Ministru kabineta noteikumi Nr.736

Rīgā 2003.gada 23.decembrī (prot. Nr.65, 9.§)

Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 21.panta otro un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ūdens resursu lietošanas nosacījumus;

1.2. ūdens resursu lietošanas atļaujas (turpmāk — atļauja) pieteikšanas un izsniegšanas kārtību un termiņus;

1.3. atļaujā noteikto prasību kontroles un monitoringa nosacījumus;

1.4. pieteikuma ūdens resursu lietošanas atļaujas saņemšanai (turpmāk — pieteikums) un atļaujas veidlapu paraugus;

1.5. kritērijus, kurus ievērojot atļauja nav nepieciešama.

2. Atļauja nepieciešama šādām darbībām:

2.1. virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei, ja uz to attiecas kāds no šādiem kritērijiem:

2.1.1. vidēji diennaktī iegūst 10 m3 vai vairāk virszemes vai pazemes ūdens;

2.1.2. ar ūdensapgādes pakalpojumiem tiek nodrošinātas vairāk nekā 50 fiziskās personas;

2.1.3. tiek iegūts un izmantots saimnieciskajā darbībā minerālūdens vai termālie ūdeņi;

2.1.4. ūdens resursu ieguve var radīt būtisku ietekmi uz vidi;

2.2. hidrotehnisko (arī ar hidroelektrostaciju darbību saistīto) būvju (piemēram, slūžu, sliekšņu, aizsprostu) darbībai uz upēm un kanāliem, kuri savieno ezeru ar citu ūdensobjektu;

2.3. ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai mākslīgi papildinātu pazemes ūdeņu krājumus), kā arī ūdens novadīšanai vai atsūknēšanai, lai pazeminātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai pazeminātu ūdens līmeni derīgo izrakteņu ieguves vietās un būvlaukumos), izņemot zemes nosusināšanu, kā arī divpusējas darbības meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu darbību;

2.4. darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdens-objekts (piemēram, kanālu izveidošana, dīķu un ūdenskrātuvju vai to sistēmu izveidošana un ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves uzpilda no virszemes ūdeņiem);

2.5. citām darbībām, kuras saistītas ar regulāru virszemes ūdens un pazemes ūdeņu līmeņa, kvalitātes vai režīma maiņu (piemēram, ūdens resursu pārdale starp upju baseiniem).

 

II. Pieteikuma iesniegšanas kārtība

3. Lai saņemtu atļauju, persona iesniedz (rakstiski un, ja iespējams, arī elektroniski) reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk — pārvalde) pieteikumu (1.pielikums).

4. Pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms paredzētās darbības uzsākšanas vai ne vēlāk kā 30 dienas pirms spēkā esošas atļaujas vai ūdens lietošanas atļaujas derīguma termiņa beigām.

5. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

5.1. ūdens resursu lietošanas vietas karti mērogā 1:25000 un karti vai shēmu mērogā 1:500, 1:1000 vai 1:5000, kurā norādīts objekta būvju izvietojums un iezīmētas uz konkrēto objektu attiecināmās aizsargjoslas;

5.2. zemes īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu;

5.3. zemes robežu plānu;

5.4. attiecīgās pašvaldības izziņu par teritorijas plānojumā (detālplānojumā) noteiktajiem nosacījumiem teritorijai, kuru ietekmēs paredzētā ūdens resursu lietošana;

5.5. eksperta atzinumu par pieļaujamajām hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā režīma izmaiņām;

5.6. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja (turpmāk — birojs) ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma kopiju — darbībām, kurām piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra;

5.7. tehnisko noteikumu kopiju.

6. Papildus šo noteikumu 5.punktā minētajiem dokumentiem pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

6.1. lai saņemtu atļauju virszemes vai pazemes ūdeņu ieguvei:

6.1.1. ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lietas vai ūdensapgādes sistēmas shēmas, vai tehniskās pases kopiju;

6.1.2. ūdens ieguves urbuma pases vai ūdensgūtnes atradnes pases kopiju (ja paredzēts iegūt pazemes ūdeņus);

6.1.3. apliecinājumu, ka ūdens ieguves avota izmantošana ir saskaņota ar Sabiedrības veselības aģentūru, kā arī ar šo aģentūru saskaņotas dzeramā ūdens monitoringa programmas kopiju (ja paredzēts iegūt dzeramo ūdeni);

6.1.4. informāciju par tādu ierīču tehnisko risinājumu, kuras novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā, vai šo ierīču shēmu (ja paredzēts iegūt virszemes ūdeņus);

6.2. lai saņemtu atļauju hidrotehnisko (arī ar hidroelektrostaciju darbību saistīto) būvju darbībai:

6.2.1. informāciju par tādu ierīču tehnisko risinājumu, kuras novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā, vai šo ierīču shēmu;

6.2.2. zivsaimnieciskās ekspertīzes vai attiecīgās nozares eksperta atzinuma kopiju par darbības ietekmi uz upes bioloģisko daudzveidību;

6.2.3. hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta un programmas kopiju;

6.2.4. zvērināta mērnieka atzinuma kopiju par augšbjefa un lejasbjefa ūdens līmeņu mērīšanas iekārtu (mērlatu) piesaisti valstī pieņemtajai Baltijas jūras augstumu sistēmai;

6.2.5. ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumu kopiju;

6.3. lai saņemtu atļauju pazemes ūdeņu atsūknēšanai vai novadīšanai derīgo izrakteņu ieguves vietās, — zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) kopiju.

7. Pārvaldei ir tiesības pieteikuma iesniedzējam pieprasīt informāciju par virszemes vai pazemes ūdens kvalitāti lietošanai paredzētajā objektā.

8. Ja pieteikumā norādītā informācija ir nepilnīga vai tam nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, pārvalde 14 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas par to rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju un norāda, kāda informācija papildus iesniedzama. Par pieteikuma pieņemšanas dienu uzskata dienu, kad pārvalde ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju.

9. Pārvalde septiņu dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas tā kopiju elektroniski un rakstiski nosūta:

9.1. pašvaldībai, kuras teritorijā tiek veikta vai ir plānota ūdens resursu lietošana;

9.2. attiecīgajai Sabiedrības veselības aģentūras filiālei (ja plānots iegūt dzeramo ūdeni vai minerālūdeni).

10. Ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētās iestādes var iepazīties pārvaldē. Citām ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām pieteikuma kopiju nosūta pēc to pieprasījuma.

11. Šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētās institūcijas ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieteikuma kopijas saņemšanas iesniedz pārvaldē savus priekšlikumus par atļaujas izsniegšanu un tās nosacījumiem.

 

III. Sabiedrības līdzdalība pieteikuma apspriešanā

12. Pieņemtie pieteikumi ir pieejami sabiedrībai. Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka daļa informācijas ir ierobežotas pieejamības informācija, to iesniedz atsevišķi un norāda iemeslus, kāpēc informācija tiek uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju. Ierobežotas pieejamības informācija nedrīkst būt ūdens kvalitātes un kvantitātes monitoringa dati, informācija par paredzētās darbības ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi un ziņas par drošības pasākumiem, kas veicami, lai šādu ietekmi mazinātu.

13. Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par plānoto ūdens resursu lietošanu, pārvalde ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas ievieto internetā pārvaldes mājas lapā un pie pārvaldes ziņojumu stenda informāciju par pieņemto pieteikumu (nodrošinot ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanu), kā arī norāda termiņu, līdz kuram var iepazīties ar pieteikumu un iesniegt priekšlikumus. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, skaitot no pieteikuma pieņemšanas dienas.

14. Ja pārvalde konstatē, ka plānotā darbība var būtiski negatīvi ietekmēt vidi, tā ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas ievieto internetā pārvaldes mājas lapā informāciju par pieņemto pieteikumu (nodrošinot ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanu), kā arī uzdod pieteikuma iesniedzējam septiņu dienu laikā informēt sabiedrību par plānoto darbību:

14.1. izvietot pašvaldības ēkā paziņojumu, kurā norādīts paredzētās darbības nosaukums, darbības vieta (adrese), zemes un iekārtu īpašnieks, vieta, kur var iepazīties ar pieteikumu, termiņu, līdz kuram var iepazīties ar pieteikumu, un datumu, līdz kuram pārvaldē var iesniegt rakstiskus priekšlikumus;

14.2. nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minēto paziņojumu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kura nekustamie īpašumi robežojas ar plānotās darbības vietu vai atrodas tās tiešas ietekmes zonā.

15. Ja pārvalde saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu ir uzdevusi pieteikuma iesniedzējam informēt sabiedrību, pārvaldes noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 45 dienām, skaitot no pieteikuma pieņemšanas dienas.

 

IV. Atļaujas izsniegšanas kārtība

16. Pārvalde izsniedz pieteikuma iesniedzējam atļauju (2.pielikums) ne vēlāk kā 60 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas vai 30 dienu laikā izsniedz vai nosūta pa pastu motivētu atteikumu izsniegt atļauju.

17. Ja atļauja pieprasīta tāpēc, ka beidzas esošās atļaujas derīguma termiņš, pārvalde atļauju izsniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas vai ne vēlāk kā 15 dienu laikā izsniedz vai nosūta pa pastu motivētu atteikumu izsniegt atļauju.

18. Lai pieņemtu lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju, pārvalde ņem vērā pieteikumā sniegto informāciju, attiecīgās pašvaldības un citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus.

19. Darbībām, kuru veikšanai nepieciešams saņemt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci), atļauju izsniedz tikai pēc tam, kad saņemta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence).

20. Darbībām, kurām saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” tiek veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, izsniedz atļauju, ja birojs pieņēmis lēmumu, ka attiecīgajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams.

21. Darbībām, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, atļauju izsniedz pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pabeigšanas un darbības saskaņošanas pašvaldībā vai valsts institūcijā.

22. Pārvalde atļaujā ietver nosacījumus (atbilstoši šo noteikumu V nodaļai), kas nodrošina virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību no piesārņošanas un izsīkšanas un noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu konkrētajā ūdensobjektā.

23. Pārvaldei ir tiesības pārskatīt atļaujā noteiktos nosacījumus šādos gadījumos:

23.1. ja pārvalde konstatē, ka atļaujā noteiktie nosacījumi nenodrošina noteikumu 22.punktā minēto prasību izpildi;

23.2. ja attiecīgā kompetentā institūcija izsludina ārkārtas situāciju liela sausuma vai plūdu gadījumā.

24. Ja ūdens resursu lietotājs (turpmāk — ūdens lietotājs) plāno veikt būtiskas izmaiņas esošajā darbībā vai izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, kuru dēļ mainās ūdens lietošanas apjoms vai ūdens lietošanas veids, vai darbības ietekmētā ūdensobjekta hidroloģiskais vai hidroģeoloģiskais režīms, ūdens lietotājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms izmaiņu uzsākšanas par tām rakstiski paziņo pārvaldei un pamato izmaiņu nepieciešamību. Pārvalde izvērtē nepieciešamību grozīt esošās atļaujas nosacījumus vai izsniegt jaunu atļauju un ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas groza esošās atļaujas nosacījumus vai izsniedz jaunu atļauju, vai ne vēlāk kā 15 dienu laikā nosūta motivētu atteikumu izdarīt grozījumus esošajā atļaujā vai izsniegt jaunu atļauju, vai paziņo ūdens lietotājam, ja attiecīgajai darbībai atļauja vairs nav nepieciešama.

25. Izmaiņas uzskatāmas par būtiskām, ja:

25.1. to dēļ vairs nav iespējams izpildīt normatīvajos aktos par ūdens aizsardzību noteiktās prasības un atļaujā noteiktos nosacījumus;

25.2. to dēļ attiecīgajai darbībai atļauja vairs nav nepieciešama, jo tā vairs neatbilst šo noteikumu 2.punktā noteiktajiem kritērijiem;

25.3. to dēļ izmantotā ūdens daudzums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vidējiem radītājiem ir palielinājies vai samazinājies vismaz par trešo daļu un darbības skartajā teritorijā ir mainījusies attiecīgās darbības ietekme uz vidi.

26. Ja pārvalde konstatē, ka ūdens lietotājs pieteikumā vai ziņojumā par ūdens resursu lietošanu sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju, pārvalde var pieņemt lēmumu par atļaujas anulēšanu vai tās nosacījumu maiņu. Ja netiek ievēroti atļaujā noteiktie nosacījumi vai ūdens lietotājs veic atļaujā neparedzētu darbību, pārvalde atļauju anulē.

27. Atļauju sagatavo trijos oriģināleksemplāros. Vienu atļaujas eksemplāru izsniedz ūdens lietotājam, bet divus glabā pārvaldē.

28. Atļauju vai lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju pārvalde elektroniski un rakstiski nosūta attiecīgajai pašvaldībai. Pārvalde ne retāk kā reizi ceturksnī informē attiecīgo Sabiedrības veselības aģentūras filiāli par atļaujām, kuras izsniegtas aģentūras kompetencē esošajiem ūdens resursu lietošanas veidiem.

29. Pārvalde reģistrē izsniegtās un anulētās atļaujas, kā arī atļaujas, kurās izdarīti grozījumi, un atteikumus piešķirt atļauju.

30. Atļauju izsniedz uz pieciem gadiem. Ja ūdens resursu lietošanas ietekme uz vidi nav pietiekami noskaidrota vai var būtiski mainīties, pārvalde var noteikt īsāku atļaujas derīguma termiņu.

31. Pārvaldes lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju, kā arī atsevišķus atļaujā noteiktos nosacījumus ūdens lietotājs vai citas ieinteresētās personas ir tiesīgas apstrīdēt birojā.

32. Ja birojs secina, ka atļaujā noteiktie nosacījumi nenodrošina cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošību vai nav ņemtas vērā šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt pārvaldes lēmumu vai atsevišķus atļaujā noteiktos nosacījumus, kā arī uzdod pārvaldei izsniegt jaunu atļauju vai grozīt atļaujas nosacījumus.

 

V. Ūdens resursu lietošanas nosacījumi

33. Pārvalde izstrādā atļaujā iekļaujamos ūdens resursu lietošanas nosacījumus, ņemot vērā:

33.1. izmantojamā ūdens ieguves avota vai ūdens lietošanas objekta nodrošinājumu ar ūdens resursiem;

33.2. citu ūdens resursu lietotāju darbību attiecīgajā ūdensobjektā;

33.3. ūdens resursu kvalitāti pieteikuma iesniegšanas laikā un noteiktos ūdens kvalitātes mērķus;

33.4. ūdens resursu lietošanas veidu;

33.5. ūdens resursu patēriņa normas;

33.6. esošās vai plānotās ūdens resursu lietošanas tehnoloģijas.

34. Atļaujā virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei iekļauj šādus nosacījumus:

34.1. pasākumi ūdens ieguves vietu aizsargjoslu uzturēšanai;

34.2. pazemes ūdeņu monitorings (arī statiskā un dinamiskā ūdens līmeņa mērījumi ūdensgūtņu ekspluatācijas urbumos un ūdens līmeņa mērījumi novērojumu urbumos);

34.3. ūdens ieguves urbumu atveru hermetizācija, ūdens līmeņa mērīšanas un ūdens paraugu ņemšanas vietu ierīkošana, sūkņu telpu uzturēšana sanitārajā un tehniskajā kārtībā, kā arī to nodrošināšana pret applūšanu;

34.4. ierīces, kuras novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā, — ja tiek iegūti virszemes ūdeņi.

