Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.296

(prot. Nr.51, 4.p.) Rīgā 2003.gada 19.decembrī

Par “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2004.gada budžeta” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 17. panta 9.punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

1. Apstiprināt “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2004.gada budžetu” (pielikumā).

2. Noteikt, ka “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2004.gada budžeta” izdevumu posteņu neizpildes gadījumā ietaupījuma daļu drīkst izmantot citu izdevumu posteņu finansēšanai.

3. Noteikt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas brīvos naudas līdzekļus drīkst noguldīt Latvijas Bankā īstermiņa depozītā. Noguldījuma apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšējā budžeta gada naudas līdzekļu atlikumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanas kontā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2004.gada budžets

Ievads

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā — Komisija) budžets sagatavots saskaņā ar Komisijas padomes 2001.gada 9.novembra lēmumu Nr.18/5 “Par budžeta sagatavošanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību”.

Komisijas budžets sagatavots tā, lai Komisija sekmīgi varētu pildīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, Kredītiestāžu likumā, Noguldījumu garantiju likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, kā arī citos likumos un normatīvajos aktos, kas regulē Komisijas darbību, noteiktās funkcijas, lai pildītu ar Komisijas padomes 2003.gada 4.aprīļa lēmumu Nr.74 apstiprināto “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas regulēšanas un pārraudzības stratēģiju” un nodrošinātu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darba plānā ietverto uzdevumu 2004.gadam izpildi.

Komisijas 2004.gada budžets sagatavots saskaņā ar naudas plūsmas principu un uzkrāšanas principu. Budžeta izpilde tiks kontrolēta, salīdzinot ar budžetu, kas sagatavots saskaņā ar uzkrāšanas principu.

Komisijas budžets saskaņā ar uzkrāšanas principu atspoguļo izdevumus, kas tiek atzīti tad, kad tie radušies, neņemot vērā ar tiem saistīto naudas plūsmu, un ieņēmumus, kas tiek atzīti brīdī, kad Komisijai tiek iesniegti pārskati par veicamajiem maksājumiem Komisijas darbības finansēšanai, un tie tiek attiecināti uz periodu, kad tie radušies, neatkarīgi no šo maksājumu naudas plūsmas. Būtiskākās atšķirības starp naudas plūsmas pārskatu un budžeta pārskatu saskaņā ar uzkrāšanas principu veido kapitālo ieguldījumu nolietojums, kas 2004.gadā ir lielāks par paredzētajiem to iegādes izdevumiem 2004.gadā, kā arī tas, ka ieņēmumi Komisijas darbības nodrošināšanai, kas attiecināmi uz 2004.gadu, ir lielāki nekā saņemamie maksājumi (naudas plūsma), jo tirgus dalībnieki tos veic tikai nākamajā mēnesī pēc katra ceturkšņa.

 

1. Ieņēmumi

Komisijas ieņēmumi aprēķināti, pieņemot, ka visiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem tiks saglabātas līdzšinējās maksājumu likmes procentos saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 23.pantu, izņemot kredītiestāžu maksājumus, kuri līdz šim nav tikuši noteikti. Kredītiestāžu maksājumu daļa noteikta atbilstoši Komisijas darbības finansēšanas samazinājuma daļai no Latvijas Bankas un valsts budžeta maksājuma, kā arī nepieciešamo izdevumu segšanai par obligāto pārstāvniecību Eiropas Savienības institūcijās un obligāto dalības maksu Eiropas Savienības organizācijās, un Latvijas Bankas atašeja Briselē līdzfinansējumu. Latvijas Bankas un valsts budžeta finansējums Komisijas darbības nodrošināšanai 2004.gada budžetā noteikts atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5.punktam. Salīdzinot ar 2003.gadu, 2004.gadā Latvijas Bankas maksājuma apmērs tiks samazināts par 20% un valsts budžeta maksājums — par 33%. Kopumā valsts finansējuma apjoms Komisijas darbības nodrošināšanai 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, samazināsies par 20%.

Ir plānots, ka Komisijas kopējie ieņēmumi 2004.gadā palielināsies par 13%, salīdzinot ar 2003.gadu. 2002. un 2003.gadā Komisijas ieņēmumu apmērs nesedza Komisijas izdevumu apmēru, kaut arī naudas plūsma bija pozitīva. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka no Komisijas izveides un darbības sākšanas budžeta tika veikta priekšapmaksa par Komisijas telpu īri līdz 2004.gada 9.janvārim, kas attiecīgi atspoguļojās Komisijas ieņēmumu un izdevumu pārskatā, bet neskāra naudas plūsmu.

 

1.1. Ar kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību uzraudzību saistītie ieņēmumi

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5.punkta pirmo daļu Komisijas darbību, kas saistīta ar kredītiestāžu uzraudzību, no 2004.gada finansē kredītiestādes un Latvijas Banka. Latvijas Bankas finansējums Komisijas darbībai samazināts par 240 tūkst. latu jeb par 20%. Kredītiestādes Komisijas darbību finansēs no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 23.pantā noteikto maksājuma bāzes — vidējā aktīvu apjoma ceturksnī —, piemērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes noteikto maksājuma likmi procentos, kas nepārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteikto maksimālo likmi procentos. Pamatojoties uz kredītiestāžu iesniegtajām prognozēm par banku vidējo aktīvu apmēru ceturksnī 2004.gadā un ņemot vērā budžetā paredzēto izdevumu apjomu, kredītiestāžu maksājumi 2004.gada budžetā aprēķināti, piemērojot 0,0021% maksājuma likmi procentos. Likumā noteiktā maksimālā likme ir 0,033%.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5.punkta ceturto daļu krājaizdevu sabiedrības finansē Komisijas darbību, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrību uzraudzību. Krājaizdevu sabiedrību maksājumi plānoti, pamatojoties uz tirgus dalībnieku iesniegtajām prognozēm par vidējo aktīvu apmēru ceturksnī 2004.gadā, piemērojot līdzšinējo maksājuma likmi procentos (0,033%) maksājumu bāzei. Plānots, ka krājaizdevu sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai 2004. gadā palielināsies līdz 5 tūkst. latu jeb par 28%, salīdzinot ar 2003.gadu.

Salīdzinājumā ar 2003.gada apstiprināto budžetu ar kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību uzraudzību saistītie ieņēmumi palielināsies par 23%. Ar kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību uzraudzību saistīto ieņēmumu īpatsvars Komisijas ieņēmumu kopsummā ir 64%.

 

1.2. Ar apdrošināšanas uzraudzību saistītie ieņēmumi

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5.punkta otro daļu apdrošinātāji finansē Komisijas darbību, kas saistīta ar apdrošināšanas uzraudzību. Apdrošinātāju maksājumi plānoti, pamatojoties uz tirgus dalībnieku iesniegtajām prognozēm par apdrošināšanas prēmijām 2004.gadā, piemērojot līdzšinējās maksājumu likmes procentos (0,2% — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas operācijām, 0,4% — no dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu veidošanu operācijām, 0,7% — no pārējām apdrošināšanas operācijām) maksājumu bāzei.

Saskaņā ar savām prognozēm apdrošinātāji plāno 5% bruto prēmiju samazinājumu dzīvības apdrošināšanas tirgū, salīdzinot ar 2003.gadu. Plānojot Komisijas 2004.gada budžetu, Komisija ieņēmumus no dzīvības apdrošināšanas prēmijām plāno, prognozējot, ka tie saglabāsies 2003.gada līmenī, neskatoties uz to, ka tirgus dalībnieki paredz prēmiju apmēra samazinājumu. Komisija nesaskata tirgū apstākļus, kas rosinātu šīs tirgus daļas apjoma samazināšanos. Tādējādi Komisija paredz, ka no dzīvības apdrošināšanas bruto prēmijām maksājumi Komisijas finansēšanai 2004.gadā saglabāsies līdzšinējā, t.i., 36,8 tūkst. latu, apmērā.

