Latvijas inteliģences 36.konferences aicinājums

Daugavas baseinā dzīvo aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju. Kultūrvēsturisko vērtību, dabas bagātību un tautsaimniecības rosības ziņā tas tiek dēvēts par Latvijas mugurkaulu, bet Daugava pati — par tautas likteņupi. Kopā ar pietekām tā Baltijas jūrā gadā ienes vidēji 21 km3 ūdens, tas ir divas reizes vairāk nekā pārējās Latvijas upes kopā. Daugava ir apjomīgs dzeramā ūdens avots, vide ap 50 zivju sugām, bet tās ieleja — vienīgā vieta pasaulē daudzām floras un faunas sugām. Ievērojamu enerģētiskā potenciāla pienesumu dod Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kura veido 75% no Latvijas ģenerējošām jaudām.

Taču spēkstaciju celtniecība un darbība, kā arī citas saimnieciskās aktivitātes ne vienmēr bijušas labvēlīgas upes ielejas ekosistēmai, ainavai un vides kultūrai. Turklāt ekonomiskā un sociālā attīstība Augšdaugavā, salīdzinot ar Lejasdaugavu, kreisajā krastā, salīdzinot ar labo krastu, norit nelīdzsvaroti.

Augšdaugavā un Daugavas kreisajā krastā atpaliek ceļu, sakaru un enerģētikas attīstība, zemāka ir apdzīvotība, augstāks bezdarbs un vājāka konkurētspēja darba tirgū.

Ielejas posms no Pļaviņām līdz Daugavpilij ir plūdu apdraudēta teritorija. Nopietnas problēmas var izraisīt celulozes rūpnīcas celtniecība Vidusdaugavas ielejā. Tāds valstij vērienīgs projekts diktē nepieciešamību atklāti un lietpratīgi izvērtēt ar tā realizāciju saistītos ieguvumus un zaudējumus.

Latvijas inteliģences konference aicina:

1. LR Saeimu izstrādāt Daugavas ielejas ilglaicīgas attīstības stratēģiju un tiesiskos nosacījumus, definējot vides kvalitātes mērķus un pārorientējot valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedrību kopumā uz saudzīgu un perspektīvu attieksmi pret vides un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Likumdevēju uzmanības vērti ir priekšlikumi noteikt atsevišķiem Daugavas ielejas reģioniem īpaši aizsargājamo teritoriju tiesisko statusu.

2. LR Ministru kabinetu

2.1. izstrādāt un īstenot Daugavas ielejai ilglaicīgu saimnieciskās darbības attīstības programmu, kas nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu reģiona attīstību visā tā garumā, īpašu vērību veltot kreisā krasta teritorijām un Augšdaugavai;

2.2. izstrādāt un īstenot plūdu apdraudēto teritoriju drošības programmu;

2.3. izstrādāt un īstenot Daugavas baseina zivju resursu saglabāšanas un atjaunošanas programmu;

2.4. kopā ar ieinteresētām organizācijām organizēt kompleksu pētījumu par Daugavas enerģētiskā potenciāla izmantošanas iespējām.

3. Nodrošināt nozīmīgu saimnieciskās darbības projektu Daugavas ielejā nodošanu iedzīvotāju atklātai apspriešanai.

4. Valdībai un Daugavas ielejas pašvaldībām, veicot administratīvi teritoriālo reformu, kā vienu no pamatnosacījumiem izvirzīt ģeogrāfiskās, vēsturiskās, etniskās un kultūras saites, kas gadsimtos veidojušās un pastāvējušas starp iedzīvotājiem un teritorijām Daugavas ielejā.

2000.gada 16.jūnijā

Redakcijas rīcībā ir arī citi konferencē nolasītie referāti, kuru publikācija sekos