35. Atļaujā ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni (mākslīgai pazemes ūdeņu krājumu papildināšanai), ūdens novadīšanai, lai pazeminātu pazemes ūdeņu līmeni, un attiecīgajām darbībām, piemēram, pazemes ūdeņu atsūknēšanai un novadīšanai derīgo izrakteņu ieguves vietās un būvlaukumos, iekļauj šādus nosacījumus:

35.1. pazemes ūdeņu līmeņa monitorings, lai nepieļautu tādu ūdens līmeņa paaugstināšanos vai pazemināšanos, kas varētu ietekmēt ūdeņu ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos un iedzīvotāju nodrošinājumu ar ūdens resursiem;

35.2. novadāmā ūdens kvalitātes kontrole un regulāri veicamie ūdens kvalitātes nodrošināšanas pasākumi, lai garantētu attiecīgajiem virszemes ūdeņiem noteikto vides kvalitātes mērķu izpildi, ja tiek atsūknēti pazemes ūdeņi;

35.3. ievadāmā ūdens kvalitāte, ja tiek papildināti pazemes ūdeņu krājumi;

35.4. virszemes ūdeņu monitorings, lai nepieļautu būtisku virszemes ūdeņu režīma maiņu;

35.5. pasākumi, kas regulāri veicami, lai nodrošinātu ūdens novadtīklu darbību.

36. Atļaujā hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju darbībai, ja to kopējā jauda ir 2 MW vai mazāka, iekļauj šādus nosacījumus:

36.1. augšbjefā pieļaujamās ūdens līmeņa svārstības starp normālo un zemāko pieļaujamo ūdens līmeni un prasības zivju nārsta periodā;

36.2. ekoloģiskais caurplūdums jeb minimālais nepārtraukti nodrošināmais caurplūdums kā ūdens pieteces daļa, kāda novadāma hidrotehnisko būvju lejasbjefā (vasaras 30 dienu minimālais caurplūdums ar 95 % pārsniegšanas varbūtību) (turpmāk — ekoloģiskais caurplūdums) un tā nodrošināšana;

36.3. caurplūdums, kādā ūdenskrātuvē nedrīkst aizturēt un uzkrāt ūdeni (pamatojoties uz zivsaimnieciskās ekspertīzes vai attiecīgās nozares institūcijas eksperta atzinumu par ietekmi uz upes bioloģisko daudzveidību);

36.4. zivju aizsardzības būves un ierīces;

36.5. palu un plūdu ūdeņu caurvadīšana;

36.6. hidrotehnisko būvju darbība remontdarbu laikā;

36.7. hidrotehnisko būvju darbība ārkārtējos apstākļos;

36.8. ūdenskrātuves un tās aizsargjoslas tīrīšana un uzturēšana;

36.9. minimālais pieļaujamais ūdens līmenis lejasbjefā.

37. Atļaujā hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju darbībai, ja to kopējā jauda ir lielāka par 2 MW, iekļauj šādus nosacījumus:

37.1. hidroelektrostacijas hidromezgla ūdens līmeņa režīms ūdenskrātuvē;

37.2. ūdenskrātuves ūdens līmenis pie aizsprosta absolūtās atzīmes (normālais uzstādinājuma līmenis, augstākais uzstādinājuma līmenis palu novadīšanai ar 0,01 % varbūtību, zemākais uzstādinājuma līmenis, diennakts un nedēļas regulēšana, pirms ledus iešanas un lietojot avārijas rezervi);

37.3. ūdens brīvplūde lejasbjefā;

37.4. minimālais pieļaujamais ūdens līmenis ūdenskrātuvē un maksimālā diennakts nostrāde;

37.5. avārijas gadījumos pieļaujamā ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanas atzīme un tās saskaņošana;

37.6. ūdenskrātuves nostrādes ātrums;

37.7. ūdens līmeņa režīms lejasbjefā (norāda maksimālo ūdens līmeni ar 1 %, 0,1 % un 0,01 % varbūtību, maksimālo līmeni, turbīnām strādājot ar pilnu jaudu, neaizsalušā un aizsalušā gultnē, minimālo ūdens līmeni ar diennakts regulēšanu);

37.8. hidroelektrostacijas hidromezgla caurvades spēja normālā un augstākajā uzstādinājuma līmenī;

37.9. palu un plūdu ūdeņu caurvadīšana;

37.10. hidroelektrostacijas hidromezgla darbība remontdarbu laikā;

37.11. hidroelektrostacijas hidromezgla darbība ārkārtējos apstākļos;

37.12. inženierbūvju ekspluatācija;

37.13. rīcības plāns avārijas situācijās;

37.14. ūdenskrātuves aizsargjoslas tīrīšana un uzturēšana.

38. Atļaujā darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts (piemēram, kanālu izveidošana, no virszemes ūdeņiem uzpildāmu dīķu vai dīķu sistēmu rakšana), iekļauj šādus nosacījumus:

38.1. iespējamās virszemes ūdeņu režīma maiņas kontrole;

38.2. zivju aizsardzības ierīces;

38.3. ūdensobjekta un tā aizsargjoslas tīrīšana un uzturēšana;

38.4. mākslīgā vai stipri pārveidotā ūdensobjekta ekspluatācijas noteikumi.

39. Atļaujā derīgo izrakteņu ieguvei no ūdensobjekta gultnes, ja darbības rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts, iekļauj šādus nosacījumus:

39.1. pieļaujamā gultnes padziļināšanās;

39.2. pasākumi, kas veicami, lai nepazeminātu virszemes ūdeņu kvalitāti un saglabātu īpaši vērtīgos biotopus;

39.3. virszemes ūdeņu monitorings, lai nepieļautu virszemes ūdeņu režīma būtiskas izmaiņas un vides kvalitātes pasliktināšanos.

40. Izstrādājot šo noteikumu 36. un 37.punktā minētos nosacījumus, pārvalde ņem vērā šādas prasības:

40.1. aizsprosta izveidotajā ūdenskrātuvē nedrīkst radīt mākslīgas ūdens līmeņa svārstības, kas ir lielākas par 20 cm diennaktī;

40.2. hidrotehnisko būvju lejasbjefā, kā arī visā ietekmētajā upes posmā nepieciešams nodrošināt ekoloģisko caurplūdumu upes ūdens dabiskās pieteces iespēju robežās;

40.3. ja ekoloģiskais caurplūdums nenodrošina labu virszemes ūdeņu stāvokli, kā arī ir risks, ka varētu tikt nodarīts kaitējums ūdens ekosistēmām un no tām atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, pārvalde nosaka prasību nodrošināt lielāku ekoloģisko caurplūdumu, nekā noteikts saskaņā ar šo noteikumu 36.2.apakšpunktu;

40.4. periodos, kad upes dabiskais caurplūdums ir mazāks par pārvaldes noteikto caur hidrotehniskajām būvēm caurvadāmo ekoloģisko caur-plūdumu, hidrotehniskās būves nedrīkst darboties ūdens uzkrāšanas režīmā, bet viss pieplūstošais ūdens bez aiztures novadāms lejasbjefā;

40.5. ja aizsprosta izveidotās ūdenskrātuves ūdeni novada uz hidroturbīnu, ūdens ņemšanas iekārtu nepieciešams aprīkot ar ierīci, kura novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā un kuras spraugu platums ir 20–35 mm.

41. Izstrādājot šo noteikumu 34.4. un 38.2.apakšpunktā noteiktos nosacījumus, pārvalde ņem vērā prasību ūdens ņemšanas iekārtas aprīkot ar tādu ierīci, kas novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā un kuras spraugu maksimālais platums nav lielāks par 10 mm.

 

VI. Ūdens resursu lietošanas datu uzskaite un atļaujā noteikto prasību monitorings

42. Ja ūdens ieguves vietā ir uzstādīti ūdens skaitītāji, ūdens lietotājs izlietotos ūdens resursus mēra instrumentāli un iegūtos datus ieraksta ūdens instrumentālās uzskaites žurnālā (3.pielikums). Ja ūdens ieguves vietā ūdens skaitītāji nav uzstādīti, ūdens lietotājs izmanto aprēķinu un attiecīgos datus ieraksta ūdens ieguves netiešās uzskaites žurnālā (4.pielikums). Hidrotehnisko būvju darbības uzskaitē izmanto hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālu (5.pielikums). Atbilstoši attiecīgajā žurnālā reģistrētajiem datiem ūdens lietotājs rakstiski un elektroniski iesniedz pārvaldē pārskatu par ūdens resursu lietošanu.

43. Atļaujā noteiktos uzskaitāmos parametrus un rādītājus, to uzskaites biežumu, paraugu ņemšanas vietas un pārskatu iesniegšanas kārtību pārvalde nosaka, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātei un pazemes ūdeņu atradnes pasē noteiktās ūdeņu monitoringa prasības.

44. Ūdens daudzumu katrā ūdens ieguves vietā uzskaita atsevišķi. Iegūtā ūdens daudzumu instrumentāli mēra arī katrā vietā, kur ūdeni ņem no cita ūdens resursu lietotāja vai nodod citam ūdens resursu lietotājam. Mērot ūdens resursu daudzumu instrumentāli, izmanto metrisko sistēmu.

45. Ja uzskaite ir datorizēta, ūdens lietotājs katru mēnesi veic izdrukas par iegūtā ūdens daudzumu.

46. Lai sniegtu pārskatu par iegūtā ūdens daudzumu un kontrolētu ūdens resursu izmantošanas lietderību, ūdens lietotājs sagatavo ūdens-apgādes sistēmas bilanci.

47. Ūdens resursu lietošanas uzskaiti neveic, ja ūdens tiek izmantots atkārtoti un nav neatkarīgas ūdens papildu apgādes (arī darba cikla papildināšanai). Ja ūdeni izmanto atkārtoti (ražošanas tehnoloģiskajos procesos, kuros ūdeni (iepriekš apstrādātu vai neapstrādātu) izmanto atkārtoti vai vairākkārt), sistēmas ūdens patēriņu gadā nosaka kā visa gada laikā sistēmai piegādātā svaigā ūdens daudzumu.

48. Ja ūdens lietotājs var pamatot, kāpēc uzskaitei nepieciešamo datu iegūšanai nav iespējams izmantot instrumentālās metodes, pārvalde var atļaut ūdens lietotājam veikt ūdens resursu lietošanas uzskaiti, izmantojot aprēķinu. Pārvalde nosaka laikposmu, par kuru uzskaiti veic, izmantojot aprēķina datus.

49. Uzskaitot hidrotehnisko būvju darbības datus, ūdens lietotājs ievēro šādas īpašās datu uzskaites prasības:

49.1. būves augšbjefā un lejasbjefā ūdens līmeņu nolasījumus veic reizi dienā (plūdu, ilgstoša lietus un citos ārkārtējos gadījumos — arī biežāk);

49.2. hidrotehnisko būvju darbības uzskaites žurnālā atzīmē visas ar novadbūves aizvariem saistītās darbības, arī darbības, kuras notiek laikā, kad upes dabiskais caurplūdums ir mazāks par noteikto ekoloģisko caur-plūdumu;

49.3. datus par saražoto elektroenerģiju hidrotehnisko būvju darbības uzskaites žurnālā ieraksta reizi dienā;

49.4. laikposmā, kad upē nav ledus, upes caurplūduma mērījumus veic reizi dienā;

49.5. ja uzskaite ir datorizēta, reizi mēnesī veic elektroenerģijas skaitītāja rādītāju izdrukas par katru dienu saražoto elektroenerģijas daudzumu.

 

VII. Noslēguma jautājumi

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 108./109.nr.; 1998, 16./17.nr., 349.nr.; 2002, 15. nr., 50.nr.).

51. Ūdens lietošanas atļaujas, kuras izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām.

52. Darbībām, kuras uzsāktas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kurām saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešama atļauja, atļauju nepieciešams saņemt līdz 2006.gada 1.janvārim.

53. Atļauja nav nepieciešama, ja darbība neatbilst šo noteikumu 2.punktā noteiktajam.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/60/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 31.decembri.