Apdrošinātāji 2004.gadā plāno nedzīvības apdrošināšanas bruto prēmiju palielinājumu par 26%, salīdzinot ar 2003.gadu. Statistikas rādītāji liecina, ka nedzīvības apdrošināšanas tirgus bruto prēmiju apmērs 2003. gada divos ceturkšņos palielinājies par 19%, salīdzinot ar 2002.gada bruto prēmiju apmēru divos ceturkšņos. Bet, salīdzinot 2001.gada apdrošināšanas bruto prēmiju apmēru ar 2002.gada bruto prēmiju apmēru, tā pieaugums ir tikai 5%. Tādējādi Komisija, plānojot Komisijas 2004.gada budžetu, ieņēmumus novērtēja piesardzīgi, plānā iekļaujot ieņēmumus no riska apdrošināšanas sabiedrībām 600 tūkst. latu apmērā, kas atbilst 8% pieaugumam.

Plānots, ka kopsummā apdrošinātāju maksājumi Komisijas finansēšanai 2004. gadā palielināsies par 8%, salīdzinot ar Komisijas 2003. gada apstiprināto budžetu.

Plānoto apdrošinātāju maksājumu īpatsvars Komisijas ieņēmumu kopsummā ir 28%.

 

1.3. Ar vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību saistītie ieņēmumi

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5.punkta trešo daļu Komisijas darbību, kas saistīta ar vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību, 2004.gadā finansēs valsts budžets 100 tūkst. latu apmērā, bet 150 tūkst. latu apmērā — vērtspapīru tirgus dalībnieki un privātie pensiju fondi. Vērtspapīru tirgus dalībnieki kopskaitā ir 36, tie veic starpniekdarbību, aktīvu pārvaldību un vērtspapīru tirgus organizēšanu. 20 no vērtspapīru tirgus dalībniekiem ir kredītiestādes.

Valsts budžeta maksājuma apmērs 2004. gadā samazināsies par 33%, salīdzinot ar 2003.gadu.

Vērtspapīru tirgus dalībnieku un privāto pensiju fondu maksājumi plānoti, pamatojoties uz tirgus dalībnieku iesniegtajām prognozēm. Vērtspapīru tirgus dalībnieku maksājumi plānoti, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 23.pantā noteikto piemērojamo maksājumu likmi procentos (0,033% — no ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apmēra, 1% — no ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumu bruto ieņēmumiem, 2% — no Latvijas Centrālā depozitārija, regulētā tirgus organizētāja darījumu bruto ieņēmumiem) maksājumu bāzei un likumā noteikto minimālo apmēru katram tirgus dalībniekam. Privāto pensiju fondu maksājumi plānoti no prognozētajām iemaksām privātajos pensiju plānos 2004.gadā, piemērojot līdzšinējo maksājumu likmi procentos maksājumu bāzei. Pensiju fondu prognozes par iemaksām privātajos pensiju plānos 2004. gadā liecina, ka pensiju fondi plāno iemaksu pieaugumu par 47%, salīdzinot ar 2003. gadu.

Jāatzīmē, ka vērtspapīru tirgus dalībnieku un privāto pensiju fondu maksājumu apmērs Komisijas 2004.gada budžetā nesasniedz 150 tūkst. latu, kā to paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma Pārejas noteikumu 5.punkta trešā daļa, bet ir tikai 86 tūkst. latu. Tas nozīmē, ka maksājumi par vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību 2004.gadā būs par 64 tūkst. latu mazāki nekā likumā noteiktais apmērs. Tas dod pamatu uzskatīt, ka arī turpmākajos gados vērtspapīru tirgus dalībnieku un privāto pensiju fondu maksājumi nesasniegs likumā noteikto apmēru, ņemot vērā to, ka valsts budžeta maksājumu apmērs par šī sektora uzraudzību samazināsies līdz 50 tūkst. latu 2005.gadā un tiks pārtraukts 2006.gadā. Likums paredz, ka 2006.gadā vērtspapīru tirgus dalībnieki un privātie pensiju fondi veic maksājumus par savu uzraudzību 250 tūkst. latu apmērā. Komisija uzskata, ka šādu ieņēmumu apjomu nebūs iespējams sasniegt, piemērojot pat maksimālo likumā noteikto maksājumu likmi procentos.

Ar vērtspapīru tirgus dalībnieku un privāto pensiju fondu uzraudzību saistītie ieņēmumi Komisijas 2004.gada budžetā samazināsies par 20%, salīdzinot ar 2003.gadu. Ar vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību saistīto ieņēmumu īpatsvars Komisijas ieņēmumu kopsummā ir 8%.

 

2. Izdevumi

Komisijas kopējie izdevumi 2004.gadā palielināsies par 3%. Komisijas izdevumu apmērs pieaug saistībā ar maksu par obligātajām pārstāvniecībām Eiropas Savienības institūcijās un obligāto dalības maksu Eiropas Savienības organizācijās 95,7 tūkst. latu apmērā, kas veido 4% no kopējiem Komisijas izdevumiem. Tādējādi Komisija pārējos, ar Eiropas Savienību nesaistītos darbības nodrošināšanas izdevumus 2004.gadā ir samazinājusi par 1%, salīdzinot ar Komisijas 2003. gada budžeta izdevumiem.

 

2.1. Darba samaksa un pārējie maksājumi darbiniekiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Posteņa kopsumma palielināta par 3%, salīdzinot ar 2003.gada apstiprināto budžetu, kas ir atbilstoša cenu patēriņa indeksa pieaugumam. Aprēķiniem izmantota statistika par laika periodu no 2002.gada septembra līdz 2003.gada septembrim. Postenī iekļauta arī atlīdzība par dalību katrā sēdē 50 latu apmērā Konsultatīvās finanšu un kapitāla tirgus padomes dalībniekiem, kuri ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju vadītāji. Plānots, ka 2004.gadā Komisijā strādās 89 darbinieki un to skaits palielināsies par vienu darbinieku, salīdzinot ar 2003.gadu. Darba samaksa un pārējie maksājumi darbiniekiem plānoti 1 272,5 tūkst. latu apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi — 277,1 tūkst. latu apmērā. Plānots, ka no darba samaksas izdevumiem 15,6% tiks atvēlēti materiālās palīdzības un materiālās stimulēšanas izmaksām.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 67,9%.

 

2.2. Darbinieku apdrošināšana

Saskaņā ar Komisijas padomes apstiprināto “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku veselības apdrošināšanas, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem un dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu veidošanu kārtību” darbinieku apdrošināšanas izmaksas 2004.gadā plānotas 96,7 tūkst. latu apmērā:

1. veselības apdrošināšana — 19,3 tūkst. latu;

2. apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem — 4,2 tūkst. latu;

3. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu — 73,2 tūkst. latu.

Darbinieku apdrošināšanas izmaksas 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, pieaugs par 12%.

Darbinieku veselības apdrošināšanas izmaksas pieaugs par 27%, ievērojot tarifu pieaugumu šim apdrošināšanas veidam. To var prognozēt, ņemot vērā, ka līgums par veselības apdrošināšanu tiek slēgts gada vidū un līgums par 2004.gada pirmo pusgadu, pamatojoties uz konkursa rezultātā iesniegtajiem piedāvājumiem, ir noslēgts jau 2003.gadā. Analizējot iepriekšējos gados saņemtos apdrošināšanas piedāvājumus, vērojama tendence apdrošināšanas prēmijām šajā apdrošināšanas veidā katru gadu pieaugt par 20%–25%.

Izdevumi Komisijas darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanai 2004.gadā samazināti par 2.8 tūkst. latu jeb 40%, jo apdrošināšanas sabiedrības, ņemot vērā Komisijas darba specifiku un no tās izrietošo zemo iespējamo nelaimes gadījumu iestāšanās risku, 2003.gada valsts iepirkuma konkursā izstrādāja nelaimes gadījumu apdrošināšanas nosacījumus atbilstoši Komisijas prasībām un piedāvāja darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanas tarifu likmju samazinājumu. 2004.gadā nav paredzams tarifa likmju paaugstinājums, tādējādi izdevumi nelaimes gadījumu apdrošināšanai plānoti 4,2 tūkst. latu apmērā.

