Latvijas muita kontrolēs ES ārējo robežu

Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols ir pārliecināts, ka 1.maijā muita būs gatava strādāt atbilstoši ES prasībām Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Šā gada 1.maijā Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidosta, ostas un pieņemšanas-nodošanas dzelzceļa stacijas kļūs par Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu. No 15 robežkontroles punktiem, kuri atrodas uz Latvijas sauszemes robežas un kuros pašlaik tiek veikta ar autotransportu pārvadāto preču deklarēšana un muitas kontrole, šīs funkcijas turpinās veikt vairs tikai pieci. No pašreizējiem 44 kā ES ārējie muitas kontroles punkti saglabāsies vairs tikai 23. Latvijas un Igaunijas robeža, tāpat kā robeža ar Lietuvu, kļūs par ES dalībvalstu iekšējo robežu, uz kuras robežsardze turpinās kontrolēt personu plūsmu, bet muitas procedūru noformēšana un pastāvīga muitas kontrole tur netiks veikta. Neraugoties uz daudzajiem jaunajiem uzdevumiem, kas līdz ar dalību ES tiek izvirzīti Latvijas muitai, kā arī atbildot uz Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojumā izteikto kritiku par muitas vēl nepadarītajiem darbiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes (GMP) direktors Mārtiņš Tols sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” nepieļauj kompromisus – Latvijas muitai 2004.gada 1.maijā ir jābūt gatavai strādāt atbilstoši ES prasībām, un tā būs spējīga to darīt.

Muitai jauni uzdevumi

Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, ir jāspēj īstenot daudz jaunu muitas funkciju. Savas kompetences ietvaros muitai būs jānodrošina ES Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšana – lauksaimniecības produktu importa un eksporta režīma kontrole un attiecīgo maksājumu iekasēšana. Tā kā par noteiktu lauksaimniecības produktu eksportu uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ražotājam tiek maksātas eksporta kompensācijas, muitai būs jānodrošina visi nepieciešamie pasākumi, lai pārliecinātos, ka eksports faktiski ir noticis un ka nav veiktas nelikumīgas vai kļūdainas darbības, kas varētu nodarīt kaitējumu ES budžetam.
Joprojām muita iekasēs arī tradicionālos muitas maksājumus, bet daļa no tiem tiks pārskaitīti Eiropas Komisijas kontos. Kā norādīja M.Tols, jauninājums ir tas, ka visi muitas maksājumi un to noformēšana būs jāveic precīzi pēc ES noteiktajiem aprēķināšanas un iekasēšanas parametriem, kā arī stingri nāksies ievērot naudas pārskaitīšanas grafikus.
Latvijas muitai būs jānodrošina arī datorizētās tranzīta kontroles un integrētās tarifu vadības sistēmas darbība. Centralizēta datorizētā tranzīta kontroles sistēma ļauj sekot līdzi konkrētā valstī uzsāktai tranzīta procedūrai līdz tās noslēgumam, elektroniski nodrošinot arī atgriezenisko informācijas plūsmu. Ar integrētās tarifu vadības sistēmas palīdzību visas ES valstis nepārtraukti var saņemt aktualizētu informāciju par precēm piemērojamiem muitas tarifiem. “Lai Latvija spētu nodrošināt gan jau pieminēto maksājumu shēmu, gan abu datorizēto sistēmu darbību, mūsu informācijas sistēmām jābūt savietojamām ar citu ES dalībvalstu datorizētajām muitas sistēmām. Turklāt šīs sistēmas obligāti jāievieš līdz 1.maijam, atkāpes nav iespējamas,” uzsvēra M.Tols.
Vairāki papildu pasākumi Latvijas muitai jāveic līdz ar muitas lomas transformāciju pašā ES. Tur muita no nodokļu un citu maksājumu iekasēšanas institūcijas pārtop iestādē, kuras darbība vērsta galvenokārt uz sabiedrības aizsardzību. Šīs funkcijas aktualizācija lielā mērā saistīta ar starptautiskā terorisma draudiem. “Nav noslēpums, ka kontrabanda ir starptautiskā terorisma finansējuma avots. Lai pastiprinātu sabiedrības aizsardzību, muitai ciešāk jāsadarbojas ar robežsardzi un policiju,” skaidroja M.Tols.

