Ministru kabineta noteikumi Nr.765

Rīgā 2003.gada 23.decembrī (prot. Nr.65, 59.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumos Nr.479 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumos Nr.479 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 166.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 3.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3.1. piekraste — Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu daļa, kas atrodas ne tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta, izņemot Rīgas jūras līci, un kuras dziļums Rīgas jūras līcī un pārējos jūras ūdeņos nepārsniedz 20 metru;”.

3. Aizstāt 5.2.apakšpunktā vārdus “vai zvejas rīku skaita” ar vārdiem “apjoma, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaita un veida, zvejas perioda vai zvejas dienu skaita”.

4. Izteikt 7.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“7.2. ar zvejas kuģiem, kuru sarakstu atbilstoši zvejas vietām jūras ūdeņos un zvejā iegūstamajām zivju sugām katru gadu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde;”.

5. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Zvejnieku pienākumi:

9.1. zvejot ar kuģiem, kuri iekļauti Zivsaimniecības pārvaldes apstiprinātajos sarakstos, un nepārsniegt zvejas limitus;

9.2. nodrošināt dalītu nozvejas un zivju izkraušanas datu uzskaiti, nepārsniedzot 20 % starpību nozvejas un izkraušanas datos, kā arī norādot datus pa zivju sugām pēc to svara (ja nepieciešams, — pēc skaita), piekrastes zvejā — arī pa zvejas rīku veidiem;

9.3. reģistrēt zvejas datus zvejas žurnālos:

9.3.1. saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu — pēc kuģa atgriešanās krastā un pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas, ja piekrastē zvejo ar zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m;

9.3.2. saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu — pēc katras kuģa zvejas operācijas (tralējuma pabeigšanas, tīklu, murdu vai āķu jedas pacelšanas), ja jūrā vai piekrastē zvejo ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks;

9.4. augošā secībā apkopot datus par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu iesniegt attiecīgās ziņas Jūras vides pārvaldē ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša sestajam datumam, bet ārvalstu juridiskajām personām — ne vēlāk kā līdz minētā mēneša divdesmitajam datumam;

9.5. pēc Zivsaimniecības pārvaldes, Vides valsts inspekcijas vai Jūras vides pārvaldes pieprasījuma sniegt informāciju, kas raksturo zveju jūras ūdeņos, un ziņas, kas attiecas uz kuģu un laivu identifikāciju un raksturojumu;

9.6. marķēt dreifējošos un peldošos noenkurotos zvejas rīkus saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18.punktu;

9.7. pēc loma pacelšanas nekavējoties sašķirot zivis un, ja piezveja pārsniedz šo noteikumu 24.punktā noteikto piezvejas apjomu, attiecīgo zivju daudzumu atlaist jūrā un par to izdarīt attiecīgu ierakstu zvejas žurnālā;

9.8. nepieļaut tādu ar zveju, zivju apstrādi jūrā un zivju transportēšanu saistītu darbību veikšanu, kas izraisa vides piesārņojumu jūrā, ostās un krastā. Piezvejas atlaišana (izmešana) jūrā šajos noteikumos paredzētajos gadījumos netiek uzskatīta par piesārņošanu;

9.9. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm pēc attiecīgu līgumu noslēgšanas veikt zivju bioloģiskās analīzes. Bioloģiskajām analīzēm un citiem zinātniskajiem pētījumiem izmantotie nozvejas apjomi netiek ieskaitīti zvejniekiem noteiktajos zvejas limitos, ja līgumā nav noteikts citādi;

9.10. ziņot Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam par iezīmētu vai retu zivju un putnu, kā arī par jūras zīdītāju (piemēram, roņu) noķeršanu;

9.11. ievērojot Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā Latvijai iedalītās nozvejas kvotas un zvejniekiem noteiktos zvejas limitus, kā arī ņemot vērā zvejas kuģa dzinēju jaudu un tonnāžu, saskaņot ar Zivsaimniecības pārvaldi zvejas kuģu iegādi, jaunu zvejas kuģu būvi un citu kuģu pārbūvi par zvejas kuģiem;

