Dr. habil. sc. ing. Arnis Treimanis:

Par tīru un videi draudzīgu uzņēmumu

Šīs konferences galvenais temats ir veltīts Daugavas ielejas līdzsvarotai attīstībai. Ar to, manuprāt, ir domāts saprātīgs līdzsvars starp Daugavas baseina dabas resursiem, kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem un cilvēka ierosinātu saimniecisko darbību, tajā skaitā rūpniecību.

Ar dabisko vidi šajā rajonā ir viss kārtībā, taču saimnieciskā darbība joprojām ir vāra, jo lielākie uzņēmumi Jēkabpilī un Līvānos neizturēja citu (t.i., galvenokārt Eiropas) ražotāju konkurenci un oficiāli vai neoficiāli uzskaitīto bezdarbnieku ir daudz. Jāpiekrīt ekspertu vērtējumam, kas tika publicēts presē, ka ir liels ģimeņu skaits ar nepietiekamiem ienākumiem. Citiem vārdiem sakot, skaistajā ielejā dzīvo arī trūcīgi cilvēki, to ir ne mazums.

Tieši šajā reģionā investori kopā ar Latvijas valsts pārstāvjiem piedāvā būvēt modernu celulozes fabriku. Tā nav tikai kaila ideja, bet ekonomiski pamatots priekšlikums. Tas ir viens no nedaudziem liela mēroga biznesa projektiem, kas balstās uz labi zināmas konsultantfirmas "Jaakko Poyry AB" priekšprojekta pētījumu un arī analīzi par ietekmi uz apkārtējo vidi.

Pašlaik jaunas celulozes fabrikas projekts ir kļuvis "nopietnāks", jo izpētes stadijā guvis valdības atbalstu, un pavasarī tika nodibināta trīs akcionāru projekta kompānija, kas divarpus gadu laikā pieņems galīgo investīciju lēmumu. Aktivizējas diskusija par fabrikas ekonomisko efektivitāti un ekoloģiskajiem aspektiem.

Līdz ar neformālo diskusiju, kas attīstās lielākoties stihiski, soli pa solim virzās uz priekšu arī oficiālo dokumentu kārtošana. Attiecībā uz vidi tā ir ekoloģiskā ekspertīze, ko Valsts meža dienesta celulozes projekta grupa sāka 1998.gadā, saņemot ekoloģisko uzdevumu izraudzītajai celtniecības vietai Līvānu tuvumā. Šo procesu drīz atsāks sabiedrība "Baltijas celuloze". Pa šo laiku pieņemti un darbojas jauni likumi un noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tagad es īsi komentēšu līdzšinējos galvenos rezultātus šajā jomā:

1. Pirmais valsts dokuments bija vides valsts ministra apstiprināts atzinums par jaunās celulozes rūpnīcas priekšprojekta pētījumu. Eksperti atzina tādas rūpnīcas (jauda 600 000 t/gadā) celtniecības lietderību Latvijā un noraidīja vienu no piecām piedāvātajām celtniecības vietām. Kā piemērotākās atzīmētas Līvānu vai Liepājas alternatīvas. Uzsvērts, ka ļoti nozīmīgs faktors ir pašvaldības un iedzīvotāju ieinteresētība un iespējas veicināt priekšdarbus.

2. Svarīgi, ka valsts eksperti pieprasīja ievērot kā obligātas tā sauktās HELCOM rekomendācijas izmešiem notekūdeņos un atmosfērā. Vienā no rakstiem presē apgalvots, ka Skandināvijā ievēro ļoti stingrās HELCOM normas, bet Latvijas rūpnīcā to netaisoties darīt. Tas ir ačgārns apgalvojums, jo tieši Skandināvijā lielākā daļa iepriekšējos gados būvētās fabrikas nespēj sekot HELCOM normām, taču Latvijas projektam tās ir obligātas. Līdz ar to projekta realizācijas gadījumā fabrika kļūs par tīrāko un videi draudzīgāko celulozes uzņēmumu Baltijas reģionā.

3. Vēl kā argumentu videi draudzīgu celulozes fabriku pastāvēšanai minēšu astoņiem investoriem piederošās ražotnes Somijā un Zviedrijā, kuru vidū izceļas 1996.gadā startējusī Raumas rūpnīca — ar kafejnīcu teritorijas centrā un augstākās vadības biroja telpām tieši pretim vārkatlu korpusam. Visiem, kas nopietni interesējas par celulozes rūpnīcas iespējamību Daugavas krastos, būtu lietderīgi redzēt mūsu investoru fabrikas, it sevišķi jaunākās.

4. Latvijas celulozes fabrikas projekta grupas, tagad jau kompānijas, rīcībā ir zinātniskie un tehniskie pētījumi par iespējamās celtniecības vietas izvēli. Ir apjomīga jaunākā analīze par iespējamo ietekmi uz Daugavas ūdeņiem, ko veica Latvijas Universitātes biologi. Tie bija ļoti "zaļi" cilvēki labā nozīmē. Viņi secināja, ka, tad, ja celulozes fabriku ceļ pie Daugavas, vieta starp Jēkabpili un Līvāniem ir vislabākā.

5. Pētījumos par celulozes fabriku ir minēti arī faktori, kas negatīvi iedarbojas uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Rūpnīcas teritorijā un tuvākā apkārtnē būs jūtami specifiskie sulfāta celulozes fabriku gāzu izdalījumi (bet tālāk par 1—2 km vēja virzienā tikai dažas dienas gadā — tā liecina Raumas fabrikas pieredze), troksni rada daudzās kravas mašīnas un papīrmalkas mizotāji, nebūs ieteicams peldēties tiešā notekūdeņu izvadīšanas vietas tuvumā. Taču bažas par dzeramā ūdens kvalitātes ietekmēšanu Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem Rīgā ir nepamatotas, jo 99% attīrīto notekūdeņu sajaukšanās notiek pirms Neretas ietekas Daugavā. Tātad vairāk nekā 100 km attālumā no ūdens ņemšanas vietas. Turklāt dzeramā ūdens analīzes ir praktiski vienīgās, kuras attiecībā uz Daugavu notiek regulāri un vispusīgi. Ja uzbūvēs celulozes fabriku, tad ļoti nopietns monitorings, liekas, pirmo reizi šo ūdeņu vēsturē tiks veikts Daugavas vidustecē.

Saskaņā ar mūsu valsts likumiem visi iegūtie dati par potenciālās celulozes fabrikas ietekmi uz vidi tiks izlikti publiskai izpētei apmēram pēc pusgada, tad sekos diskusija ar speciālistu un visu interesentu piedalīšanos. Tad arī tiks izšķirts, vai celulozes fabrika atbilst Daugavas ielejas līdzsvarotai attīstības vīzijai. Esmu uzturējies šajās vietās un vērojis iedzīvotāju attieksmi, es personīgi ceru uz pozitīvu reakciju.