Darbinieku dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu veidošanu izdevumi ir palielināti par 10 tūkst. latu jeb 14%, ņemot vērā valsts amatpersonu skaita pieaugumu Komisijā. Komisijas budžetā plānotas iemaksas šo amatpersonu dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu veidošanu vienas amatalgas apmērā. Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu Komisijā tiek veikta 65 darbiniekiem, no tiem 61 ir noteikts valsts amatpersonas statuss.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 4,2%.

 

2.3. Darbinieku profesionālā pilnveide un komandējumi

Šajā postenī tiek iekļauti izdevumi, kas saistīti ar darbinieku apmācību, viņu profesionālo pilnveidi, kvalifikācijas paaugstināšanu un darbinieku komandējumiem Latvijā un ārvalstīs un pārstāvniecību Eiropas Savienības institūcijās. Ievērojot izmaksas, kas saistītas ar dalību dažādās Eiropas Savienības institūcijās un darba grupās, Komisijai bija jāpalielina izdevumi šajā postenī par 29%, salīdzinot ar 2003. gadu.

Šī posteņa kopējie izdevumi 96,8 tūkst. latu apmērā ietver:

1. profesionālo kursu apmaksu Latvijā — 17,8 tūkst. latu —, kas ir nemainīga summa, salīdzinot ar 2003. gadu. Komisija, sākot ar 2004.gadu, plāno pilnībā atteikties no darbinieku akadēmiskās izglītības līdzfinansēšanas un Zvērināto sertificēto grāmatvežu asociācijas (ACCA) profesionālo kursu apmaksas. Komisijas izdevumi profesionālo kursu apmaksai plānoti līdzšinējā apmērā;

2. komandējumu izdevumus — 79 tūkst. latu. No tiem 31 tūkst. latu paredzēts mācību komandējumiem. Komisijas darbinieku apmācību politika paredz apmeklēt kursus ārvalstīs tikai tajos gadījumos, kad nav iespējams iegūt līdzvērtīgu apmācību Latvijā. Līdzekļi 48 tūkst. latu apmērā paredzēti, lai piedalītos obligātajās pārstāvībās Eiropas Savienības institūcijās un to izveidotajās darba grupās — Finanšu pakalpojumu komitejā (FSC), Eiropas Banku komitejā (EBC), Eiropas Banku uzraugu komitejā (CEBS), Eiropas Apdrošinātāju un pensiju komitejā (EIOPC), Eiropas Apdrošinātāju un pensiju uzraugu komitejā (CEIOPS), Eiropas Vērtspapīru komitejā (ESC), Eiropas Vērtspapīru uzraugu komitejā (CESR), Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komisijā (MONEYVAL), Eiropas Konglomerātu komitejā (EFCC), Eiropas Centrālās bankas Banku uzraudzības komitejā (BSC) — un starptautisko organizāciju — Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības asociācijas (IAIS), Centrālās un Austrumeiropas valstu banku uzraugu grupas (BSCEE), Starptautiskā pensiju regulatoru un uzraudzības tīkla (INPRS) — rīkotajās konferencēs, kā arī tajās FATF sanāksmēs, kurās Komisija tiek aicināta piedalīties.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 4,4%.

 

2.4. Telekomunikācijas, sakari un informācija

Šis budžeta postenis ietver visus Komisijas izdevumus, kas saistīti ar telekomunikāciju, interneta, pasta, ziņu aģentūru un datu bāzu informācijas pakalpojumiem, periodikas abonēšanu un profesionālās literatūras iegādi. Posteņa izdevumu kopsumma ir nemainīga, salīdzinot ar 2003. gada budžetu.

Posteņa kopējie izdevumi 45,2 tūkst. latu apmērā ietver:

1. sakaru pakalpojumu izdevumus — 27,3 tūkst. latu;

2. informācijas pakalpojumu izdevumus — 11 tūkst. latu;

3. periodikas abonēšanas un profesionālās literatūras iegādes izdevumus — 6,9 tūkst. latu.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 2%.

 

2.5. Sabiedrības informēšanas un ārējās un iekšējās komunikācijas izdevumi

Šajā budžeta postenī iekļauti publikāciju un poligrāfijas pakalpojumu izdevumi, kas rodas, informējot sabiedrību par Komisijas darbību, finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībniekiem, kā arī Komisijas pārstāvības un reprezentācijas izdevumi un izdevumi, kas saistīti ar Komisijas personāla politikas īstenošanu. Posteņa izdevumi samazināti par 6,7%, salīdzinot ar 2003.gadu.

Posteņa kopējie izdevumi 25,9 tūkst. latu apmērā ietver:

1. sabiedrības informēšanas un ārējās komunikācijas izdevumus — 15,1 tūkst. latu, izdevumi samazināti par 10%, salīdzinot ar 2003. gadu;

2. iekšējās komunikācijas izdevumus — 10,8 tūkst. latu, izdevumi samazināti par 1%, salīdzinot ar 2003. gadu.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 1,1%.

 

2.6. Uzturēšanas un saimnieciskie izdevumi

Posteņa kopējie izdevumi 2004. gadā ir samazināti par 6%. Posteņa kopējie izdevumi 2004.gadā 253,9 tūkst. latu apmērā ietver:

1. telpu nomas, komunālo pakalpojumu un telpu uzturēšanas izdevumus — 209,3 tūkst. latu;

2. materiālu un kancelejas preču iegādes izdevumus — 17,1 tūkst. latu;

3. mantas apdrošināšanas izdevumus — 2,1 tūkst. latu;

4. informācijas tehnoloģiju pakalpojumu apmaksu — 14 tūkst. latu;

5. inventāra uzturēšanas un citus saimnieciskos izdevumus — 9,9 tūkst. latu;

6. mazvērtīgā inventāra iegādes izdevumus — 1,5 tūkst. latu.

Saskaņā ar telpu nomas līgumu maksa par telpu nomu ir fiksēta līdz 2006.gada 31.augustam, tā ir 13,5 ASV dolāri par 1 m2 mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa. Telpu nomas maksa gadā veido 161,6 tūkst. latu (pēc kursa 1 ASV dolārs = Ls 0,59). Sakarā ar ASV dolāra kursa svārstībām telpu īres izdevumi 2004.gadā samazinās par 5%. Telpu nomas maksa bija veikta no Komisijas izveides un darbības sākšanas budžeta kā priekšapmaksa par periodu no 2001.gada 10.augusta līdz 2004.gada 9.janvārim. Sākot ar 2004.gadu, Komisijai jāveic regulāri maksājumi par telpu īri no Komisijas budžeta līdzekļiem, kas palielinās naudas plūsmu Komisijas uzturēšanas un saimnieciskajos izdevumos.

Pamatojoties uz siltumenerģijas tarifa un elektroenerģijas tarifa pieaugumu, Komisijas komunālo izdevumu izmaksas 2004.gadā palielinātas par 16%.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 11,1%.

 

2.7. Profesionālie pakalpojumi

Postenī iekļautas atlīdzības par likvidējamo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku administratoru (likvidatoru) darbu, ja likvidējamajai iestādei nav līdzekļu administratora atlīdzības apmaksai un nepieciešams pabeigt iestādes likvidāciju un izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra. Šobrīd Komisijas uzraudzībā atrodas 14 maksātnespējīgi un likvidējami finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki. Tāpat paredzēta atlīdzība par zvērināta revidenta, kas veiks Komisijas gada pārskata pārbaudi, pakalpojumiem un kvalitātes uzraudzības audita pakalpojumiem, par profesionālu vērtētāju pakalpojumiem, dažādu nozaru ekspertu pakalpojumiem, kā arī līdzekļi valsts nodevu samaksai par prasības pieteikumu iesniegšanu tiesā.

