Ziemassvētki mums atgādina: kas ir tuvāko mīlestība, kas ir labdarība

Jēzu, es uzticos Tev Šīs svētbildes autors gan nav zināms. Bet noticis tā: svētajai māsai Faustīnei Kovaļskai vīzijā parādījies Jēzus, kurš nācis pretī baltās drānās, ar vienu roku pie sirds un otru – paceltu svētībai. Jēzus teicis Faustīnei, lai tiek uzgleznota glezna par to, ko viņa redzējusi. Un tā tapis attēls, ko nu skatījuši arī Liepājas Sv.Meinarta baznīcas dievlūdzēji

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags, D.D.:

Vai esat pamanījuši, cik bieži ziemsvētku laikā atskan vārds “brīnums”? Cilvēki it kā mēģina sevi pārliecināt, ka ziemsvētkos jānotiek kaut kam neparasti labam un ka to var uzburt, sarīkojot svētkus. Taču nesen kāds vīrs teica: “Es katru gadu gaidu solīto ziemsvētku brīnumu. Es eju uz visiem pasākumiem, bet kad svētki paiet, es redzu, ka nekāds brīnums nav noticis. Es jūtos pievilts.” Smeldzīgi patiesa atziņa.

Ziemsvētki nav brīnums. Brīnums ir tas, ka Dievs tapa par vienu no mums, lai mēs saprastu viņu. Brīnums ir tas, ka Dievs pieņēma cilvēka veidu, lai mēs atgūtu savu līdzību Dievam. Tā ir mistērija no mūžības uz mūžību, bet tajā pašā laikā arī īstenība, kas ik brīdi ir klāt. Ziemsvētki ar dziesmām, svecēm un dāvanām ir tikai simbols, kuram jāpalīdz neaizmirst. Mēs reizi gadā sarīkojam visskaistākos svētkus, lai atcerētos, ka Bētlemē dzimušais Kristus katru dienu ir te.

Cilvēkam ikdienā ļoti palīdz cerība, ka dzīve nokārtosies un nākotnē būs labāk. Tādu cerību augstāko piepildījumu mēdz saukt par paradīzi. Tā gan ir apsolīta, taču Dievs vien zina kad, tādēļ varbūt tā nešķiet pārāk reāla. Par Jēzus nākšanu pasaulē ir sacīts, ka Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Kristus dzimšana jau tagad iemieso nākotni, ko Dievs ir apsolījis. Dieva valstība ir atnākusi laikam pa priekšu Jēzū no Nācaretes un ir visas radības apsolītais liktenis.

Tiem, kas, svētkiem paejot, mēdz piedzīvot tukšuma smeldzi, gribu sacīt — ziemsvētku brīnums piepildās un neizgaist tad, ja cilvēks ir ieraudzījis Kristu, kas par viņu dzimis. Kristus evaņģēlijs izraisa svētlaimes dzīvi. Dieva nākotnes veselums iedarbojas dziedinoši jau tagad. Jēzū Kristū ir Dieva veseluma vīzija, kas sakārto cilvēka dzīves sadrumstalotos elementus. Ap Kristu sakārtota dzīve ir jauna dzīve vecās dzīves vidū. Tā ir nākotnes dzīve šodien, dzīve laikam pa priekšu. Tā ir svētību dzīve, jo tā ir patiesa dzīve. Tā ir svētlaime, bet to nevar uzburt citādi, kā vien uzticībā tuvojoties, pat veltījoties Kristum. Arī tad, ja neesat īsti droši, arī tad, ja prāts visu nesaprot, jūs varat riskēt likt savu likmi uz to, ka Kristus labā vēsts būs jēgpilna arī jūsu dzīvei, lai ļautu tai runāt uz jums un dvēselē sāktos sadzīšanas process. Mūžīgi vērojot no malas, cilvēks var piedzīvot tikai pazaudēta laika smeldzīgo tukšumu.

Bet tiem no mums, kas jau bauda no lielā kāzu mielasta Kristus nākotnē, gribu teikt, ka Jēzus piedzima, lai kalpotu. Viņš teica: “Kas man tic, tas arī tos darbus darīs, ko es daru.” (Jņ.14:12) Jēzus redzēja cilvēku sāpes, bailes, trūkumu un vientulību. Ziemsvētkiem ir arī tik skaudri simboli kā svētā ģimene lopu kūtī un pasaules Pestītājs silītē. Tie palīdz neaizmirst, ka tie, kurus Jēzus dziedināja, pabaroja, iedrošināja un iepriecināja, ir tepat. Mums līdzās tik daudz bērnu, kuriem nav māju un savas ģimenes un kuri pēc tādas ilgojas. Kas tad, ja ne mēs? Kas man tic, tas darīs tos darbus, ko es daru... Es novēlu mums visiem no sirds gribēt strādāt Kristus darbu, un lai tas ir nevis mūsu pienākums, bet gandarījums un prieks!

Sirsnīgi sveicu visus, kam mīļi mūsu Kunga Jēzus piedzimšanas svētki. Īpaši sveicinu latviešu luteriskās baznīcas mācītājus, prāvestus, draudžu darbiniekus un Dieva lūdzējus Latvijā un ārpus tās. Priecīgus un svētībām bagātus ziemsvētkus!

Romas katoļu Baznīcas kardināls, Latvijas arhibīskaps – metropolīts Jānis Pujats:

Kristus ir musu miers (Ef.2,14)

Ik gadus sagaidot un svinot Kristus Dzimšanas piemiņu, mēs arvien no jauna mēģinām tuvoties lielajam noslēpumam, kurā Dievs ir tapis līdzīgs mums “visās lietās, tikai bez grēka” (Ebr 4,15).

Kristus ir ieradies kā Glābējs mūsu sašķeltajā un nemiera plosītajā pasaulē. Viņa Evaņģēlijs ir tā priecīgā ziņa, kas dod jaunu cerību būt atbrīvotiem no grēka, no neziņas, no bailēm un iekšējā nemiera, tomēr ar noteikumu, ja ticībā un mīlestībā Viņam sekojam. “Mācieties no Manis ...un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm” (Mt 11,29).

Brīnišķi ir tas, ka Dievs ir ieradies kā mazs Bērns un ir izaudzis ģimenē. Ar to viņš ģimeni ir cēlis godā, ir svētījis šo sabiedrības pamatšūnu un tās locekļu savstarpējo mīlestību – pretstatā mūsdienu destruktīvajām tendencēm.

“Es jums sludinu lielu prieku,” saka eņģelis, vēstījot par Pestītāja dzimšanu.

Gadskārtējo reizi sveicot ticīgos Kristus Dzimšanas svētkos, novēlu visiem plašāk atvērt savas sirdis Kristum, saskatot Viņu it īpaši savos līdzcilvēkos.

Lai Kristus ir mūsu Prieks, Cerība un Miers!

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Šmits:

Kristus dzimšanas svētki ir gaidīti, mīļi, silti, priecīgi, ar tradīcijām pārbagāti svētki. Tos svin vairāk nekā divi miljardi kristiešu visā pasaulē. Viņu priekam pievienojas arī daudzi kristīgai reliģijai nepiederoši cilvēki. Šie svētki tiek saukti par miera, salīdzināšanās, laba prāta un dāvanu svētkiem. Tāda bija un ir Ziemassvētku vēsts: Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts! Kristus atnesa piedošanas, miera un labprātības programmu cilvēcei, bet Viņa vēsts tika noraidīta un Viņš pats sists krustā. Tomēr, par spīti visai pretestībai, jau 2000 gadus šo vēsti nav bijis iespējams apklusināt un tā izplatās visā pasaulē, arī Latvijā.

Mēs zinām, ka arī šā gada svētki ne visiem būs priecīgi. Slimības, trūkums, nesaticība ģimenēs, netaisnība valstī un sabiedrībā, visu veidu ļaundari samazina prieku, izspiež asaras gan lieliem, gan maziem.

Ir spēki, kas apzināti un neapzināti svētku kausā cenšas iepilināt žults pilienus. Ir ļaudis, kam ticība Dievam un svētku Brīnumam derdzas, kam ir prieks uzbrukt Kristus Baznīcai, apšaubīt tās pozitīvo nozīmi pasaulē. Svētkiem tuvojoties, laikrakstā “Diena” 15. decembrī publicētajā rakstā “Baznīcas steidz rakstīt līgumus ar valsti” ir jaušams īgnums pret kristietību un Baznīcu, ignorējot faktu, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa sevi uzskata par kristiešiem.

Ir saprotams, ka baznīcas vēlas zināmas garantijas no valsts, it īpaši, ņemot vērā, ka ik gadu pasaulē ticības dēļ nonāvē 60 tūkstošus kristiešu un globālā mērogā pieaug kristiešu apspiešana.