9.12. atļaut Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes amatpersonām pārbaudīt visas kuģa telpas, uzrādīt pārbaudei zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo produkciju, zvejas rīkus un ar zveju saistītos dokumentus un atļaut izrakstīt no tiem nepieciešamos datus, kā arī sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību;

9.13. uzstādīt satelītraidītāju (turpmāk — raidītājs) uz zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m, un nodrošināt datu pārraidi no zvejas kuģa uz zvejas kuģa satelīta monitoringa centru Jūras vides pārvaldē (turpmāk — monitoringa centrs), ievērojot šādu kārtību:

9.13.1. 24 stundu laikā rakstiski informēt monitoringa centru par raidītāja pieslēgšanu, atslēgšanu vai demontāžu;

9.13.2. raidītāja atslēgšanu vai demontāžu uzsākt tikai pēc rakstiskas saskaņošanas ar Jūras vides pārvaldi;

9.13.3. vismaz reizi divās stundās automātiski pārraidīt uz monitoringa centru datus par kuģa pozīciju (norādīt kuģa identifikāciju, atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas ar precizitāti līdz 500 m, raidījuma datumu un laiku);

9.13.4. papildus automātiski pārraidīt uz monitoringa centru šo noteikumu 9.13.3.apakšpunktā minētos datus, ja kuģis ieiet aizliegtā zvejas zonā vai citu valstu ūdeņos;

9.13.5. zvejojot citu valstu ūdeņos, vienlaikus pārraidīt datus uz monitoringa centru un attiecīgās piekrastes valsts zvejas kuģu satelīta monitoringa centru;

9.13.6. ja raidītājs ir bojāts, paziņot par to monitoringa centram un mēneša laikā nodrošināt tā salabošanu vai nomaiņu;

9.13.7. pirms zvejas atļaujas (licences) saņemšanas iesniegt Jūras vides pārvaldē līguma kopiju par datu pārraidi uz monitoringa centru;

9.14. atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti zivju resursiem šo noteikumu pārkāpumu dēļ, saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā paredzētajām taksēm un neatkarīgi no citos normatīvajos aktos paredzētās un uzliktās soda sankcijas, tai skaitā par zveju lieguma laikā un vietā, zveju ar neatļautiem zvejas rīkiem, nozvejas nereģistrēšanu zvejas žurnālā vai pārskatā par zveju;

9.15. pēc Vides valsts inspekcijas un Jūras vides pārvaldes amatpersonu pieprasījuma nogādāt līdz uzglabāšanas vai pārdošanas vietai zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas zvejā izmantoti, neievērojot šos noteikumus, kā arī ar šiem rīkiem nozvejotās zivis.”

6. Izteikt 10.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“10.6. divas stundas pirms kuģa ienākšanas ostā, izmantojot elektroniskos vai mobilos (SMS) saziņas līdzekļus, ziņot Jūras vides pārvaldei par kuģa nozveju (norādot zivju sugas un piezvejas apjomus) un kuģa paredzamo ienākšanas laiku ostā saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu;”.

7. Papildināt noteikumus ar 10.8.apakšpunktu šādā redakcijā:

“10.8. uzsākot zveju ar trali vai mainot zvejas kvadrātu, veikt kontroles tralējumu, ne ilgāku par 30 minūtēm, lai novērstu mazizmēra zivju un zvejai neatļauto un nevēlamo zivju sugu piezveju. Datus par kontroles tralējumā iegūtajām zivīm ierakstīt zvejas žurnālā, un līdz zivju izkraušanai tās uzglabāt atsevišķi no pārējā loma, kā arī pēc pieprasījuma uzrādīt Vides valsts inspekcijas vai Jūras vides pārvaldes amatpersonām.”

8. Izteikt 11.5.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“11.5.1. tīklus, tīklu jedas un āķu jedas tuvāk par 100 m vienu no otras jebkurā virzienā;”.

9. Papildināt noteikumus ar 11.5.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“11.5.4. tīklus tuvāk par 100 m no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem no 1.decembra līdz 31.martam;”.

10. Izteikt 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“15. Zvejojot aizliegts lietot zvejas rīkus, kuru parametri atšķiras no šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem pieļaujamajiem parametriem, to skaitā:

15.1. traļus mencu zvejai, ja to linuma izgatavošanai izmantotās auklas vai to linuma acs iekšējais izmērs specializētajā zvejā neatbilst šādiem izmēriem:

15.1.1. traļus, kuru āmis un āmja pagarinājuma daļa vismaz 8 m no āmja gala, mērot izstieptā veidā, izgatavota no auklas, kas nav resnāka par 6 mm, vai divām auklām, kas nav resnākas par 4 mm, un kuru linuma acs iekšējais izmērs nav mazāks par 130 mm;

15.1.2. traļus, kuri ir aprīkoti ar Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas rekomendācijā paredzētās konstrukcijas 110 mm selektīvajiem logiem un kuru linuma acs iekšējais izmērs nav mazāks par 105 mm;

15.2. aktīvos zvejas rīkus plekstu zvejā, ja to linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par šādiem specializētajai zvejai noteiktiem izmēriem:

15.2.1. zvejai ar traļiem un velkamajiem vadiem 26.apakšrajonā — 120 mm;

15.2.2. zvejai ar traļiem un velkamajiem vadiem 28.apakšrajonā — 110 mm;

15.3. tīklus, ja linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par šādiem izmēriem:

15.3.1. mencu zvejai — 110 mm;

15.3.2. plekstu zvejai 26.apakšrajonā — 120 mm;

15.3.3. plekstu zvejai 28.apakšrajonā — 110 mm;

15.3.4. akmeņplekstu zvejai 26. un 28.apakšrajonā — 240 mm;

15.4. zivju tīklus, ja to linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par 80 mm vai lielāks par 180 mm;

15.5. traļus, ja to linuma acu solis ir mazāks par šādiem specializētajai zvejai noteiktiem izmēriem:

15.5.1. reņģu zvejai 26.apakšrajonā — 16 mm;

15.5.2. reņģu zvejai 28.apakšrajonā — 14 mm;

15.5.3. brētliņu zvejai 26. un 28.apakšrajonā — 8 mm;

15.6. specializētajā zvejā — zvejas rīkus, ja to linuma acu solis neatbilst šādiem izmēriem:

15.6.1. reņģu un salaku zvejai ar tīkliem un stāvvadiem — no 14 līdz 25 mm;

15.6.2. brētliņu zvejai ar tīkliem — no 10 līdz 15 mm;

15.6.3. lucīšu zvejai ar lucīšu murdu — no 18 līdz 20 mm (izņemot izberamo asti);

15.7. lašu un taimiņu specializētajā zvejā jūrā:

15.7.1. izmantot dreifējošus tīklus un peldošus noenkurotus tīklus, ja linuma acs iekšējais izmērs ir mazāks par 157 mm;

15.7.2. izmantot vienam zvejas kuģim vairāk par 600 dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem, ņemot vērā, ka katra tīkla garums nepārsniedz 35 m, mērot pa augšviru;

15.7.3. no viena zvejas kuģa vienlaikus izmantot dreifējošās vai noenkurotās āķu jedas, kurām kopā ir vairāk par 2000 āķiem;

15.7.4. glabāt uz viena kuģa vairāk par 100 rezerves tīkliem, ņemot vērā, ka katra tīkla garums nepārsniedz 35 m, mērot pa augšviru, un vairāk par 200 rezerves āķiem;

15.7.5. izmantot āķus, kuriem īsākais attālums no smailes līdz kātiņam ir mazāks par 19 mm;

15.8. piekrastes zvejā:

15.8.1. atsevišķus tīklus, ja to garums pārsniedz 100 m, un tīklu jedas, ja to kopējais garums pārsniedz 300 m, Rīgas jūras līča piekrastē un 800 m pārējā jūras piekrastē;

15.8.2. zivju un zušu (sīkzivju) murdus, reņģu stāvvadus, ja to sētas garums pārsniedz 600 m;

15.8.3. zivju murdus un zivju velkamos vadus, ja to linuma acu solis jebkurā no uzbūves elementiem, izņemot āmi, ir mazāks par 30 mm;

15.8.4. lucīšu murdus, ja to augstums pārsniedz 2 m vai sētas garums pārsniedz 30 m;

15.8.5. zušu (sīkzivju) murdus, ja to linuma acu solis ir mazāks par 16 mm vai lielāks par 18 mm, bet sētā — mazāks par 18 mm vai lielāks par 30 mm;

15.8.6. ēsmas zivtiņu velkamos vadus, ja to spārna garums pārsniedz 10 m un linuma acu solis ir mazāks par 6 mm vai lielāks par 12 mm;

15.8.7. āķu jedas, kurām ir vairāk par 500 āķiem;

15.8.8. zvejojot zušus, — āķu jedas, kurām ir vairāk par 200 āķiem, un āķus, kuriem īsākais attālums no smailes līdz kātiņam ir mazāks par 10 mm.

16. Mencu specializētajā zvejā:

16.1. aizliegts turēt uz kuģa zvejas rīkus, kuru acu izmēri ir mazāki par mencu zvejā atļauto zvejas rīku linuma acu izmēru;

16.2. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 m vai mazāks, kopējais mencu tīklu jedas garums nedrīkst pārsniegt 12 km;

16.3. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 12 m, kopējais mencu tīklu jedas garums nedrīkst pārsniegt 24 km;

16.4. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 15 m vai mazāks, kopējais āķu skaits dreifējošās vai noenkurotās āķu jedās nedrīkst pārsniegt 1000 āķu;

16.5. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m, kopējais āķu skaits dreifējošās vai noenkurotās āķu jedās nedrīkst pārsniegt 20000 āķu;

16.6. aizliegts izmantot āķus, kuriem īsākais attālums no smailes līdz kātiņam ir mazāks par 15 mm.”

11. Izteikt 19.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“19.4. zveja jūras ūdeņos upju un kanālu grīvu un ieteku rajonos:

19.4.1. ar visu veidu zvejas rīkiem — visu gadu Salacas, Gaujas, Daugavas, Lielupes un Ventas grīvas rajonā 1000 m rādiusā no ietekas, bet pārējo upju un kanālu ieteku rajonos — 200 m rādiusā no ietekas;

19.4.2. ar zivju tīkliem papildus šo noteikumu 19.4.1.apakšpunktā noteiktajam aizliegumam — no 1.janvāra līdz 30.aprīlim Salacas un Gaujas grīvas rajonā 3000 m rādiusā no ietekas;”.

12. Izteikt 19.8.apakšpunktu šādā redakcijā:

“19.8. plekstu specializētā zveja ar plekstu velkamajiem vadiem vietās, kuru dziļums nepārsniedz 5 m. Zveja ar šiem rīkiem atļauta piekrastes ūdeņos, kas dziļāki par 5 m, un dziļākos jūras ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem Irbes šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkas ragu (57° 45,60' N; 22° 36,40' E) ar Kāvinina bāku (57° 58,95' N; 22° 11,77' E), un tālāk Baltijas jūrā līdz Latvijas dienvidu robežai, ievērojot šo noteikumu normas, kas attiecas uz piekrastes zveju;”.

13. Papildināt noteikumus ar 19.14.apakšpunktu šādā redakcijā:

“19.14. mencu tīklu atrašanās zvejā ilgāk par 48 stundām (no tīklu ievietošanas sākuma līdz to izvilkšanas beigām).”

14. Aizstāt 22.12.apakšpunktā skaitli “35” ar skaitli “38”.

15. Izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

“24. Pieļaujamais zivju piezvejas apjoms:

24.1. mencas piezveja reņģu un brētliņu zvejā nedrīkst pārsniegt 3 % no loma kopējā svara. Mazizmēra mencu nedrīkst būt vairāk par 5 % no mencu piezvejas;

24.2. mazizmēra plekstu piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās sugas viena tralējuma vai tīklu nozvejas svara;

24.3. mazizmēra salaku, reņģu un brētliņu piezveja katras minētās sugas nozvejā nedrīkst pārsniegt 15 % no to skaita vienā tralējumā, izņemot kontroles tralējumu, pēc kura, ja piezveja pārsniedz noteiktos procentus, zveja jāpārtrauc vai jāmaina zvejas vieta, zivis neizmetot jūrā;

24.4. mazizmēra lucīšu piezveja zvejā ar lucīšu murdiem nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā lucīšu nozvejas svara;

24.5. mazizmēra sīgu, vimbu, ālantu un zandartu piezveja zvejā ar murdiem un tīkliem nedrīkst pārsniegt 5 % pēc skaita no attiecīgās sugas zivju nozvejas;

24.6. mencu zvejā plekstu piezveja to zvejas aizlieguma laikā nedrīkst pārsniegt 28.apakšrajonā — 10 %, 26.apakšrajonā — 30 % no mencu kopējās nozvejas svara, izņemot šo noteikumu 24.8.apakšpunktā minēto gadījumu;

24.7. pārējo mazizmēra zivju, kuras nav minētas šo noteikumu 24.1., 24.2., 24.3., 24.4., 24.5., 24.6. un 25.1.apakšpunktā, kopējā piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no nozvejas kopējā svara;

24.8. pēc kādas zivju sugas zvejas limita pilnīgas apguves, veicot citu zivju sugu specializēto zveju, attiecīgās apgūtās zivju sugas zivju piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no nozvejas kopējā svara;

24.9. lucīšu piezveja reņģu un brētliņu specializētajā zvejā ar traļiem nedrīkst pārsniegt 5 % no nozvejas kopējā svara;

24.10. mencu piezveja plekstu zvejā ar šo noteikumu 6.pielikuma II daļas 9.punktā minētajiem plekstu tīkliem nedrīkst pārsniegt 10 % no nozvejas kopējā svara;

24.11. jebkura veida zvejā, kurā tiek izmantoti traļi vai velkamie vadi ar acu izmēru, mazāku par mencu specializētajai zvejai noteikto, mencu piezveja nedrīkst pārsniegt 10 % no loma kopējā svara, izņemot šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minēto gadījumu;

24.12. specializētajā mencu zvejā aizliegta mazizmēra mencu piezveja.”

16. Papildināt 25.1.apakšpunktu aiz vārdiem “mazizmēra akmeņplekstu” ar vārdiem “mencu (izņemot šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minēto gadījumu)”.

17. Izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

“26. Ja piezveja pārsniedz šo noteikumu 24. un 25.punktā noteikto piezvejas apjomu, attiecīgo daudzumu zivju nekavējoties atlaiž jūrā, izņemot reņģes, brētliņas un salakas, kuras patur, ievērojot šo noteikumu 24.3.apakšpunktā noteikto prasību. Minēto sugu zivis izkrauj krastā un zivju daudzumu, kas pārsniedz šo noteikumu 24.3. un 24.8.apakšpunktā noteikto piezvejas apjomu, pārdod par vidējo tirgus cenu, un iegūtos naudas līdzekļus ieskaita pamatbudžetā Zivju fonda veidošanai kā kompensāciju par zivju resursiem nodarīto zaudējumu. Visos gadījumos izdara attiecīgu ierakstu zvejas žurnālā.”

18. Izteikt 28.1.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“28.1.2. noteikt papildpasākumus zvejas regulēšanā (tai skaitā izdot papildu pilnvarojumu zvejai jūras ūdeņos ierobežotas zvejniecības rajonos), apturēt zveju atsevišķās vietās jūras ūdeņos, kā arī pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantoti vai pārsniegti limitos un kvotās noteiktie apjomi;”.

19. Izteikt 30.1.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“30.1.6. ja ir izdarīti šo noteikumu 9.14.apakšpunktā minētie pārkāpumi vai tie izdarīti atkārtoti gada laikā, skaitot no dienas, kad ir izdarīts iepriekšējais administratīvais pārkāpums, vai pārkāpējs nav samaksājis tam uzlikto administratīvo naudas sodu un ūdens bioloģiskajiem resursiem nodarītā zaudējuma atlīdzību, lūgt Zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo piekrastes pašvaldību izskatīt jautājumu par zvejas limitu piešķiršanas atteikumu nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanu;”.

20. Izteikt 31.punktu šādā redakcijā:

“31. Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde izsniedz zvejas atļaujas (licences) jūras zvejai un piekrastes zvejai ar kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks, saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu, bet piekrastes zvejai ar kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m, — saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu.”

21. Izteikt 33., 34. un 35.punktu šādā redakcijā:

“33. Zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 m un ar kuriem zvejo zvejnieki, kas reģistrējušies Jūras vides pārvaldē, iekļauj šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētajā sarakstā līdz 2004.gada 1.maijam.

34. Šo noteikumu 9.13.apakšpunkta nosacījumi attiecas uz kuģiem, kuru lielākais garums ir 24 m vai lielāks. Uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 m, šie nosacījumi stājas spēkā šādos termiņos:

34.1. ar 2004.gada 1.janvāri — attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir no 18 līdz 24 m (neieskaitot);

34.2. ar 2005.gada 1.janvāri — attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir no 15 līdz 18 m (neieskaitot).

35. Šo noteikumu 9.2., 9.3.2. un 9.13.apakšpunkts, 31. un 34.punkts, kā arī 3., 7. un 8.pielikums zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.”

22. Papildināt noteikumus ar 37.punktu šādā redakcijā:

“37. Jūras vides pārvaldes izdotos zvejas žurnālus, kuros nav veiktas izmaiņas saskaņā ar grozījumiem šo noteikumu 3.pielikumā, var izmantot līdz 2004.gada 31.decembrim.”

23. 3.pielikumā:

23.1. daļā “Latvijas kuģu zvejas žurnāls”:

23.1.1. aizstāt vārdu un skaitli “koordinātas (14)” ar vārdu un skaitli “kvadrāts (14)”, attiecīgi tekstā angļu valodā — vārdu un skaitli “coordinates (14)” ar vārdiem un skaitli “statistical rectangle (14)”;

23.1.2. aizstāt vārdu un skaitli “kvadrāts (15)” ar vārdiem un skaitli “ICES, NAFO zona (15)”, attiecīgi tekstā angļu valodā — vārdu un skaitli “rectangle (15)” ar vārdiem un skaitli “ICES, NAFO zone (15)”;

23.1.3. aizstāt vārdus “Zivju izkraušana/nodošana” ar vārdiem “Zivju izkraušanas deklarācija”, attiecīgi tekstā angļu valodā — vārdu “Landing” ar vārdiem “Landing declaration”;

23.2. daļā “Paskaidrojumi žurnāla aizpildīšanai”:

23.2.1. izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Informācija par zvejas rīkiem:

Information on the fishing gear:

3.1. Norāde (7) — zvejas rīka nosaukums.

Reference (7) — the fishing gear name.

3.2. Zvejas rīkiem lieto šādus apzīmējumus:

For the fishing gear the following designation should be used:

3.2.1. OTB — grunts tralis

OTB — the bottom otter trawl

3.2.2. PTB — grunts dvīņu tralis

PTB — the bottom pair trawl

3.2.3. OTM — pelaģiskais tralis

OTM — the mid-water trawl

3.2.4. PTM — pelaģiskais dvīņu tralis

PTM — the mid-water pair trawl

3.2.5. GNS — noenkurota tīklu jeda

GNS — gillnets (set)

3.2.6. GND — dreifējošā tīklu jeda

GND — gillnets (drift)

3.2.7. LLS — noenkurota āķu jeda

LLS — longlines (set)

3.2.8. LLD — dreifējoša āķu jeda

LLD — longlines (drift)

3.3. Norāde (8) — zvejas rīku minimālais linuma acu izmērs vai āķu izmērs (mm).

Reference (8) — the fishing gear minimum mesh-size or hook-size (mm).

3.4. Norāde (9) — zvejas rīku galvenie raksturojumi (tīkliem — garums, skaits un augstums, traļiem — vertikālais atvērums, selektīvais logs u.c.).

Reference (9) — the main details (for nets — the length, the height and number, for trawls — the vertical opening, the selectivity window and others).”;

23.2.2. izteikt 4.4., 4.5. un 4.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“4.4. Norāde (13) — zvejas ilgums stundās un minūtēs no zvejas rīka nolaišanas sākuma laika jūrā līdz pilnīgai zvejas rīka izcelšanai. Veicot kontroltralējumu, iekavās jāieraksta arī tiešais tralējuma laika ilgums.

Reference (13) — duration of fishing in hours and minutes since the beginning of the fishing gear cast time on sea until the complete lift of fishing gear. When the control trawling made the exact time of trawling should be recorded in brackets.

4.5. Norāde (14) — zvejas vietas kvadrāts, kurā iegūts loms. Latvijas zvejas zonā Baltijas jūrā norāda kvadrātu numurus saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktu, bet ārvalstu ekonomisko zonu ūdeņos — saskaņā ar minētā pielikuma 2.punktu.

Reference (14) — the rectangles of the fishing ground where the catch obtained. The numbers of the rectangles of the Baltic Sea waters in the Latvian fishing zone should be shown in accordance with the paragraph 1 of the Annex 1 of these regulations, but in economic zones of foreign countries in accordance with paragraph 2 of the Annex 1.

4.6. Norāde (15) — ICES vai NAFO zvejas zona (piemēram, Baltijas jūrā = IIID).

Reference (15) — ICES or NAFO fishing zone (for example: Baltic Sea = IIID).”

24. Papildināt 4.pielikumu aiz tabulas ar tekstu šādā redakcijā:

“Zvejas dienu limits

Fishing day’s limit ______________________________

Zvejas dienas mēnesī

Fishing days a month _____________________________

Zvejas dienas no gada sākuma

Fishing days from the start of the year________________”.

25. 6.pielikumā:

25.1. izteikt I nodaļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Mencu tralis:

1.1. no 6 mm auklas vai divām 4 mm auklām — ne mazāks par 130 mm*

1.2. ar BACOMA tipa 110 mm selektīvo logu — ne mazāks par 105 mm*”

25.2. izteikt II nodaļas 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Āķu jeda:

11.1. lašu un taimiņu āķu jeda — āķa izmērs ne mazāks par 19 mm —

11.2. mencu jeda — āķa izmērs ne mazāks par 15 mm —

11.3. zušu jeda — āķa izmērs ne mazāks par 10 mm —”

26. 7.pielikumā:

26.1. izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Īpašnieks/operators un adrese

Owner/operator and address ___________________________________”;

26.2. izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Tilpība pēc Oslo konvencijas

Tonnage by Oslo convention __________________________________

pēc cita standarta

other standard _____________________________________________”;

26.3. papildināt pielikumu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

“11.1 Lielākais garums

Overall length _____________________________________________”;

26.4. papildināt pielikumu ar 16.1 punktu šādā redakcijā:

“16.1 Derīga līdz

Expiry data ______________________________________________”;

27. Izteikt 9.pielikumu šādā redakcijā:

“9.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.novembra noteikumiem Nr.479

Takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās un juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis Latvijas Republikas ūdeņos

Nr. p.k.	Zivju suga	Zaudējuma atlīdzība latos	Mērvienība
1.	Brētliņa, reņģe, salaka	0,5	1 kg
2.	Lucītis, plekste	5,0	1 kg
3.	Menca	10,0	1 kg
4.	Vimba, plaudis, ālants, asaris	0,5	1 gab.
5.	Līdaka	1,5	1 gab.
6.	Akmeņplekste, sīga, zutis, zandarts	5,0	1 gab.
7.	Lasis, taimiņš	25,0	1 gab.
8.	Citu sugu zivis	1,0	1 kg”

28. Papildināt noteikumus ar 10.pielikumu šādā redakcijā:

“10.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 13.novembra noteikumiem Nr.479

Kuģa ziņojuma saturs pirms ienākšanas ostā

1. Kuģa vārds (name of vessel).

2. Izkraušanas ostas nosaukums (port of landing).

3. Paredzamais ienākšanas laiks ostā (Latvijas laiks) (time of expected entry in port (Latvian time)).

4. Nozvejoto zivju identifikācijas kods (reņģe — HER, brētliņa — SPR, menca — COD, lasis — SAL, taimiņš — TRS, plekste — FLE, akmeņplekste — TUR, salaka — SME, lucītis — ELP) un svars kilogramos (identificaton code for caught fish (herring — HER, sprat — SPR, cod — COD, salmon — SAL, sea trout — TRS, flounder — FLE, turbot — TUR, smelt — SME, eelpout — ELP) and weight in kg).

5. Piezvejas zivju identifikācijas kods un svars kilogramos (identification code for bycatch and weight in kg).”

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 31.decembri.