Posteņa izdevumi ir palielināti par 19%, salīdzinot ar 2003.gadu, ņemot vērā tiesvedību faktiskās un plānotās izmaksas, kurās Komisija ir iesaistīta kā viena no pusēm.

Posteņa kopējie izdevumi 51,9 tūkst. latu apmērā ietver:

1. audita pakalpojumu apmaksu — 3,4 tūkst. latu. Audita izmaksas 2004. gadā ir samazinātas par 59%, salīdzinot ar 2003.gadu, jo 2004.gadā Komisijas kvalitātes vadības sistēmas uzturēšanas projekts ietvers uzraudzības audita vizītes tās pastāvīgas atbilstības standarta LVS EN ISO 9001:2000 prasībām noteikšanai, kuru izmaksas nākamajā gadā plānotas 1 tūkst. latu apmērā. Komisijas 2003.gada finanšu pārskata auditēšanas izmaksas plānotas 2,5 tūkst. latu apmērā;

2. administratoru apmaksu — 2 tūkst. latu, izdevumi samazināti par 33%, salīdzinot ar 2003. gadu;

3. ekspertu apmaksu — 1 tūkst. latu;

4. tiesvedības un tiesas nolēmumu valsts nodevas — 0,5 tūkst. latu;

5. pārējo profesionālo pakalpojumu izdevumus — 45 tūkst. latu, izdevumi palielināti par 46%, salīdzinot ar 2003.gadu. Izmaksas ir saistītas ar Komisijas pārstāvniecību tiesās, kā arī profesionālu speciālistu iesaistīšanu likumprojektu (galvenokārt jauna Kredītiestāžu likuma) izstrādē un tulkošanā. Advokātu pakalpojumu atlīdzību apmaksai Komisijas pārstāvniecībai tiesās plānoti izdevumi 37,3 tūkst. latu apmērā.

Posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 2,3%.

 

2.8. Dalības maksa starptautiskajās organizācijās

Komisijai bija jāpalielina šī posteņa izdevumi par 196%, ievērojot dalības maksu palielināšanos esošajās organizācijās un papildu dalības maksu veikšanu tajās Eiropas Savienības organizācijās, kurās dalība, sākot ar 2004.gada 1.maiju, ir obligāta visām Eiropas Savienības jaunajām dalībvalstīm. Postenī iekļautas arī tās izmaksas, kas saistītas ar Komisijas līdzfinansējumu Latvijas Bankas atašeja Briselē nodrošināšanā, kura darba pienākumos ietilps sekot līdzi visu Komisijas kompetencē esošo un topošo direktīvu un citu Eiropas Savienības normatīvo projektu izstrādei un apspriešanai.

Posteņa kopējie izdevumi 53,3 tūkst. latu apmērā ietver:

1. Dalības maksas starptautiskajās organizācijās:

1.1. IAIS — 3,4 tūkst. latu apmērā Starptautiskajā apdrošinātāju uzraudzības asociācijā;

1.2. ICC Commercial Crime Bureau — 1,6 tūkst. latu apmērā par pakalpojumiem par ārvalstu fizisko un juridisko personu finansiālā stāvokļa un reputācijas pārbaudi Starptautiskajam Komercnoziegumu birojam;

1.3. BSCEE — 0,6 tūkst. latu apmērā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu banku uzraugu grupā;

2. Dalības maksas Eiropas Savienības organizācijās:

2.1. CESR — 12,3 tūkst. latu apmērā Eiropas Vērtspapīru tirgus regulatoru komitejā;

2.2. CEIOPS — 8,6 tūkst. latu apmērā Eiropas Apdrošināšanas un pensiju uzraugu komitejā;

2.3. CEBS — 6,8 tūkst. latu apmērā Eiropas Banku uzraugu komitejā un tās galvenajā darba grupā (Groupe de Contact);

3. Latvijas Bankas atašeja Briselē līdzfinansējumu — 20 tūkst. latu.

Lai samazinātu šī posteņa izmaksas, Komisija plāno izstāties no tām starptautiskajām organizācijām, kurās dalības izdevumi pārsniedz ieguvumus un kur dalība nav noteikta ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Komisija, sākot ar 2004.gadu, plāno pārtraukt dalību Starptautiskajā vērtspapīru komisiju organizācijā (IOSCO), tādējādi posteņa izmaksas tiek samazinātas par ikgadējo dalības maksu 4,2 tūkst. latu apmērā. Tas nekādā veidā neliegs Komisijai arī turpmāk ievērot šīs organizācijas pieņemtos standartus un rekomendācijas.

Tāpat Komisija plāno kritiski izvērtēt izmaksu veidošanos tajās Eiropas Savienības komitejās, kurās dalība ir obligāta, īpaši izvērtējot izmaksu proporcionālās dalīšanas mehānismu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un iebildumu gadījumā šos jautājumus risināt attiecīgajās Eiropas Savienības institūcijās.

Šī posteņa izdevumu īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 2,3%.

 

2.9. Kapitālie ieguldījumi

2004. gadā šajā postenī tiek iekļautas šādu veidu pamatlīdzekļu iegādes izmaksas 49,4 tūkst. latu apmērā:

1. programmnodrošinājuma iegādei — 26,5 tūkst. latu;

2. datortehnikas iegādei — 19 tūkst. latu;

3. mēbeļu iegādei — 0,8 tūkst. latu;

4. pārējās biroja tehnikas iegādei — 1,6 tūkst. latu;

5. drošības sistēmas papildināšanai — 1,5 tūkst. latu.

Pamatlīdzekļu iegādes izdevumi samazināti par 18%, salīdzinot ar 2003.gada budžetu. 2004.gadā pamatlīdzekļu iegādes nepieciešamas, lai pakāpeniski nomainītu datortehniku, kas pārņemta no Vērtspapīru tirgus komisijas, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un Latvijas Bankas, kā arī vienotas datu bāzes ieviešanas pabeigšanai, kas paredzēta visu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārskatu analīzei un apstrādei. Ir plānoti arī papildinājumi esošajā Komisijas drošības sistēmā, tajā uzstādot novērošanas video kameras ar augstāku izšķirtspēju ieejas vestibilā, kā arī to papildinot ar papildu karšu nolasītājiem.

Komisijas 2004.gada budžetā pēc uzkrāšanas principa kapitālo ieguldījumu postenī ir atspoguļota pamatlīdzekļu nolietojuma summa šajā periodā. Pamatlīdzekļu nolietojuma summa samazinājusies par 22%, jo saskaņā ar Komisijas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas politiku, kura ir atbilstoša Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem Nr.96 “Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu normām”, Komisijas no Vērtspapīru tirgus komisijas, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes pārņemtajiem pamatlīdzekļiem nolietojums vairs netiek aprēķināts, bet pārējiem pamatlīdzekļiem pakāpeniski tiek pārtraukts nolietojuma aprēķins,jaja ja nolietojuma summa sasniegusi amortizējamo vērtību. Šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība paliek nemainīga līdz to kalpošanas beigām — 5 lati katram pamatlīdzeklim.

Kapitālo ieguldījumu nolietojuma īpatsvars Komisijas izdevumu kopsummā ir 4,7%.

 

3. Rezerve saskaņā ar Administratīvā procesa likuma prasībām

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma, kas stāsies spēkā 2004.gada 1.februārī, prasībām valstij jākompensē zaudējumi gadījumos, ja valsts amatpersonu pieņemtie lēmumi atzīstami par prettiesiskiem. Komisija uzskata, ka spēja pildīt šāda veida prasības ir jāatspoguļo iestādes gada pārskatā un izpildes budžetā. Komisijas padome uzskata, ka naudas līdzekļi, kas ir Komisijas rīcībā, ir pietiekami iespējamo zaudējumu segšanai.

 

4. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2004. gada budžeta tāme