Par jaunu likumprojektu cilvēka darba dzīves aizsardzībai

Labklājības ministrija, arodbiedrības un darba devēju organizācijas pārstāvji ir izstrādājusi Darba aizsardzības likumprojektu, kas paredzēts pašreizējā likuma "Par darba aizsardzību" aizstāšanai

Likumprojekts atbilst Eiropas Savienības likumdošanas principiem, līdz ar to ieviešot jaunu darba drošības un veselības aizsardzības sistēmu Latvijas nacionālajā likumdošanā.

Likumprojekts piedāvā pilnīgi atšķirīgu pieeju drošības un veselības aizsardzības organizēšanā darbavietā. Līdzšinējā sistēma, kas ir bijušās PSRS mantojums, bija vērsta uz cilvēka individualitātes noliegšanu, ierobežojot visu vienādos ciparu rāmjos neatkarīgi no konkrētā cilvēka individuālajām īpatnībām.

Sistēma tiek mainīta, pielāgojot citu valstu sekmīgu praksi Latvijas vajadzībām, tajā skaitā akcentējot darbinieku sadarbību ar darba devējiem un it īpaši uzverot preventīvos pasākumus, lai tādējādi novērstu iespējamo kaitējumu darbinieka veselībai un drošībai, pirms šis kaitējums ir noticis.

Jaunais normatīvā akta projekts darba drošības un veselības aizsardzības jomā nosaka tikai vispārīgos principus, kas ir jāievēro, organizējot un veicot darbu, kā arī iekārtojot darba vietas.

Darba aizsardzības sistēmā ietilps arī Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz atsevišķiem darba aizsardzības jautājumiem, piemēram, strādājot ar datoru vai darbā būvēs u.c. Daži no noteikumiem jau ir pieņemti — tie ir noteikumi par prasībām drošības zīmju lietošanai darba vietās un noteikumi par darba drošības un veselības aizsardzības prasībām, pārvietojot smagumus. Visos šajos noteikumos netiek norādītas skaitliskās vērtības, tādējādi padarot noteikumu ievērošanu elastīgāku un vieglāk lietojamu katram darbiniekam individuāli.

Pēc šī principa darba devējam ir jāveic darba vietas analīze, pieaicinot atbilstošus speciālistus, kuri izvērtē riskus darbinieka drošībai un veselībai. Atbilstoši izdarītajai analīzei tiek noteikts, kādi pasākumi veicami, lai nodrošinātu konkrētā darbinieka drošību un veselības aizsardzību, ņemot vērā arī tādus apstākļus kā darbinieka veselības stāvoklis, darba specifika utt.

Visas nepieciešamās skaitliskās vērtības tiek noteiktas standartos, kuru lietošana ir brīvprātīga.

Jaunā sistēma ir vērsta uz darba devēja un darbinieku ciešāku sadarbību, darbinieku iesaistīšanu un konsultēšanu par darba drošību un ar veselības aizsardzību saistītiem jautājumiem, kopīgu risinājumu meklēšanu, individuālu pieeju katram darbiniekam, izvērtējot to, kas viņam konkrētajā situācijā ir optimāli nepieciešams, lai veiktu darba pienākumus drošos un veselībai nekaitīgos apstākļos.

Sistēmas pamatā ir darba devēju un darbinieku abpusēja ieinteresētība darba drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanā. Tā paaugstinās darbinieku darba drošību un veselības aizsardzību, līdz ar to samazinot nelaimes gadījumus darbā, arodslimības un slimību izraisītus darba kavējumus, kā rezultātā samazināsies ar to saistītās izmaksas gan no valsts budžeta, gan no darba devējiem. Darba devēju un darbinieku ciešākas sadarbības rezultātā paaugstināsies darbinieku informētība un izpratne par dažādu pasākumu nepieciešamību un lietderīgumu.

Diemžēl līdz šim darba drošībai un veselības aizsardzībai netiek pievērsta pienācīga uzmanība, un nereti to ignorē gan darba devēji, gan darbinieki. Bieži vien darbinieka saistība ar darba drošību aprobežojas ar formālu parakstīšanos žurnālā par iepazīšanos ar darba drošības tehniku. Darbinieks nemaz neapzinās, kādu ļaunumu viņš nodara savai veselībai un kādas būs sekas, nepareizi lietojot vai vispār nelietojot individuālos aizsardzības līdzekļus vai ignorējot darba drošības prasības.

Pašreiz darba devējiem darba apstākļu uzlabošana saistās tikai un vienīgi ar liekiem izdevumiem, taču ieguvējs būs arī darba devējs, jo, kā rāda citu valstu prakse, izdevumi darba apstākļu uzlabošanā atmaksājas, samazinoties iepriekš minētajiem izdevumiem un paaugstinoties ienākumiem sakarā ar darba ražīguma celšanos. Nevienam nav noslēpums, ka cilvēks, kuram darbavietā tiek nodrošināti pienācīgi darba apstākļi, strādā labāk, jo viņa garīgā un fiziskā komforta līmenis ir cēlies.

Nodrošinot Eiropas Savienības (ES) prasībām atbilstošus darba apstākļus, uzņēmumiem pavērsies labākas iespējas sadarbībai ar ES valstīm, investīciju piesaistei, dažādu kvalitātes sertifikātu (ISO) iegūšanai, paaugstināsies uzņēmumu konkurētspēja starptautiskajā tirgū un rezultātā pieaugs arī uzņēmuma peļņa.

Šī sistēma un pieeja ir jauna, daudzējādā ziņā mūsu sabiedrībai nesaprotama un nepieņemama, jo ir diezgan grūti pārlēkt no vienas sistēmas, kurā viss ir noteikts un cilvēkam nav jādomā, jāanalizē un jāizlemj, bet tikai jāizpilda, uz jaunu sistēmu, kas domāta brīvai sabiedrībai, kura paļaujas uz cilvēku prātu un apzinīgumu un kurā noteikumi kalpo cilvēkiem, nevis cilvēki noteikumiem.

Protams, sākotnēji paredzams saspringtāks darbs, kas saistīts ar jaunās pieejas apguvi un dažādām mācībām darba devējiem un darbiniekiem, tāpēc daudzos Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts vairāku gadu pārejas periods sagatavošanās procesam. Tomēr jau ļoti drīz paredzami būtiski uzlabojumi darbinieku darba dzīvē.

Labklājības ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa