Latvijā zemākais IKP topošo dalībvalstu vidū
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2002. gadā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs ir tikai 47% no vidējā Savienības dalībvalstīs, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati. IKP šajā gadījumā aprēķināts, ņemot vērā tā saukto pirktspējas paritāti jeb pirktspējas samēru, kas atspoguļo, kādu preču un pakalpojumu daudzumu par saviem ienākumiem var atļauties iegādāties konkrētās valsts iedzīvotājs. Tādēļ viens no objektīvākajiem veidiem, kā izteikt IKP, ir – izmantot pirktspējas samēru.
Latvija atpaliek, bet aug
No šā aspekta Latvijā 2002. gadā
IKP bija tikai 35% no ES vidējā IKP līmeņa, kas ir zemākais
topošo dalībvalstu vidū. Augstākais IKP pēc pirktspējas samēra
kandidātvalstīs 2002. gadā bijis Kiprā – 75%. Čehijas, Maltas un
Slovēnijas pirktspēja no ES vidējā rādītāja atpaliek par
trešdaļu. Pārējo kandidātvalstu IKP, kas aprēķināts pēc
pirktspējas samēra, salīdzinājumā ar ES valstīm ir zemāks
par 50%.
Lai gan “Eurostat” apkopotie dati atspoguļo situāciju 2002. gadā,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita
Karnīte norāda, ka vidējais Latvijas pieauguma temps, mērot IKP
pēc pirktspējas paritātes, ir aptuveni 2% gadā. Tas nozīmē, ka
2003. gadā Latvija varētu sasniegt 37% atzīmi. Tomēr jāņem vērā,
ka 2003. gadā ES IKP pieaugums, visticamāk, būs ar negatīvu
atzīmi, kas Latvijas
pieauguma tempu varētu padarīt vēl
nedaudz straujāku.
“Eurostat” apkopotie dati liecina par pozitīvu attīstības
tendenci – Latvijas IKP aug, turklāt vienmērīgi un –
salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm – pat diezgan strauji.
Kopš 1995. gada Latvijas IKP, kas aprēķināts pēc pirktspējas
samēra, visu laiku audzis, izņemot 1999. gadu – šā gada rādītājs
bijis tāds pats kā 1998. gadā, kad Latvijas ekonomiku negatīvi
ietekmēja Krievijas krīze. Citu valstu ekonomiskā izaugsme kopš
1995. gada bijusi lēnāka un ne tik vienmērīga kā Latvijā. Tikai
Igaunijas ekonomika, izsakot IKP pēc pirktspējas samēra, augusi
tikpat strauji kā Latvijas. Lai arī mūsu kaimiņvalsts Lietuvas
ekonomika augusi strauji, 1997. līdz 2000. gada dati liecina par
krīzi Lietuvas ekonomikā. Tad IKP, izsakot to pēc pirktspējas
samēra, salīdzinājumā ar vidējo ES bijis svārstīgs.
Kā sekmēt ekonomisko attīstību
Latvijā 2002. gadā IKP bija tikai 35% no ES vidējā IKP līmeņa, kas ir zemākais topošo dalībvalstu vidū. Tomēr “Eurostat” apkopotie dati liecina arī par pozitīvu attīstības tendenci – Latvijas IKP aug, turklāt vienmērīgi – un salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm – pat diezgan strauji. |
Latvijā 1995. gadā IKP pēc
pirktspējas samēra bija tikai 26% no ES vidējā līmeņa. Nepilnos
desmit gados šis rādītājs ir palielinājies līdz 35%. Gan 1995.,
gan 2002. gadā Latvija ieņēma zemāko pozīciju topošo desmit ES
dalībvalstu starpā. Kā norāda R. Karnīte, lai kā mēs censtos
meklēt pozitīvu Latvijas IKP attīstības tendenci, “pēdējā vieta
ir pēdējā vieta”. Turklāt “mums nav plāna, kā izkļūt no pēdējās
vietas, kā panākt daudz straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Mums ir veidotas stratēģijas, lai mēs varētu izpildīt prasības.
Bet mums nav stratēģijas, kurās būtu strikti noteikts, kā tālāk
attīstīties – kas mums pašiem vajadzīgs”. Lai panāktu straujāku
Latvijas attīstību, R. Karnīte norāda, ka daudz nopietnāk jādomā
par to, kā iegūt labumus no dalības ES. R. Karnīte noraida arī
valstsvīru apgalvojumus, ka Latvija, pateicoties struktūrfondu
atbalstam, varētu uzplaukt tikpat strauji kā Īrija. “Īri zināja,
ko viņi grib, mēs nezinām,” teic R. Karnīte. Tomēr ekonomiste
pēdējā laikā novērojusi tendences, kas liecina, ka ES
struktūrfondu nauda varētu tikt ieguldīta zinātņietilpīgās
nozarēs un līdz ar to nodrošināt tādu preču ražošanu, kurām ir
augsta pievienotā vērtība.
Valstiskā līmenī vairāk vajadzētu domāt arī par to, kā attīstīt
reāli ražojošos sektorus. R. Karnītes skatījumā, īpaši vajadzētu
atbalstīt ražojošās pakalpojumu nozares, piemēram, juridisko
pakalpojumu, finanšu un citu tamlīdzīgu pakalpojumu attīstību.
“Šo nozaru speciālisti pat neapzinās, ka viņi var dot būtisku
ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā. Par konsultāciju
pakalpojumu nozīmību valstij varētu liecināt īpašu statēģiju
izstrāde. Manuprāt, tas ir mūsu neapzinātais potenciāls,” ir
pārliecināta ekonomiste.
Ilze Sedliņa,
“LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (izteikts pēc pirktspējas samēra) ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs 2002.gadā
Avots: Eurostat