Līvānu novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns:

Kad svarīgākais ir skaidrot viedokli sabiedrībai

Runa konferencē "Vietējo pašvaldību nākotnes modelis Latvijā" 2000.gada 16.jūnijā

Ierodoties konferencē, man bija sajūta, ka šī atkal ir kārtējā no konferencēm garajā un nebeidzamajā procesā, ko sauc par administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Uzskatu, ka šī konference patiešām ir ļoti nepieciešama, jo pēdējā laikā ir radies iespaids, ka reformu procesā iestājies sastingums. Svarīga ir izšķiršanās par reformu tālāko virzību. Runājot par konkrētākām lietām, es atzīstu, ka pirms dažiem gadiem biju pārliecināts administratīvu metožu piekritējs reformas procesos — par stingru reglamentēšanu, kam ar ko apvienoties, par stingru robežu noteikšanu. Mans viedoklis pēdējā laikā ir mainījies.

Ir ļoti maz normatīvu aktu, kas reglamentē reformas, un arī tie ir ar trūkumiem. Saeimā 1998. gada 21. oktobrī pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas likums reglamentē vietējo pašvaldību apvienošanās vai sadarbības nosacījumus un termiņus. Latvijā ir vērojami gan vietējo pašvaldību apvienošanās, gan sadarbības piemēri. Runājot par reformas nosacījumiem, ATR likums tomēr atstāj daudz neskaidrību par reformas galarezultātu, jo likumā tiek lietots termins "apvienošanās (sadarbība)". Tas neļauj nepārprotami secināt, vai abi reformas varianti uzskatāmi par līdzvērtīgiem vai tomēr apvienošanās ir uzskatāma par galveno vietējās reformas virzienu. Nepastāv arī nekādi citi normatīvi akti, kas padarītu situāciju skaidrāku. Šo stāvokli ir raksturojis politikas analīzes klasiķis Čārlzs Džonss: "Programmas, kas prasa valdības un sabiedrības līdzdalību, izraisa dažādu to mērķu interpretāciju. Programmas mērķu pretrunīga, nekonsekventa interpretācija ļoti bieži ir neizbēgama."

Gribētu runāt nevis par nākotnes kartes izveidošanu, bet gan par veidošanās procesu. Ir nepieciešama precīzāka ATR rezultātu normatīvā reglamentācija periodam pēc 2003.gada. Taču, runājot par reformas stingro administratīvo kārtību, mēs zinām, ka ir bijis mēģinājums izstrādāt likumprojektu "Par vietējo pašvaldību ar integrētu infrastruktūru apvienošanu", kas nosaka, ka jāapvieno arī tādas blakusesošas pašvaldības, kurām ir ļoti atšķirīgi infrastruktūras objekti, izglītības iespējas, veselības aizsardzības iespējas. Nedomāju, ka šāds likums un šāda politika šobrīd ir jārealizē, bet varbūt piespiedu kārtā jāapvieno tās pašvaldības, kuras vēl līdz šim laikam nav iesniegušas pieteikumu dotācijas saņemšanai teritoriālplānošanai, ja tām nav attīstības plāna. ATR likuma mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kuras spēj kvalitatīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Tātad par vēlmi attīstīties nevar runāt, ja pašvaldība neko nedara savas attīstības labā. Ir noteikts pietiekami ilgs brīvprātīgās apvienošanās periods, un tāpēc nepieciešams atrast veidus, kā stimulēt apvienošanās vai sadarbības procesus. Noteikti stimuli jau pastāv — kaut vai noteiktā 5% dotācija pašvaldībām, kuras apvienojas. Ir iespējas veikt vairākas izmaiņas likumdošanā, kas papildus varētu šos procesus stimulēt.

Valdības koncepcija par reģionālo reformu nosaka, ka reģionālās pašvaldības tiks izveidotas laikā līdz 2005. gadam. Rajonu pašvaldībās šobrīd nav vērojama nekāda veida attīstība. Tāpēc cerams, ka likums par lielāku reģionu izveidošanu un nostiprināšanu tiks pieņemts pirms 2005.gada. Vēl reformu procesu varētu stimulēt, ļaujot novadu pašvaldībām izvēlēties iespēju pilnībā pārņemt rajonu funkcijas jau no nākamā gada janvāra ar atbilstošu rajona budžeta daļu. Tam ir gatavs Kandavas novads un arī Līvānu novads.

Gribu uzsvērt, ka nepieciešamo likumdošanas grozījumu tēma reformas kontekstā šobrīd ir ļoti aktuāla. Ar zināmu izbrīnu lasīju interviju "Latvijas Vēstnesī " ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju Jāni Lagzdiņu, kurš atbildēs uz jautājumiem pauda viedokli, ka pašvaldību reformu procesos viss norit veiksmīgi un galvenie jautājumi, ar ko nodarbojas komisija, ir dzīvokļu lietas un valsts pārvaldes reforma. Es nepiekrītu šādam viedoklim, jo tā pieredze, ar ko saskaras pašvaldības un arī Līvānu novads, aptver daudz lielāku problēmu loku. Likumdevējam jāaktivizē darbs, lai saskaņotu ar ATR likumu citus normatīvos aktus, jo, piemēram, novadu pašvaldību veids nav iestrādāts gandrīz nevienā citā likumā, nav pietiekami skaidras normatīvo aktu reglamentācijas ne pašvaldību apvienošanās (sadarbības) procesiem, ne apvienojušos pašvaldību darbam laikā pēc reformas realizēšanas. Pagaidām daudziem jautājumiem nav pozitīva risinājuma, kaut arī esam griezušies Saeimā. Pašvaldību lietu pārvalde ir prognozējusi, ka saistībā ar reformu nepieciešamas izmaiņas apmēram 70 likumos un Saeimai vajadzētu pievērsties šo jautājumu risināšanai.

Jādomā arī par to, kā mēs demokratizēsim mūsu pašvaldības. Jāveicina vietējā demokrātija, palielinot iedzīvotāju līdzdalību lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesos un paaugstinot sabiedrības atbildību gan par pieņemtajiem, gan nepieņemtajiem lēmumiem, jo bieži vien, runājot par reformām, ir dzirdams pašvaldību vadītāju un deputātu viedoklis, bet tiek aizmirsts konkrētās pašvaldības iedzīvotāju viedoklis. Arī Līvānu novada veidošanā tika plaši iesaistīta sabiedrība, un bija skaidri redzams, ka iedzīvotājiem nepieciešams skaidrot informāciju par reformas mērķiem un uzklausīt viņu viedokli, jo mums un arī iedzīvotājiem būs jāuzņemas atbildība par tiem lēmumiem, kas jau pieņemti, un arī par tiem lēmumiem, kas netiek pieņemti. Nepieciešams skaidrot to, kādas izskatīsies teritorijas pēc reformas un ko sabiedrība iegūs no reformas.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā