Latvijā zemākais IKP topošo dalībvalstu vidū

Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2002. gadā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs ir tikai 47% no vidējā Savienības dalībvalstīs, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati. IKP šajā gadījumā aprēķināts, ņemot vērā tā saukto pirktspējas paritāti jeb pirktspējas samēru, kas atspoguļo, kādu preču un pakalpojumu daudzumu par saviem ienākumiem var atļauties iegādāties konkrētās valsts iedzīvotājs. Tādēļ viens no objektīvākajiem veidiem, kā izteikt IKP, ir – izmantot pirktspējas samēru.

Latvija atpaliek, bet aug

No šā aspekta Latvijā 2002. gadā IKP bija tikai 35% no ES vidējā IKP līmeņa, kas ir zemākais topošo dalībvalstu vidū. Augstākais IKP pēc pirktspējas samēra kandidātvalstīs 2002. gadā bijis Kiprā – 75%. Čehijas, Maltas un Slovēnijas pirktspēja no ES vidējā rādītāja atpaliek par trešdaļu. Pārējo kandidātvalstu IKP, kas aprēķināts pēc pirktspējas samēra, salīdzinājumā ar ES valstīm ir zemāks par 50%.
Lai gan “Eurostat” apkopotie dati atspoguļo situāciju 2002. gadā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte norāda, ka vidējais Latvijas pieauguma temps, mērot IKP pēc pirktspējas paritātes, ir aptuveni 2% gadā. Tas nozīmē, ka 2003. gadā Latvija varētu sasniegt 37% atzīmi. Tomēr jāņem vērā, ka 2003. gadā ES IKP pieaugums, visticamāk, būs ar negatīvu atzīmi, kas Latvijas

pieauguma tempu varētu padarīt vēl nedaudz straujāku.
“Eurostat” apkopotie dati liecina par pozitīvu attīstības tendenci – Latvijas IKP aug, turklāt vienmērīgi un – salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm – pat diezgan strauji. Kopš 1995. gada Latvijas IKP, kas aprēķināts pēc pirktspējas samēra, visu laiku audzis, izņemot 1999. gadu – šā gada rādītājs bijis tāds pats kā 1998. gadā, kad Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmēja Krievijas krīze. Citu valstu ekonomiskā izaugsme kopš 1995. gada bijusi lēnāka un ne tik vienmērīga kā Latvijā. Tikai Igaunijas ekonomika, izsakot IKP pēc pirktspējas samēra, augusi tikpat strauji kā Latvijas. Lai arī mūsu kaimiņvalsts Lietuvas ekonomika augusi strauji, 1997. līdz 2000. gada dati liecina par krīzi Lietuvas ekonomikā. Tad IKP, izsakot to pēc pirktspējas samēra, salīdzinājumā ar vidējo ES bijis svārstīgs.

Kā sekmēt ekonomisko attīstību

Latvijā 1995. gadā IKP pēc pirktspējas samēra bija tikai 26% no ES vidējā līmeņa. Nepilnos desmit gados šis rādītājs ir palielinājies līdz 35%. Gan 1995., gan 2002. gadā Latvija ieņēma zemāko pozīciju topošo desmit ES dalībvalstu starpā. Kā norāda R. Karnīte, lai kā mēs censtos meklēt pozitīvu Latvijas IKP attīstības tendenci, “pēdējā vieta ir pēdējā vieta”. Turklāt “mums nav plāna, kā izkļūt no pēdējās vietas, kā panākt daudz straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi. Mums ir veidotas stratēģijas, lai mēs varētu izpildīt prasības. Bet mums nav stratēģijas, kurās būtu strikti noteikts, kā tālāk attīstīties – kas mums pašiem vajadzīgs”. Lai panāktu straujāku Latvijas attīstību, R. Karnīte norāda, ka daudz nopietnāk jādomā par to, kā iegūt labumus no dalības ES. R. Karnīte noraida arī valstsvīru apgalvojumus, ka Latvija, pateicoties struktūrfondu atbalstam, varētu uzplaukt tikpat strauji kā Īrija. “Īri zināja, ko viņi grib, mēs nezinām,” teic R. Karnīte. Tomēr ekonomiste pēdējā laikā novērojusi tendences, kas liecina, ka ES struktūrfondu nauda varētu tikt ieguldīta zinātņietilpīgās nozarēs un līdz ar to nodrošināt tādu preču ražošanu, kurām ir augsta pievienotā vērtība.
Valstiskā līmenī vairāk vajadzētu domāt arī par to, kā attīstīt reāli ražojošos sektorus. R. Karnītes skatījumā, īpaši vajadzētu atbalstīt ražojošās pakalpojumu nozares, piemēram, juridisko pakalpojumu, finanšu un citu tamlīdzīgu pakalpojumu attīstību. “Šo nozaru speciālisti pat neapzinās, ka viņi var dot būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā. Par konsultāciju pakalpojumu nozīmību valstij varētu liecināt īpašu statēģiju izstrāde. Manuprāt, tas ir mūsu neapzinātais potenciāls,” ir pārliecināta ekonomiste.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (izteikts pēc pirktspējas samēra) ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs 2002.gadā

Avots: Eurostat