Viss vēl nav padarīts

Tas, ka šobrīd Latvijas muita vēl nav gatava veikt visus uzdevumus, ko tai izvirza ES, ir fakts – neslēpa GMP priekšnieks. “Un šobrīd ne es, ne kāds cits nevar izvērtēt, cik lielā mērā muita ir gatava jauno funkciju veikšanai – par piecdesmit vai septiņdesmit procentiem. Taču mums ir konkrēti plāni darbu veikšanai, kurus cenšamies realizēt – gan domājot par datorsistēmu savietojamību un muitas lomas maiņu, gan arī par iekšējo robežu un tur izvietoto resursu reorganizāciju par labu Latvijas austrumu robežai un iekšzemes muitas kontroles punktiem,” informēja M.Tols.
Neraugoties uz dažādiem šķēršļiem, darbs muitas sakārtošanā virzās uz priekšu strauji – ja, piemēram, informācijas tehnoloģiju savietošanā uzdevumu izpilde gada pirmajā pusē aizkavējās par diviem trim mēnešiem, tad tagad kavēšanās ir par pāris nedēļām.
To, kā rit darbi Latvijas muitā, pastāvīgi uzrauga arī Eiropas Komisija. Briseles ierēdņi veic pārbaudes mūsu valstī, savukārt Latvijas muitas speciālisti dodas uz Briseli ar ziņojumiem par paveikto. Nepārtraukti lietas kursā ir valdība, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta vadošās amatpersonas. Kā informēja M.Tols, lielāko daļu darbu paredzēts pabeigt nākamā gada martā. Aprīlis ir plānots kā izmēģinājumu mēnesis, kurā būs laiks konstatēt un novērst atsevišķus trūkumus, muitai strādājot jaunā režīmā. 2004.gada 1.maijā Latvijas muita sāks darbu kā pilnvērtīga un atbildīga ES prasībām atbilstoša institūcija.

Muitas punktu mazāk, darbinieku – tikpat

Tā kā uz ES iekšējām robežām muitas pārbaudes notiks tikai izlases veidā, balstoties uz stingru un mērķtiecīgu riska analīzi, muitnieki gluži fiziski būs jāpārvieto uz Latvijas austrumu robežā un iekšzemē izvietotajiem muitas kontroles punktiem. M.Tols atzina, ka cilvēkresursu faktors muitā līdz ar Latvijas dalību ES ir kļuvis aktuāls – daudziem muitniekiem būs jāmaina sava darba profils, daudziem jādomā par iespējām pārcelties uz citu dzīves un darba vietu. Dokumentu noformēšanas apjoms samazināsies par aptuveni 70 procentiem, bet pieaugs fiziskās kontroles apjoms, tiks palielināts pēcmuitošanas pārbaužu skaits, vēl lielāka uzmanība pievērsta muitas noteikumu pārkāpumu novēršanai. Paredzams, ka muitas rīcībā nonāks arī jauns tehniskais aprīkojums, ar ko būs jāiemācās strādāt. Tālab šobrīd un turpmākajos mēnešos ļoti lielu uzmanību muita pievērsīs darbinieku apmācībai. Kaut gan muitas kontroles punktu skaits samazināsies un muitas uzdevumi mainīsies, darbiniekiem atlaišana nedraud, ja vien viņi būs gatavi pārkvalificēties un nepieciešamības gadījumā strādāt citā muitas struktūrvienībā, uzsvēra M.Tols.

Robežas šķērsošana kļūs vienkāršāka

Latvijas muitai no nākamā gada 1.maija darbs kļūs sarežģītāks un paplašināsies veicamo uzdevumu loks, bet uzņēmējiem robežas šķērsošana kļūs krietni vienkāršāka. “Uz ES dalībvalstu iekšējām robežām transports tiks apturēts tikai pasu kontrolei un tehnisko dokumentu pārbaudei. Ne muitas, ne sanitārās robežinspekcijas pārbaudes uz iekšējām robežām pastāvīgi veiktas netiks. Kontrole būs orientēta tikai uz iespējamiem kontrabandas objektiem. Savukārt privātpersonām normatīvie dokumenti paredz dažādus ierobežojumus personiskam patēriņam paredzēto preču, piemēram, alkoholisko dzērienu, cigarešu, smaržu, pārvadāšanā. Bez dokumentiem, kas apliecina nodokļu nomaksu, preču daudzumu, kurš pārsniedz noteiktos ierobežojumus, pārvadāt nedrīkstēs,” skaidroja M.Tols.
M.Tols arī apliecināja, ka vienkāršotā ES iekšējo robežu šķērsošana nesarežģīs un nepaildzinās muitas procedūras uz ārējām robežām. “Kopējais muitas formalitāšu skaits nepalielināsies. Nedaudz sarežģītāki kļūs vienīgi lauksaimniecības preču aprites noteikumi, kas ir saistīti ar ES kopējās lauksaimniecības politikas nostādnēm,” informēja M.Tols.
Atvieglotajai robežu šķērsošanai ES iekšienē gan ir arī savas ēnas puses. Galvenās muitas pārvaldes direktors nenoliedza, ka varētu pieaugt muitas noteikumu pārkāpumu skaits. “Zviedrijas, Somijas un Austrijas pieredze liecina, ka nelegālo preču plūsma šajās valstīs pēc iestāšanās ES ievērojami palielinājusies. Bet tāpēc jau pastāv muita un citi tiesībaizsardzības dienesti, kuri sadarbojas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.”

Liena Pilsētniece, “LV”

liena.pilsetniece@vestnesis.lv