Ministru kabineta noteikumi Nr.764

Rīgā 2003.gada 23.decembrī (prot. Nr.65 58.§)

Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

Izdoti saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 20.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pabalstu un izdevumu kompensāciju apmērus atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstīs un izmaksas kārtību diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, un specializētajiem atašejiem (turpmāk — darbinieks).

2. Algas pabalsta par dienestu ārvalstīs, pabalsta par dzīvesbiedra (laulātā) uzturēšanos ārvalstīs un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstīs apmēru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem, reizinot pabalsta apmēru ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu.

3. Ārlietu ministrija, Saeima, Latvijas Banka un nozares ministrija (turpmāk — nosūtītāja institūcija) pabalstus pārskaita uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju un bērna skolas izdevumu kompensāciju nosūtītāja institūcija var pārskaitīt:

3.1. uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē saskaņā ar izdevumu apmēru apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem (līgums par telpu īri, komunālo maksājumu apmēru apliecinoši rēķini, līgums ar skolu), bet nepārsniedzot šo noteikumu 3.pielikumā noteikto kompensācijas apmēru;

3.2. tieši pakalpojumu sniedzējiem.

II. Algas pabalsts par dienestu ārvalstīs

4. Algas pabalstu par dienestu ārvalstīs (turpmāk — algas pabalsts) darbiniekam nosaka, sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad viņš ieradies dienesta vietā, lai veiktu dienesta pienākumus. Algas pabalstu neizmaksā par laiku, kad darbiniekam piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas.

5. Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar divpadsmit.

6. Darbinieka dzīvesbiedru var pieņemt darbā pārstāvniecībā uz darbinieka dienesta laiku ārvalstīs, slēdzot ar viņu darba līgumu. Lēmumu par darba līguma slēgšanu pieņem Ārlietu ministrijas valsts sekretārs vai, saskaņojot ar pārstāvniecības vadītāju, nosūtītājas institūcijas vadītājs. Dzīvesbiedram atbilstoši ieņemamajam amatam pārstāvniecībā tiek izmaksāts algas pabalsts, kura apmēru nosaka amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu par pieņemšanu darbā.

III. Pabalsts par dzīvesbiedra uzturēšanos ārvalstīs un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstīs

7. Pabalstu par dzīvesbiedra un pabalstu par bērna uzturēšanos darbinieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad viņi ierodas dienesta vietā. Gadā noteikto summu dala ar divpadsmit, un pabalstu izmaksā reizi mēnesī.

8. Darbinieka dzīvesbiedrs un bērns var uzturēties dienesta vietā pastāvīgi vai periodiski. Par pastāvīgu dzīvesbiedra un bērna uzturēšanās tiek uzskatīta tad, ja viņu prombūtne ārpus dienesta vietas kalendāra gada laikā nepārsniedz 90 dienas, ieskaitot darbinieka atvaļinājumus. Atsevišķos gadījumos, ja tam ir attaisnojoši iemesli, ar nosūtītājas institūcijas vadītāja rakstisku atļauju prombūtnes termiņš var tikt pagarināts, bet ne vairāk par 150 dienām.

9. Pabalsts par bērna uzturēšanos darbiniekam tiek izmaksāts līdz brīdim, kamēr bērns sasniedz 18 gadu vecumu (ja izglītības iestāde vidējās izglītības iegūšanai ir pabeigta) vai pabeidz izglītības iestādi (ja 18 gadi ir sasniegti pirms izglītības iestādes pabeigšanas), lai iegūtu vidējo izglītību, ja izglītības iestāde atrodas dienesta vietas valstī.

10. Ja dzīvesbiedrs un bērns dienesta vietā uzturas pastāvīgi, pabalstus par dzīvesbiedra un bērna uzturēšanos darbinieks saņem par to pašu periodu, par kuru saņem algas pabalstu.

11. Ja dzīvesbiedrs dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, bet tikai periodiski, darbinieks nesaņem pabalstu par dzīvesbiedra uzturēšanos.

12. Ja bērns dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, darbinieks saņem pabalstu par bērna faktisko uzturēšanās laiku.

13. Ja darbinieki ir dzīvesbiedri, pabalsts par dzīvesbiedra uzturēšanos netiek izmaksāts, bet pabalsts par bērna uzturēšanos tiek izmaksāts vienam no darbiniekiem.

14. Ja Ārlietu ministrija vai nosūtītāja institūcija šo noteikumu 6.punktā noteiktajā kārtībā ir noslēgusi darba līgumu ar darbinieka dzīvesbiedru, darbiniekam dzīvesbiedra uzturēšanās pabalsts netiek izmaksāts.

15. Darbiniekam ir pienākums nekavējoties paziņot pārstāvniecības (ja nosūtītāja institūcija ir Ārlietu ministrija) vai nosūtītājas institūcijas vadītājam par gadījumiem, kad jāpārtrauc pabalsta par dzīvesbiedra vai bērna uzturēšanos ārvalstīs izmaksa.

IV. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei

16. Darbiniekam, dodoties uz dienesta vietu, tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei (4.pielikums).

17. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei netiek izmaksāts, ja:

17.1. dienesta vietas valsts līdz nosūtīšanai ir bijusi darbinieka pastāvīgā dzīvesvieta;

17.2. darbinieks tiek pārcelts darbā uz dienesta vietu uz laiku, kas ir mazāks par gadu.

18. Ja darbinieks uz dienesta vietas valsti pārceļas kopā ar dzīvesbiedru, kas uzturēsies pastāvīgi, tad pabalsta apmērs tiek palielināts par 20 %. Par katru nepilngadīgu bērnu, kas uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmērs tiek palielināts par 10 %.

19. Mājsaimniecības inventārs, kas iegādāts par pabalstu, paliek darbinieka īpašumā.

20. Atkārtotas pārcelšanās gadījumā pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei tiek izmaksāts, ja starp pārcelšanās datumiem, kas noteikti rīkojumos, ir pagājuši ne mazāk kā pilni divi gadi.

21. Ja darbinieki ir dzīvesbiedri, pabalstu izmaksā vienam no darbiniekiem, ievērojot šajā nodaļā noteikto. Pabalstu izmaksā tam dzīvesbiedram, kuram tas atbilstoši amatam pienākas lielāks.

22. Ja darbinieks pēc savas iniciatīvas vai pēc disciplinārlietas izskatīšanas, vai dienesta izmeklēšanas tiek atsaukts, pabalsts ir jāatmaksā šādā apmērā:

22.1. 100 % apmērā, ja no pārcelšanās brīža nav pagājis viens gads;

22.2. 40 % apmērā, ja no pārcelšanās brīža ir pagājis vairāk par vienu gadu, bet mazāk par diviem gadiem.

V. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai

23. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai tiek izmaksāts darbiniekiem, kuriem ir piešķirts diplomātiskais rangs.

24. Pabalsta apmērs ir 40 latu mēnesī.

25. Pabalsts netiek izmaksāts pārstāvniecību vadītājiem un citiem diplomātiem, kuri tiek nodrošināti ar dienesta transportu.

VI. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija

26. Pārstāvniecība darbinieku nodrošina ar dzīvojamo platību. Ja pārstāvniecības rīcībā nav dzīvojamās platības (brīva dzīvokļa), darbiniekam tiek segti dzīvokļa īres un komunālie izdevumi saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

27. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas summa vienam darbiniekam tiek noteikta divu cilvēku ģimenei. Par katru nākamo ģimenes locekli, kas dienesta vietā uzturas pastāvīgi, dzīvokļa izdevumu kompensācijas apmērs tiek palielināts par 5 %.

28. Ja darbiniekam vai viņa dzīvesbiedram dienesta vietas valstī īpašumā ir māja vai dzīvoklis, kurā viņš pastāvīgi uzturas un vienlaikus tā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta, dzīvokļa īres un komunālie izdevumi netiek kompensēti.

29. Pārstāvniecību vadītājiem vai specializētajiem atašejiem atsevišķos gadījumos, ja tas ir pamatots ar reprezentācijas vajadzībām, var tikt palielināts kompensācijas apjoms, saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju.

30. Ja darbinieki ir dzīvesbiedri, šajā nodaļā minētās kompensācijas tiek noteiktas vienam no darbiniekiem. Kompensācijas izmaksā tam dzīvesbiedram, kuram tās pienākas lielākas atbilstoši amatam.

VII. Bērna skolas izdevumu kompensācija

31. Darbiniekiem tiek segti bērna skolas izdevumi 90 % apmērā vispārējās vidējās izglītības iegūšanai, ja bērns apmeklē attiecīgās dienesta vietas valsts skolas, pašvaldību vai starptautisko institūciju darbinieku un diplomātu bērniem paredzētās skolas un ja minētajās skolās ir noteikta mācību maksa.

32. Ja darbinieks izvēlas bērna izglītošanai privāto skolu, valstīs, kurās, nemainot iepriekšējo mācību valodu, ir iespēja mācīties valsts, pašvaldību vai starptautisko institūciju darbinieku un diplomātu bērniem paredzētajās skolās, mācību izdevumi tiek segti 60 % apmērā.

