Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās JĀNIS KRŪMIŅŠ:

No pašvaldību attīstības ejot uz sakārtotu valsti

Referāts konferencē "Vietējo pašvaldību nākotnes modelis Latvijā" 2000.gada 16.jūnijā

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, runājot par pašvaldībām, ir demokrātija. Ir nepieciešams skaidri noteikt nākamo pašvaldību vēlēšanu formu un saturu. Tas, ka vēlēšanās dominē vai nu simpātijas, vai antipātijas pret nacionāla līmeņa partijām un tiek veidotas apvienības, kuras bieži vien ir ļoti pretrunīgas un vājas pēc būtības, rada būtiskas problēmas demokrātijas stiprināšanā. Joprojām pati sabiedrība netiek pietiekami informēta par pašvaldību aktivitātēm un iespējām saņemt pakalpojumus. Diemžēl atgriezeniskā saite starp pašvaldībām un sabiedrību nav nostiprinājusies un attiecībās dominē latvisks kautrīgums un nevēlēšanās traucēt, līdz ar to tiesības saņemt šos pakalpojumus tiek ierobežotas.

Nebūs vērtības administratīvi teritoriālajai reformai un reģionu veidošanai, ja šie procesi nekalpos galvenajam mērķim — cilvēku vajadzību un interešu nodrošināšanai. Diemžēl viena no šodienas lielākajām problēmām ir arī ekonomiski nepamatota pašvaldību uzņēmumu darbība. Daudzi pašvaldību uzņēmumi vēl nav līdz galam pārgājuši uz tirgus ekonomikai raksturīgu vadību, turpinās dažādas sociāli orientētas, bet ekonomiski nepamatotas darbības. Nevaru neminēt Jūrmalas pašvaldības lēmumu iekasēt 20 santīmus par iebraukšanu šajā teritorijā. Puse no iegūtajiem līdzekļiem tiks iztērēti naudas iekasēšanas administrēšanā, bet tūristi tiks aizbaidīti, nevis mudināti ierasties Jūrmalā un tērēt savu naudu, šeit atpūšoties.

Runājot par sabiedrisko pakalpojumu problēmām, gribu uzsvērt to, ka mums ir izdevies nākamā gada investīciju programmā iestrādāt 400 000 latu pašvaldību vienotas informācijas sistēmas izveidei. Tas ļaus īstenot jaunu, kvalitatīvu pieeju iedzīvotāju servisa nodrošināšanā. Nepieciešams strādāt pie pašvaldību pakalpojumu standartu noteikšanas, kvalitātes vadības principu ieviešanas pašvaldību darbā, tajā skaitā organizējot "vienas pieturas aģentūras", mainot pašvaldību iestāžu un uzņēmumu darbības motivāciju — iedzīvotājam no pārvaldāmā statusa jānonāk klienta statusā.

Pieskaroties izglītības un kultūras problēmām Latvijas pašvaldībās, jāmin, ka būtiskas ir pedagogu algu problēmas, ko valdība risina kopš 1992.gada. Pastāv arī mazo skolu problēmas — jādomā par to, kā padarīt izglītību konkurētspējīgu, piesaistot kvalificētus pedagogus. Mazās skolas ir viens no būtiskākajiem stabilizējošajiem faktoriem, kas mīkstina krīzi laukos un mazpilsētās. Izglītības un pašizglītošanās pieredze ir slavējama Līvānu novadā — bibliotēka ir internetizēta, man bija iespēja pašam pārliecināties par to, ka cilvēki izmanto viņiem sniegtās iespējas. Līvānos internets ir kļuvis par starpnacionālās saziņas līdzekli. Aicinu šodien diskutēt par izglītības un kultūras jautājumiem, tie ir būtisks reformas pamats, jo reforma tiek veikta, lai šīs jomas varētu veicināt.

Veselība un sociālā aprūpe ir mūsu sāpe, pagastos neredzu citu ceļu, kā stiprināt privātprakses speciālistiem, jo pagastiem ir būtiska nozīme veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Bieži vien problēmas nav tikai medicīniskas vai finansiālas, bet gan sociāli ekonomiskās situācijas atspulgs. Arī jautājums par slimokasēm ir specifisks. Rajona pašvaldības izvirza savus pārstāvjus reģionālajās slimokasēs. Tomēr pašvaldību politiķi nepietiekami kontrolē šo slimokasu politiku. Līdz ar to līdzekļi, kas iepriekšējos gados novirzījās uz reģioniem, tagad arvien vairāk nonāk Rīgas slimnīcās.

Lai lauku teritorijās būtu redzama attīstība, nepieciešams veicināt uzņēmējdarbību. Ir jādomā par to, kā piesaistīt privāto kapitālu — ne tikai vietējo, bet arī ārzemju, jo valsts un pašvaldību iespējas finansiālajā jomā būs ierobežotas vismaz vēl tuvākos 50 gadus.

Nākamais problēmu loks, kam gribu pieskarties šodien, ir finanses. Nopietna pašreizējās finansēšanas sistēmas problēma ir atgriezeniskās saites trūkums. Nav tiešas saites starp ekonomiskās situācijas uzlabošanos pašvaldības teritorijā un pašvaldības ieņēmumiem. Pagasta pašvaldības ieņēmumi ir atkarīgi no aprēķinātās "finansu nepieciešamības", nevis no pašas teritorijā gūtiem nodokļu ieņēmumiem. Pieaugot ieņēmumiem, par ekvivalentu lielumu tiek samazināta dotācija. Tas nestimulē kapitāla piesaistīšanu.

Rajonu pašvaldībām nav savas ienākumu bāzes. Šobrīd vietējās pašvaldības uztur reģionālās un viens var dzīvot uz otra rēķina. Man ir liels prieks par pēdējām Pasaules bankas semināra tendencēm — pašvaldībām būs tiesības brīvi aizņemties kapitāla tirgū, kas līdz šim bija lielā pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu.

Par sadarbību ar valdību. Tā ir svarīgs nosacījums pašvaldību attīstībai, un citu Eiropas valstu starpā Latvijā ir viena no visattīstītākajām valdības un pašvaldību sadarbības sistēmām. Mums ir ļoti laba sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību, un pēdējā mēneša skandāls par pašvaldību tiesībām noteikt alkohola tirdzniecības ierobežojumus savā teritorijā parādīja to, ka jaunais ministrs iestājas par pašvaldību lomas paaugstināšanu un tiesiskā nihilisma novēršanu, ko izdevās panākt, harmonizējot tiesisko vidi, lai pašvaldību tiesības nenonāktu pretrunā ar likumdošanu. Tomēr Saeimas vakardienas balsojums par alu norāda, ka deputāti tā īsti netic pašvaldībām, to spriestspējai. Novēlu aktīvāk sadarboties ar Saeimas komisijām un lai juridisko pretrunu risināšanā nezustu pats galvenais — veselais saprāts. Veselais saprāts, kas lika aktualizēt šo ļoti lielo alkoholisma problēmu mūsu valstī. Veselais saprāts, kas liek saprast, ka mēs paši un mūsu bērni šajā mazajā valstī, pieliekot mazliet politiskās gribas un mazliet enerģijas, varētu sakārtot šo valsti piecu līdz desmit gadu laikā.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā