ES fondu nauda nāks tikai pavasarī

Pagājušā gada nogalē, 18. decembrī, Eiropas Komisija beidzot apstiprināja Latvijas Attīstības plānu – galveno stratēģisko dokumentu, kurš būs par pamatu Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu līdzekļu apgūšanai tuvāko triju gadu laikā. Lai gan Attīstības plāns ir gatavs un Eiropas Komisija kandidātvalstīm pieeju fondu līdzekļiem solījusi, jau sākot ar 2004. gada 1. janvāri, tuvākajos mēnešos paveicami vēl vairāki sagatavošanās darbi un pirmo projektu pieņemšana varētu sākties martā vai aprīlī.

Kas rakstīts Attīstības plānā

Attīstības plāns jeb Vienotais programmdokuments ir galvenais dokuments, kas kalpos par pamatu Latvijai rezervēto ES fondu līdzekļu apgūšanā (triju gadu laikā vairāk nekā 600 miljonu eiro). Darbs pie Attīstības plāna sākās 2002. gadā, bet smagākās sarunas par dokumenta saskaņošanu starp Latvijas valdību un Eiropas Komisiju sākās tikai septembrī. Sarunas noritējušas ļoti raiti un sekmīgi, jo parasti līdzīgs process ilgst vismaz gadu, “Latvijas Vēstnesim” atzina Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktors Andris Kužnieks.
Arī Eiropas Komisijas reģionālās politikas un institucionālo reformu komisārs Mišels Barnjē uzteicis Latvijas progresu, gatavojoties strukturālo fondu programmu vadīšanai un īstenošanai. Komisārs paudis vēlmi, lai tikpat veiksmīga sadarbība ar Latviju turpinātos arī programmu īstenošanas fāzē.

Diskusiju laikā puses vienojušās par līdzekļu apgūšanas stratēģiju un tām prioritātēm, kurām novirzāmi ES struktūrfondu līdzekļi. Eiropas Komisija noteikusi struktūrfondu līdzekļu apjomu katrai kandidātvalstij, sadalot to starp četriem dažādiem fondiem, bet kandidātvalstu valdības pašas noteikušas tālākās prioritātes un jomas, kurām ES finanšu atbalsts nepieciešams visvairāk.

Galvenie mērķi, ko Latvija noteikusi attīstības plānā, ir līdzsvarota valsts attīstības veicināšana, infrastruktūras attīstība, biznesa vides un cilvēkresursu attīstība. Bet prioritātes ir piecas: līdzsvarotas attīstības veicināšana; uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana; cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana; lauksaimniecības, lauku un ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana; tehniskā palīdzība. Noteiktās prioritātes ietver sevī ļoti dažādus pasākumus un aktivitātes – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz pat atbalstam maziem un vidējiem uzņēmējiem un jaunajiem lauksaimniekiem (skat. tabulu).

Latvija varēs saņemt līdzekļus no visiem četriem ES strukturālajiem fondiem: Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.

Ar ES līdzfinansējumu rekonstruētais lidostas “Rīga” pievedceļš Satiksmes ministrijas foto

Kas vēl darāms

Tomēr Attīstības plāna apstiprināšana nenozīmē, ka Latvija var nekavējoties sākt struktūrfondu līdzekļu apgūšanu. Līdz projektu pieteikšanai un to īstenošanas sākumam vēl visai daudz darāmā. Pirmkārt, Finanšu ministrija gatavojas līdz februārim apstiprināt Attīstības plāna programmas papildinājumu, kurā jau daudz detalizētāk būs aprakstīti visi prioritātēs iekļautie pasākumi un to realizēšanas ceļi. Šo plānu paredzēts iesniegt apstiprināšanai Uzraudzības komisijā, kas uz savu pirmo sēdi sanāks februāra sākumā. Jāveic arī akreditācija četrām valsts institūcijām, kas darbosies kā starpnieces ES naudas apgūšanā. To varētu pabeigt marta beigās vai aprīļa sākumā, informēja A. Kužnieks. Tuvākajā laikā vairākas programmas, kas saistītas ar atbalstu uzņēmējdarbībai, varētu tikt apstiprinātas Eiropas Komisijā. Šāda procedūra paredzēta tādēļ, ka programmas saistītas ar valsts atbalstu uzņēmējiem, kas stingri regulēta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā. Gatavojoties struktūrfondu darbības sākšanai, jāsagatavo arī pieteikuma anketas projektu iesniedzējiem, jāsaskaņo valsts pasūtījuma procedūra un jāveic virkne citu darbu.

Kad varēs pieteikt projektus

Pirmo projektu iesniegšana varētu sākties marta beigās, aprīlī vai maijā. Pirmie tiktu pieņemti pašvaldību izstrādātie projekti iesniegšanai Eiropas Reģionālās attīstības fondā, līdz ar tiem arī jau iepriekš definētie jeb nacionālie projekti, piemēram, vairāki ceļu infrastruktūras projekti, kas jau izstrādāti Satiksmes ministrijā, pastāstīja A. Kužnieks.

Vēl oktobrī runāja, ka ES struktūrfondu apguve varētu sākties jau gada sākumā un pirmie projekti tiks gaidīti janvārī, tomēr, kā redzams, šis process sāksies vismaz pāris mēnešus vēlāk. A. Kužnieks pauž pārliecību, ka valdība nav aizkavējusies ar sagatavošanos ES struktūrfondu apguvei un pašreizējā procesa virzība ir normāla un tāda pati kā pārējās kandidātvalstīs. Iespējams, kāda no kandidātvalstīm jau šobrīd apgalvo, ka pilnībā gatava projektu pieņemšanai un izsludinās projektu pieteikšanas termiņus, bet tas nenozīmē, ka šī valsts būtu gatava uzsākt programmas darbību. Ikviens projekts vēl attiecīgi jāizvērtē, jāapstiprina, un tikai tad var sākties tā realizācija, tāpēc Latvija neko nav nokavējusi, norāda A. Kužnieks.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv

Attīstības plānā iekļautās prioritātes un atbalstāmie pasākumi

1. Līdzsvarotas attīstības veicināšana:

— Vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana;
— Pieejamības un transporta sistēmas attīstība;
— Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība;
— Izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība.

2. Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana:

— Atbalsts inovāciju attīstībai;
— Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība;
— Mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu
stiprināšana;
— Pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem;
— Valsts pētījumu attīstība.

3. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana:

— Nodarbinātības veicināšana;
— Izglītības un tālākizglītības attīstība;
— Sociālās izstumtības apkarošana.

4. Lauksaimniecības, lauku un ilgtspējīgas zivsaimniecības
attīstības veicināšana:

Apakšprioritāte — Lauksaimniecības un lauku attīstības
veicināšana
— Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos;
— Atbalsts jaunajiem zemniekiem;
— Lauksaimniecības produktu pārstrādes uzlabošana;
— Lauku teritoriju adaptācijas un attīstības veicināšana;
— Mežsaimniecības attīstība;
— Vietējās kapacitātes attīstīšana, atbalstot ilgtspējīgas
lauku kopienas;
— Mācības.
Apakšprioritāte — Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības
veicināšana
— Zvejas intensitātes sabalansēšana;
— Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana;
— Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga,
zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība;
— Neliela apjoma piekrastes zvejas attīstība, sociālekonomiskie
pasākumi, jaunu noieta tirgu veicināšana un atbalsts ražotāju
organizācijām.

5. Tehniskā palīdzība