33. Ja privātā skola izvēlēta tādēļ, lai bērns varētu turpināt izglītību valodā, kurā viņš jau mācījies darbinieka iepriekšējā dienesta vietā vai Latvijā, vai privātajā skolā jau mācās kāds no darbinieka bērniem, mācību maksa tiek segta 90 % apmērā.

34. Ja bērns ir sasniedzis piecu gadu vecumu, sagatavošanas klases izdevumi tiek kompensēti saskaņā ar šo noteikumu 31., 32. un 33.punktu.

35. Izdevumi par pirmsskolas vecuma bērnu iestādi 90 % apmērā tiek kompensēti gadījumos, ja abi ģimenes locekļi ir darbinieki vai bērns atrodas dienesta vietā tikai ar vienu no vecākiem.

36. Skolas izvēli akceptē un lēmumu par skolas izdevumu kompensāciju pieņem nosūtītājas institūcijas vadītājs, pamatojoties uz rakstisku situācijas izklāstu un mācību izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

VIII. Noslēguma jautājumi

37. Pabalstu un kompensāciju apmēru un dzīves dārdzības koeficientus Ministru kabinets pārskata katru gadu līdz 31.decembrim.

38. Darbinieki, kuru pabalstu vai kompensāciju apmērs vai to izmaksas kārtība saskaņā ar šiem noteikumiem pasliktina uzturēšanās apstākļus ārvalstī, līdz dienesta beigām esošajā amatā turpina saņemt pabalstus un kompensācijas tādā apmērā, kāds tika noteikts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

39. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Ārlietu ministra vietā — kultūras ministre I.Rībena

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr.764

Darbinieku algas pabalsts, dzīvesbiedra un bērna uzturēšanās pabalsts

1. Noteikt šādus darbinieku algas, dzīvesbiedra un bērna uzturēšanās pabalstus gadā (latos):

2. Darbiniekiem, kas ir Saeimas, nozaru ministriju vai Latvijas Bankas specializētie atašeji vai atašeja palīgi, pabalsti tiek noteikti atbilstoši piešķirtajiem rangiem, kas attiecīgi atbilst padomniekam, pirmajam sekretāram, otrajam sekretāram un trešajam sekretāram noteiktajam pabalstu apmēram.

3. Ja ar darbinieka dzīvesbiedru šo noteikumu 6.punktā noteiktajā kārtībā ir noslēgts darba līgums, viņam izmaksājamais algas pabalsts tiek noteikts līdz 8000 latu gadā.

4. Pabalsta galīgo apmēru aprēķina, reizinot pabalsta apmēru ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu.

Ārlietu ministra vietā — kultūras ministre I.Rībena

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr.764

Dzīves dārdzības koeficienti

Ārlietu ministra vietā — kultūras ministre I.Rībena

3.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr.764

Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas

1. Noteikt, ka dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēra aprēķināšanai darbinieki atbilstoši amatiem tiek sadalīti šādās grupās:

1.1. I grupa — vēstnieks, pārstāvniecības vadītājs, pilnvarotais lietvedis, ģenerālkonsuls;

1.2. II grupa — padomnieks, 1.ranga aizsardzības atašejs, pirmais sekretārs, 2.ranga aizsardzības atašejs, konsuls, konsulāta vadītājs, Konsulārās nodaļas vadītājs vēstniecībā Krievijas Federācijā;

1.3. III grupa — otrais sekretārs, 3.ranga aizsardzības atašejs, vicekonsuls, trešais sekretārs, aizsardzības atašeja palīgs, atašejs, grāmatvedis, speciālists, atašejs — vēstnieka sekretārs, lietvedis, atašejs — Konsulārās nodaļas sekretārs vēstniecībā Krievijas Federācijā, mājas pārvaldnieks, saimniecības pārzinis.

2. Noteikt šādus dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērus gadā (latos):

3. Darbiniekiem, kas ir Saeimas, nozaru ministriju vai Latvijas Bankas specializētie atašeji vai atašeja palīgi, kompensācijas apmēri tiek noteikti atbilstoši piešķirtajiem rangiem, kas attiecīgi atbilst padomniekam, pirmajam sekretāram, otrajam sekretāram un trešajam sekretāram kompensējamajām summām.

Ārlietu ministra vietā — kultūras ministre I.Rībena

4.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr.764

Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei

1. Noteikt šādus pabalstus mājsaimniecības inventāra iegādei:

2. Darbiniekiem, kas ir Saeimas, nozaru ministriju vai Latvijas Bankas specializētie atašeji vai atašeja palīgi, pabalsti tiek noteikti atbilstoši piešķirtajiem rangiem, kas attiecīgi atbilst padomniekam, pirmajam sekretāram, otrajam sekretāram un trešajam sekretāram noteiktajam pabalstu apmēram.

Ārlietu ministra vietā — kultūras ministre I.Rībena