2003. – stabilitātes un izaugsmes gads

2003.gads Latvijai ir bijis straujas ekonomiskās izaugsmes, bet vienlaikus arī smaga darba gads, kas aizvedis mūs līdz pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā un turpmākas tautsaimniecības attīstības un labklājības pieaugumam, – tā gada nogalē uz pagājušajiem divpadsmit mēnešiem raugās finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Šā gada deviņos mēnešos iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bijis 7,4 procenti. Sagaidāms, ka kopējais IKP pieaugums šogad būs aptuveni 7 procenti.

Tāpat arī gaidāms, ka 2003.gada budžeta deficīts būs zemāks, nekā sākotnēji plānots. 2004.gadā tas nepārsniegs 2% no IKP, apliecinot, ka turpinās konsekventa virzība uz mērķi – bezdeficīta budžetu vidējā termiņā.

Saistībā ar budžeta situāciju ir būtiski runāt par nodokļu iekasēšanas uzlabošanos, uzskata finanšu ministrs. Tā, piemēram, laika posmā no 2002. gada novembra līdz šā gada oktobrim, valdības pirmā darbības gada laikā, nodokļos esam iekasējuši par 14% jeb 220 miljoniem latu vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekš. Šā gada 11 mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu ieņēmumi par 13% pārsniedz iepriekšējā gada ieņēmumus šajā laika posmā.

Daudz paveikts arī nodokļu likumdošanas sakārtošanā, tai skaitā nodokļu sloga samazināšanā. Uzņēmumu ienākuma nodoklis šā gada sākumā tika samazināts no 22% līdz 19%, un jau no 2004.gada 1.janvāra tas būs 15%. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms šī gada sākumā samazināts no 35,09% līdz 33,09%. Nolemts arī atcelt iepriekšējās valdības pieņemto lēmumu par 9% samazinātās PVN likmes ieviešanu un tās vietā piemērot 5% likmi.

V.Dombrovskis nākamā gada darbus galvenokārt saista ar Latvijas iekļaušanos ES, tātad – ES prasībām atbilstošu normatīvo aktu piemērošanu dzīvē, muitas iekļaušanos kopējā ES sistēmā un struktūrfondu apguvi.

Finanšu ministrijai šis ir bijis ļoti smaga darba gads. Tikuši izstrādāti divi budžeti un divi budžeta grozījumi. Pabeigts arī darbs pie Attīstības plāna, kas ir pamats ES struktūrfondu līdzekļu piesaistei. Eiropas Komisija 18.decembrī oficiāli apstiprinājusi Attīstības plānu, un tas no 2004.gada 1.maija oficiāli kļūs par Vienoto programmdokumentu, kurā noteiktas Latvijas prioritātes un pasākumi ES struktūrfondu līdzekļu piesaistei.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis uzsver: “Par sevišķi svarīgiem uzskatu arī pieņemtos grozījumus normatīvajos aktos saistībā ar PVN un naftas produktu aprites nosacījumiem. Tā rezultātā ir samazinātas PVN krāpšanās iespējas un ierobežotas kontrabandas degvielas aprites iespējas Latvijā.

Uzsākta arī aktīva cīņa ar aplokšņu algām. Rezultāti ir jūtami, un tie ir par iemeslu tam, kāpēc sociālajā budžetā ir izveidojies pārpalikums. Tieši tāpēc, piemēram, jau sākot ar 2003.gada 1.decembri, mēs varējām paaugstināt minimālās pensijas vidēji par 6,5 latiem.”

Tāpat svarīgs lēmums ir veidot budžetu pēc jauniem principiem. Pirmkārt, sastādīt to pēc reāli pieejamiem līdzekļiem, nevis ministriju vēlmju sarakstiem. Šis lēmums ir ļāvis atbrīvoties no mazsvarīgiem valsts iestāžu tēriņiem – nosakot ministrijām taupības režīmu, tās bija spiestas izvērtēt savus izdevumus, optimizēt tos un atteikties no nebūtiskām vai izšķērdīgām pozīcijām. Otrkārt, iekļaut gandrīz visus valsts speciālos budžetus valsts pamatbudžetā, nodrošinot arī šo tēriņu plānošanu atbilstoši valdības prioritātēm un caurspīdīguma ieviešanu speciālajos budžetos.

Finanšu ministrijas preses dienests