A/s "Baltijas celuloze" valdes loceklis Grigorijs Rozentāls:

Par ražotnes ekonomisko efektivitāti

Domāju, nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka pie Līvāniem projektējamā celulozes rūpnīca, ja to uzbūvēs, būs lielākais uzņēmums, kāds jebkad ir ticis būvēts Baltijas valstīs.

Pastāstīšu par tiem Latvijas ieguvumiem, kuru dēļ Latvijas valdība jau kopš 1995.gada atbalsta šīs rūpnīcas būvēšanas ideju. Pirmkārt, mūsu tautsaimniecības attīstība. Te būtu minams tiešais iekšzemes kopprodukta pieaugums par 1,9%, tajā skaitā nacionālā kopprodukta pieaugums par 1—1,5%, pēc Finansu un Ekonomikas ministrijas ekspertu vērtējuma.

Ieguldot šāda mēroga investīcijas celulozes ražošanā, pieaugums būs vērojams arī citās nozarēs, piemēram, enerģētikā, ķīmiskajā rūpniecībā, mežsaimniecībā, kokapstrādē, izglītībā, zinātnē un citās. Finansu un Ekonomikas ministrijas eksperti šo pieaugumu vērtē 1—2 procentu apmērā. Tādējādi kopējais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir novērtēts 1,9—2,9% apmērā. Salīdzinājumam minēšu, ka šogad plānotais pieaugums ir 4—4,5%, bet pagājušajā gadā, Krievijas finansu krīzes ietekmes dēļ, tas bija tikai 0,1% līmenī.

Lieli ieguvēji rūpnīcas celtniecības gadījumā būs meža īpašnieki un koksnes pārstrādātāji. Latvijā radīsies koksnes patērētājs, kuram ik gadu būs nepieciešami 3 miljoni kubikmetru koksnes (šobrīd Latvijā tiek nocirsts nedaudz virs 10 miljoniem kubikmetru). Un šim patērētājam Latvijas koksnes tirgus būs mājas tirgus, kurā tas transportēšanas izmaksu dēļ būs spiests iepirkt lielāko daļu no pārstrādājamās koksnes apjoma. Šodien papīrmalku Latvijā pērk uzņēmumi, kas šo tirgu izmanto savu mājas tirgu cenu regulēšanai un ikdienā nav no tā atkarīgi. Tāpēc arī iespējams izmantot dažādus paņēmienus zemu iepirkšanas cenu saglabāšanai.

Celulozes rūpnīcai ražošanas tempi nav maināmi atkarībā no izejvielu piegāžu apjoma. Katra rūpnīcas apturēšana un palaišana ir ļoti dārgs un sarežģīts process, kuru neveic bez ārkārtējas nepieciešamības. Tā kā papīrmalkas un celulozes šķeldas eksporta apjomi pēdējo piecu gadu laikā ir svārstījušies 2—3 miljonu kubikmetru līmenī, prognozējam cenu pieaugumu šiem sortimentiem vidēji par 10—20 procentiem (3,5—7 miljoni latu katru gadu).

Celulozes ražošana ir viena no kapitālietilpīgākajām nozarēm pasaulē. Tāpēc pašā rūpnīcā jaunradītas tiks tikai aptuveni 500 darba vietas. Kopējās bruto darba algas rezidentiem tiek prognozētas vidēji 3,9 miljoni latu, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1 miljons un sociālais nodoklis — 1,12 miljoni latu. Tā kā šāda veida uzņēmumos uz katru darba vietu rūpnīcā tiek radītas 3—5 darba vietas citās nozarēs ārpus rūpnīcas, papildus tiks radītas 1500—2500 darba vietas. Tas ir svarīgi, apzinoties pašreizējo bezdarba līmeni Latgalē. Kopējās bruto algas tiek prognozētas vidēji 13,4 miljoni latu, tajā skaitā 3,3 miljoni latu iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 4 miljoni latu sociālais nodoklis.

Vēl viens Latvijas valsts ieguvums no investīcijām celulozes rūpnīcā ir nodokļu ieņēmumi. Tieši no celulozes rūpnīcas tiek prognozēti šādi nodokļu ieņēmumi: dabas resursu nodoklis — vidēji 0,42 miljoni latu, nekustamā īpašuma nodoklis rūpnīcai — vidēji 0,35 miljoni latu, uzņēmuma ienākuma nodoklis — vidēji 3,3 miljoni latu un ienākuma nodoklis no nerezidentu dividendēm — 0,7 miljoni latu. Tādējādi kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums, pieskaitot arī iedzīvotāju sociālo un ienākuma nodokli, no pašas rūpnīcas vien veido 6,9 miljonus latu.

Latvijas valsts celulozes rūpnīcā piedalīsies arī kā akcionārs, ieguldot daļu no savā īpašumā esošā meža. Iespējamā Latvijas valsts dividende par 33 procentiem akciju nodrošinātu vēl papildu ieņēmumus par vidēji 17,4 miljoniem latu katru gadu, ņemot vērā celulozes rūpnīcas plānoto rentabilitāti.