Mēs šajos svētkos solidarizējamies ar apspiestajiem kristiešiem un lūdzam, lai Dievs iepriecina vajātos: mēs lūdzam par kristiešiem, kuri tiek nonāvēti un kuru ciemus izposta musulmaņi Sudānā;

mēs lūdzam par baptistiem Gruzijā, kuriem ir jāpiedzīvo vajāšanas no „valsts baznīcas” un bija jāredz un jāpārdzīvo konfiscēto Bībeļu publiska dedzināšana;

mēs lūdzam par kristiešiem Turkmenistānā, kur visi kristiešu dievnami ir slēgti un kristieši pulcējas slepenībā;

mēs lūdzam par kristiešiem Indijā, Orisas štatā, kur nesen publiski dedzināja kariķētu Jēzus atveidojumu un kur ir aizliegts kļūt par kristieti;

mēs lūdzam par Indonēzijas Baznīcu, kur pēdējos gados vairāk nekā 1000 dievnamu tika nodedzināti un neskaitāmi kristieši nonāvēti no fanātiskiem musulmaņiem;

mēs lūdzam par kristiešiem Ķīnā, kur, neraugoties uz kristiešu skaita eksplozīvu pieaugumu, vēl daudzas draudzes tiek slēgtas un draudžu vadītāji apcietināti;

mēs lūdzam par ticības brāļiem un māsām Kubā, kur komunistu režīms neļauj celt jaunus dievnamus un iespiest kristīgu literatūru;

mēs lūdzam par Vidējo Austrumu zemēm, kur neatļauj iespiest Bībeles un kristieši ir apdraudēti no slepenpolicijas, apcietinājuma un nāves.

Mēs lūdzam, lai dievišķā ieprieca ir šo vajāto kristiešu piedzīvojums šajos svētkos. Mēs lūdzam, lai arī mūsu zemē Debesu Tēvs noslauka asaras visiem cietējiem un lai Viņš šim iepriecināšanas darbam lieto ikvienu, kas sevi uzskata par Kristus sekotāju.

Svētīgus Kristus dzimšanas svētkus!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis:

“Ver, Kungs Jēzu, gada vārtus...”

(63. Dziesma Latv. Ev. Lut.

Baznīcas Dziesmu grāmatā)

Mīļie tautieši! Kopš bērnības, kopš seniem Latv. Ev. Lut. Baznīcas pirmā archibīskapa prof. Teodora Grīnberga dievkalpojumiem Eslingenes Dienvidus baznīcā Vācijā šī Luža Bērziņa dziesma man būtiski savienojusies ar slieksni no vecā uz jauno gadu. Tādēļ lai šī dziesma ir šīgada sveiciens, mūs vienojot Kristus piedzimšanas priekā un vadot pretī 2004. gadam.

Pasaules politikā, mūsu tautas un Baznīcas līmenī, tāpat kā pavisam personīgā saskarē dažkārt ir kārdinājums it kā ātrāk nokļūt pie mērķa laužot, ne verot. Būsim uzmanīgi ar šādiem vilinoši vienkāršiem risinājumiem. Parasti posts būs lielāks nekā ieguvums.

Vēl vairāk pacietības vajag, lai pieļautu, ka ne mēs esam tie vērēji, bet ka mums atver – Dievs, līdzcilvēki. Un tomēr ir vārti kā sirds durvis, kas atveras tikai no iekšpuses, ne ar varu, ne ar mūsu centieniem. Bet ar lūgšanu, tai pašā mīlestības spēkā kā Dievs atvēris savu sirdi mums.

Ziemsvētku prieks izriet no tā, ka lielais, noslēpumainais, mūžīgais Dievs mums ir atvēries un dāvājis Savu klātbūtni savā mīļā Dēlā Jēzū Kristū, un paliekoši – Svētā Garā. Abi ar manu mūža draugu Veru pateicamies, ka Viņa iezīmē mums tikušas atvērtas tik daudzas sirdis un tik daudzas durvis. Paldies par visu mīlestību, atvērtību, ko esam saņēmuši tik bagāti – mūsu ceļojumos, rakstveidā vai telefoniski, pasaules tālēs un ne mazāk Latvijā.

Ir nozīmīga spēja sakrāt un saglabāt. Mēs esam pateicīgi agrākām paaudzēm, kas ir saglabājušas mūsu garīgo bagātību – mūsu tradīciju – un kas ir sakrājušas arī ārējos līdzekļus, bieži vien dzīvojot ar lielu taupību un pašdisciplīnu. Tomēr – par svētību šī spēja kļūst mijiedarbībā ar atvēršanos un atvēršanu. Kā trīs gudrie vīri no austrumu zemes “atvēra savas mantas un dāvāja viņam zeltu, vīrāku un mirres” (Mt. 2, 11), tā pārdomāsim arī mēs, kur Kristus bērna iespaidā esam aicināti dāvāt tālāk to, kas mums uzticēts un ko esam savu laiku glabājuši.

