Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes doktorante Līga Ramute:

Lai reformās ņemtu vērā vietējās aktivitātes

Referāts konferencē "Vietējo pašvaldību nākotnes modelis Latvijā" 2000.gada 16.jūnijā

Es pārstāvu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieku darba grupu, kas LLU Ekonomikas fakultātes Prof. hab. oec. Baibas Rivžas vadībā 1998. un 1999. gadā piedalījās valsts pasūtījuma "Valsts administratīvi reģionālā iedalījuma projekts" izpildē.

Sākšu ar šādas tēzes izvirzīšanu: "Jebkuru pārmaiņu procesu raksturo vairāku interešu grupu pastāvēšana, kuras atkarībā no sava konkrētā sociāli ekonomiskā stāvokļa ir vairāk vai mazāk ieinteresētas šajās pārmaiņās." Katru problēmu pavada vesels interešu grupu pastāvēšanas kopums. Svarīgi ir izzināt visus šīs problēmas elementus, katru problēmu sadalīt sastāvdaļās, nepazaudējot no problēmas nevienu elementu, kam trūkstot nedarbosies vai nedarbosies sekmīgi viss attiecīgais kopums.

Iepazīstināšu jūs ar mūsu darba metodēm un galvenajiem rezultātiem. Uzskatot, ka mūsu sabiedrība var tikt pieņemta kā plurāla, tas ir, demokrātiska sabiedrība, administratīvi teritoriālās attīstības problēmu izpētes procesā par svarīgu darba metodi izvēlējāmies aptaujāt pašvaldību darbiniekus kā reformā tieši ieinteresētas struktūras. Uzskatījām, ka tieši aptaujas metode dod iespēju iegūt informāciju par indivīdu vai sociālu grupu, šajā gadījumā — pašvaldību darbinieku viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu (ATR).

Mums bija ļoti svarīgi iziet ārpus universitātes sienām un aptaujāt vismaz vienu no ieinteresētajām pusēm. Šīs metodes pielietojamību nosaka aptaujas ceļā iegūtās informācijas lielās formalizācijas iespējas un iespēja kvantitatīvi apstrādāt šo informāciju. Izvirzītā mērķa īstenošanai autori izvēlējās lietot ekspertu aptaujas ar standartizētu intervijas — aptaujas metodi, kuru diezgan plaši izmanto, lai iegūtu socioloģisku informāciju kā par sociāli ekonomiskas, tā arī par sociāli politiskas attīstības problēmām un mērķiem. Aptaujas metode tika izvēlēta ar šādiem mērķiem:

1) izzināt rajonu pašvaldību darbinieku viedokli par valsts un pašvaldību institūciju funkciju sadalījumu zemākajā, vidējā un augstākajā līmenī;

2) iegūt informāciju par pašvaldību vadītāju viedokli par interešu grupu — valsts institūciju, pašvaldību institūciju, iedzīvotāju un Eiropas Savienības (ES) struktūrvienību — viedokļu vērā ņemšanu, izstrādājot un realizējot administratīvi reģionālo reformu, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem ATR ietvaros.

Salīdzinot LLU zinātnieku domas ar apkopotajiem aptauju rezultātiem, izkristalizējās iecerētās administratīvi reģionālās reformas galvenās interešu grupas:

• iedzīvotāju intereses — gan konkrētās administratīvi teritoriālajās vienībās, gan visā valstī kopumā;

• pašvaldību intereses — gan kā iedzīvotāju pārstāvniecības institūcijas, gan kā valsts pārvaldes sistēmas sastāvdaļa;

• valsts intereses — gan kā lēmējvaras institūcijas, gan kā izpildvaras institūcijas;

• ES intereses — kā organizācijas intereses, uz kuru tiecas Latvija, lai bez daudziem citiem mērķiem realizētu iespēju izmantot arī struktūrfondus.

Tās visas ir līdzvērtīgas un tāpēc ar nolūku netiek numurētas.

Iepriekš jau ir izskanējušas domas par Latvijas sadalīšanu gan piecos, gan deviņos apriņķos. