Saskaņas meklējumos starp diviem likumprojektiem

Šobrīd grūti paredzēt, kā beigsies Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) domstarpības par jauno pašvaldību likumprojektu, kad tas būs nodots apstiprināšanai valdībā un kad to pieņems Saeima. LPS interneta mājaslapā ievietoti divi likumprojekta varianti – RAPLM un LPS izstrādātais. Tā nav likumprojektu sabiedriskā apspriešana, bet iepazīstināšana, kuras mērķis ļaut sabiedrībai, galvenokārt pašvaldībām, iepazīties ar divām atšķirīgām versijām, kam jākļūst par jumta likumu pašvaldību darbā.

Taču reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters aicinājis apturēt diskusijas par pašvaldību likumu. Ministrs uzskata, ka LPS mājaslapā par RAPLM likumprojektu dēvētais patiesībā ir ministrijas un pašvaldību darba grupā neveiksmīgi veidotais. Gada nogalē pašvaldību konferencē ministrs atzina, ka neredz darba grupas darba jēgu un ministrija uzņemas atbildību par RAPLM likumprojekta galīgās redakcijas sagatavošanu, ņemot vērā iesniegtos Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) priekšlikumus, jo LPS priekšlikumus iesniegusi nav. Tomēr strādāts tiks vēl divus mēnešus. Ministrija ir izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksmē rīkojuma projektu par darba grupas termiņa pagarināšanu, “LV” apliecināja RAPLM Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka.

Iespējamās rīcības plāni

LPS valdes loceklis, Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs “LV” paskaidroja, ka ticis nolemts deleģēt LPS valdei sasaukt LPS ārkārtas kongresu. Tas varētu notikt, ja būs izsmeltas visas iespējas konstruktīvām sarunām ar RAPLM un ministrijas likumprojekts tiek nodots Saeimā pieņemšanai, neņemot vērā LPS priekšlikumus.

Cik iespējama ir neuzklausīšana, to skaidro J.Šulcs: “Ja ministrs izlems, ka mūsu iesniegtie priekšlikumi nav vērā ņemami, tad darba grupas locekļi, kas pārstāv LPS un pašvaldības, no likumprojekta publiski norobežosies. Domāju, ka Ivars Gaters mūs tomēr uzklausīs. Arī LPS ir gatava diskutēt un piekrist atsevišķām izmaiņām ministrijas likumprojektā.”

Viedokļi sakrīt

Gan ministrs I. Gaters, gan pašvaldības ir vienojušās par atsevišķām izmaiņām likumprojektā. Viena no tām ir vēlētās varas pārraudzības jomu nesamazināšana. “Ja ir viedoklis, ka pilsētu domēm, ne izpilddirektoram, piemēram, jālemj par tīri saimnieciskiem jautājumiem, tad kādēļ to neļaut,” atzīst I.Gaters un piebilst, ka tehniskās funkcijas gan vēlētos deleģēt pašvaldību izpilddirektoriem. “Izpilddirektorus amatā ieceļ pašvaldības, taču, ja tās uzskata, ka šīm amatpersonām vara būs par lielu, es neiebilstu pret likumprojekta redakcijas maiņu,” atzīst ministrs.

Artis Stucka norāda, ka likumprojekta redakcijā veiktas arī citas izmaiņas. Proti, ietverti vairāki LLPA priekšlikumi, piemēram, par pašvaldības budžeta pieņemšanas kārtības saglabāšanu, pašvaldību pirmpirkuma tiesību saglabāšanu domes kompetencē, par domes tiesībām lemt par pašvaldības iestāžu un citu institūciju vadītāju iecelšanu.

Krasi pašvaldības iebildušas pret iespējamo civildienesta ieviešanu. Juris Šulcs to raksturo kā negatīvu iezīmi. “Ja tā notiktu, vispirms būtiski samazinātos deputātu loma. Ja deleģēto funkciju izpildi ministrijas risinātu tikai ar izpilddirektora un administrācijas starpniecību, tad, līdzīgi kā tas jau bija padomju laikos, deputāti uz domes sēdēm varētu sanākt reizi ceturksnī un lemt tikai par ļoti šauru jautājumu loku. Ikdienā visu vadītu izpilddirektors. Pildītu ministriju rīkojumus, par tiem domi pat neinformējot.” Arī ministrs I.Gaters atzinis, ka civildienesta ieviešana pašvaldībās patlaban nebūtu lietderīga.

Jauni viedokļi

Sabiedrībā un masu saziņas līdzekļos izskanējusi LPS informācija par likumprojektu, ko izstrādājis L.Muciņa advokātu birojs. LPS alternatīvais likumprojekts dienasgaismu ieraudzījis salīdzinoši nesen. LPS to iesniegusi arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Ministrs I.Gaters ir iepazinies ar likumprojekta redakciju un uzskata, ka tajā nav paredzēta ne lielāka atklātība pašvaldību darbā, ne atbildība likuma priekšā, ne arī skaidrs funkciju sadalījums. Līdzīgu viedokli pauž arī RAPLM Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka: “Manuprāt, LPS ir gājusi vienkāršāko ceļu un zināmā mērā pārkopējusi spēkā esošo likumu “Par pašvaldībām”. To spilgti apliecina likumprojekta tekstā esošās atsauces uz svītrotajiem pantiem. Kļūdaina ir piebilde, ka autonomās funkcijas var tikt norādītas arī citos likumos. Uzskatu, ka tiek piedāvāts arī kļūdains pašvaldības jēdziena definējums, norādot, ka pašvaldības ir teritoriālās kopienas vara. Diskusijas vērta ir apriņķa funkciju iekļaušana likumprojektā. Bez tam likumprojekts nav saskaņots ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, nav padomāts par pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas, nav sakārtota pašvaldību lēmumu sistēma.”

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv