Ministru kabineta noteikumi Nr.756

Rīgā 2003.gada 23.decembrī (prot. Nr.65, 22.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.131 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 12.pantu un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pārejas noteikumu 4.punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.131 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 125./126.nr.; 2001, 68.nr.; 2002, 111.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.1 punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Analogi nosaka ar nodokli neapliekamās ēkas vai to daļas, kuras izmanto veselības aprūpes vajadzībām saskaņā ar likuma 1.panta otrās daļas 16.punktu.”;

1.2. aizstāt 4.punktā skaitli un vārdu “3.punkta” ar skaitli un vārdu “2.1 punkta”;

1.3. izteikt 14.1 punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Šis punkts neattiecas uz ēkām vai to daļām, kuras izmanto lauksaimniecības produkcijas pārstrādei.”;

1.4. svītrot 14.3 punktu;

1.5. papildināt noteikumus ar 14.4, 14.5, 14.6 un 14.7 punktu šādā redakcijā:

“14.4 Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 16.punktu, par izglītības vajadzībām izmantotām ēkām vai to daļām uzskatāmas ēkas vai to daļas, kuras izmanto pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības iestādes.

14.5 Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 17.punktu, par dabas aizsardzībai izmantojamām ēkām vai to daļām uzskatāmas ēkas vai to daļas, kurās izvietotas iekārtas gaisu piesārņojošo vielu uztveršanai un attīrīšanai, gaisa un ūdens monitoringa stacijas, kā arī atkritumu pārstrādes ēkas.

14.6 Piemērojot likuma 1.panta trešo daļu, ar nodokli ir apliekama nekustamā īpašuma daļa proporcionāli nekustamā īpašuma platībai, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā vai ir iznomāta saimnieciskās darbības veikšanai .

14.7 Piemērojot likuma 2.panta pirmo daļu, gadījumos, kad nekustamam īpašumam vienlaikus ir gan īpašnieks, gan tiesiskais valdītājs, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir īpašnieks.”;

1.6. izteikt 15.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“15.2. šīs daļas 3.apakšpunkts attiecas uz personām, kuras nekustamā īpašuma valdījumu ieguvušas uz mantojuma tiesību, kā arī dāvinājuma, līzinga vai atsavinājuma līguma pamata, tai skaitā uz tāda pirkuma līguma pamata, kas noslēgts, veicot dzīvokļa, mākslinieku darbnīcas vai nedzīvojamās telpas privatizāciju valstij vai pašvaldībai piederošā daudz-dzīvokļu mājā.”;

1.7. izteikt 19.2, 19.3 un 19.4 punktu šādā redakcijā:

“19.2 Daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus iekasē:

19.2 1. no valstij vai pašvaldībai piederošu daudzdzīvokļu māju īrniekiem, mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu nomniekiem un personām, kuras īpašuma tiesības uz dzīvokli, mākslinieku darbnīcu vai nedzīvojamo telpu ir ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īres maksas, nomas maksas vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksas starpniecību, iekļaujot nodokļa maksājumus attiecīgi īres maksā, nomas maksā vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksā;

19.2 2. no privatizēto dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu, nedzīvojamo telpu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā) ar daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksas starpniecību, iekļaujot nodokļa maksājumus daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksā, ja nodokļa maksātājs ir rakstiski pilnvarojis daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāju viņa vietā veikt nodokļa maksājumus un ar tiem saistītās darbības.

19.3 Pilnvarojot daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāju veikt nodokļa maksājumus, nodokļa maksātājs 10 dienu laikā pēc pilnvarojuma nodošanas daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam rakstiski paziņo attiecīgajai pašvaldībai apsaimniekotāja adresi, uz kuru sūtāms nodokļa maksāšanas paziņojums.

19.4 Par nodokļa samaksu pašvaldības budžetā atbilstoši likuma 9.pantam ir atbildīgs:

19.4 1. daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs, ja nodokļa maksājumi tiek veikti šo noteikumu 19.2 punktā noteiktajā kārtībā;

19.4 2. daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa, mākslinieku darbnīcas vai nedzīvojamās telpas īpašnieks (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā — tiesiskais valdītājs), ja nodokļa maksājumi tiek veikti patstāvīgi.”;

1.8. svītrot 19.5 punktu;

1.9. papildināt noteikumus ar 20.1 punktu šādā redakcijā:

“20.1 Piemērojot likuma 7.panta otro daļu, nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, piesakoties pašvaldībā kā nodokļa maksātājs, rakstiski sniedz šādu informāciju par savu nekustamo īpašumu:

20.1 1. sastāvs (zeme, ēka, būve, telpu grupa), lietošanas veids un adrese;

20.1 2. kadastra numurs un liters;

20.1 3. zemes kadastrālā vērtība, bilances vai inventarizācijas vērtība (ēkām, būvēm, telpu grupām).”;

1.10. svītrot 23.2 2.apakšpunktu;

1.11. izteikt 27.punktu šādā redakcijā:

“27. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 2.apakšpunkta “a” apakšpunktu, par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamām būvēm uzskatāmas iezemētas platformas lopu pārvietošanai, atklātas virszemes un pusiedziļinātas mēslojuma un lopbarības glabātavas ar grīdu un sienām no koka, ķieģeļu vai laukakmeņu mūra, monolīta vai saliekamā dzelzsbetona elementiem.”;

1.12. papildināt noteikumus ar 28.1 punktu šādā redakcijā:

“28.1 Piemērojot likuma pārejas noteikumu 9.punkta 2.apakšpunkta “h” apakšpunktu, par dabas aizsardzībai izmantojamām būvēm uzskatāmas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, sadzīves un bīstamo atkritumu poligoni un atkritumu glabāšanai, sadedzināšanai un apglabāšanai izmantojamās būves.”;

1.13. papildināt noteikumus ar 40.1 punktu šādā redakcijā:

“40.1 Piemērojot likuma pārejas noteikumu 11.punktu, pašvaldībai iesniedzamajā ēku un būvju sarakstā iekļauj šādu informāciju par ēkām un būvēm:

40.1 1. galvenais lietošanas veids (attiecībā uz ēku, būvi), lietošanas veids (attiecībā uz telpu grupu) un adrese, fiziskās personas norāda saimnieciskajā darbībā izmantojamo platību;

40.1 2. kadastra apzīmējums;

40.1 3. bilances vērtība, norādot piemērojamo nolietojuma likmi, vai inventarizācijas vērtība uz taksācijas gada 1.janvāri.”;

1.14. svītrot 41.1 punktu.

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.