Paldies Dievam, ka aizvadītā gadā pēc NATO durvīm mums atvērusies arī Eiropas Savienība. Paldies, ka varam dzīvot paļāvībā uz Dievu, kam pieder vēl nozīmīgākas atslēgas: ka nekas, “ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Rom. 8, 38-39). Dievā esam vienoti, arī ar mūsu mīļiem, kas tālumā, kas mūžībā. Un Viņš lai svētīgi ver katrus jaunos vārtus, lai Viņa vadībā mūsu ceļš būtu sekmīgs un sasniegtu Dieva nosprausto mērķi – mums personīgi un visai mūsu tautai!

Ministru prezidents Einars Repše:

Laikraksta lasītājiem un redakcijai

No “Latvijas Vēstneša” Ziemassvētku un Jaungada apsveikumu groza

Pasaule ir maza, ja uz to skatās.

Pasaule ir liela, ja tajā dzīvo. (Māc. Juris Rubenis)

Ziemassvētki ir gaišs un kluss laiks. Tie ir sirds svētki, kad pierimst ikdienas gaitas, kad uz mirkli apstājamies pārdomās un svinīgā mierā, kad domām patiesi ir spēks.

Lai visas gaišās domas un vēlējumi, kurus izteiksiet un uzklausīsiet Ziemassvētkos, rod piepildījumu!

Nākamajā gadā centīsimies pasaulē ap mums ieraudzīt un sajust labo! Mācīsimies to saskatīt katru dienu! Lielākā dāvana, ko cilvēks var dāvāt sev un citiem, ir prieks par pasauli, kurā dzīvojam un kuru visi kopā veidojam.

2003.gada 24.decembrī

Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots:

NBS karavīriem un viņu tuviniekiem

Sagaidot šos gada brīnumu rāmos, sveču gaismas piestarotos svētkus, sirsnīgi sveicu visus Latvijas karavīrus – gan tos, kuri dienē aktīvajā dienestā, gan mūsu rezerves vīrus, gan sirmos, daudz pieredzējušos cīnītājus! Lai karavīri, kuri šos Ziemassvētkus sagaida tālu no Latvijas, zina, ka mēs par viņiem domājam un lūdzam Dieva svētību viņu gaitām tālumā. Sveicu karavīru mīļos tuviniekus, mīļotās sievietes un visus, kas dala rūpes ar mūsu karavīriem viņu ikdienā un svētku dienās.

Lai dvēselē ienāk īsts un gaišs Ziemassvētku miers, lai pieklust skaļās komandas un naskie ikdienas soļi!

Gaišus un mierīgus Ziemassvētkus!

Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres rīkotajā Ziemassvētku eglītes pasākumā

Foto: A.F.I.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 23.decembrī, Saeimas namā notika Ziemassvētku eglītes pasākums bērnunamu audzēkņiem.

Uz Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres rīkoto Ziemassvētku eglītes pasākumu ieradās bērni no Talsu rajona specializētā bērnu aprūpes centra “Veģi”, Daugavpils bērnunama – patversmes “Priedīte”, Preiļu rajona Rudzātu speciālās internātskolas, Daugavpils rajona Naujenes bērnunama, Jēkabpils rajona bērnunama “Līkumi”, Jelgavas radošo domu un darbu centra “Svētelis”, kā arī Liepājas rajona Kronvalda Ata pamatskolas.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, uzrunājot bērnus un skolotājus, vēlēja labu veselību, sekmes mācībās un visu vēlēšanos piepildīšanos. Bērni kopā ar Saeimas priekšsēdētāju izpušķoja svētku eglīti ar pašu darinātiem eglīšu rotājumiem.

Pēc tam mazos viesus Saeimas namā ar dziesmām un rotaļām izklaidēja Pepija ar saviem draugiem. Bet Ziemassvētku vecītis tika sagaidīts kā liels Ziemassvētku brīnums, kas mazajos ciemiņos radīja pārsteigumu un lielu izbrīnu. Bērni bija sagatavojuši arī priekšnesumus, par ko no Ziemassvētku vecīša saņēma dāvaniņas.

Saeimas preses dienests