Par valsts pārvaldes reformu Latvijā

Par mūsu pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas projektiem, jaunu pašvaldību veidošanas stimuliem un kritērijiem. Jūrmalas konferencē

16. jūnija konferenci "Vietējo pašvaldību nākotnes modelis Latvijā" daudzi nosaukuši par kārtējo soli uz priekšu ieilgušajā reformu procesā. Atšķirībā no iepriekšējiem ieteikumiem šī konference parādīja, ka iespējamas radikālākas reformas, un tika izteikti asāki priekšlikumi par reformas iespējamo turpmāko gaitu. Kā atzina daudzi konferences dalībnieki, pārāk ilgi tiek spriests par vienu un to pašu, bet administratīvi teritoriālās reformas procesi uz priekšu virzās ļoti lēni un neveiksmīgi.

Konferences gaisotnē apņēmību rīkoties aktīvāk radīja Eiropas Savienības (ES) "Phare" programmas "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" pirmoreiz sabiedrības apspriešanai piedāvātais ekspertu ziņojums "Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana Latvijā — jaunu pašvaldību veidošanas stimuli un kritēriji"( "LV" ziņojuma projektu publicē atsevišķi ). Izraisījās plašas un interesantas diskusijas par ekspertu piedāvātajiem risinājumiem veiksmīgai reformas tālākajai gaitai. Daudzi nepiekrita tam, ka Latvijas apstākļiem visi ieteikumi ir piemērojami, minot dažādus un pamatotus argumentus. Tas liek pat domāt, ka iezīmējies kārtējais reformas tālākattīstības posma sākums. "LV" šajā un nākamajā laidienā piedāvā iepazīties ar daļu no izteiktajiem viedokļiem, lai katrs lasītājs varētu izvērtēt argumentu pamatotību.

Pēc "Phare" ekspertu un ziņojuma projekta autoru Holgera Pinta un Svena Lundorpa uzstāšanās par pētījuma rezultātiem ES delegācijas eksperts Bernards Sordets savā runā uzsvēra, ka tā Eiropa, kurai pēc gadiem pievienosies Latvija, nebūs šodienas Eiropa, jo visā pasaulē notiek pārmaiņas, kurām ir jāpielāgojas. Viņš ieteica gan Rīgai, gan pārējai Latvijai mainīt savu domāšanu par reģionālo politiku un atrast visai Latvijai savu — specifisku — ceļu, pa kuru tālāk virzīties un attīstīties. Eksperts uzsvēra, ka attīstību veicinās pilsētu tīkla sadarbība visā Latvijas teritorijā, un aicināja rast iespēju strādāt Latvijas pilsētām saistīti citai ar citu, piebilstot, ka tam nepieciešama arī pašvaldību kapacitātes palielināšana. Viņš atzina, ka Latvijai jābūt gatavai 2002.gadā iestāties ES, lai pārējā laikā pieslīpētu trūkumus un pārliecinātu ES par savu atbilstību prasībām, un aicināja domāt nevis par to, kā piesaistīt fondu līdzekļus, bet gan par to, kā attīstīt un izpildīt dažādus projektus.

Daudzi konferences dalībnieki pamatoja viedokli, ka administratīvi teritoriālo reformu nepieciešams īstenot kontekstā ar citām jomām — izglītību, veselības aprūpi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns norādīja uz nepieciešamību saistīt reformas ar izglītības sistēmas attīstību, uzsverot, ka ļoti svarīgi ir reformu rezultātā saglabāt izglītības iespējas laukos un ka reforma ir viens no instrumentiem, lai decentralizētu pienākumus un nodotu naudu pašvaldībām. Ministrs aicināja pievērst uzmanību internātskolu turpmākajam liktenim, par kurām atbildību ieteica uzņemties lielākām un spēcīgākām pašvaldībām.

Par pašvaldību pašreizējās situācijas būtiskākajām problēmām runāja īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis ( viņu runas publicējam atsevišķi ). Pieredzē par reformas rezultātiem dalījās jau reformu pieredzējušo pašvaldību vadītāji no Līvānu novada un Nautrēnu pagasta. Plaši tika diskutēts par reformu stimulējošiem faktoriem un jaunu pašvaldību veidošanas kritērijiem, tomēr pie vienota viedokļa pašvaldību darbinieki nenonāca, atzīstot: katra Latvijas pašvaldība pastāv atšķirīgos apstākļos, taču reformas noteikti nepieciešamas, lai īstenotu galveno mērķi — celt iedzīvotāju labklājību.

Visi klātesošie atzina, ka nepieciešami grozījumi vairākos desmitos likumu, lai reformas varētu veiksmīgi turpināt. Palika neatbildēts jautājums par noteiktu reformas tālāko gaitu un veidu, jo vietējās pašvaldības neatbalsta radikālo ES ekspertu pieeju ieteikumos pašvaldību piespiedu apvienošanai. Taču būtisku darbu, šķiet, padarījuši ES eksperti, un katrai pašvaldībai atliek izvēlēties sev labāko nākotnē ejamo ceļu. Tāpēc konferences nobeigumā ministrs Jānis Krūmiņš uzsvēra, ka nevajadzētu ES un ministriju ieteikumus un padomus uzlūkot ar aizdomām, un aicināja katru padomāt par Latvijas attīstības iespējām ilgtermiņā, par Latvijas bērnu un mazbērnu nākotni.

"LV" informācija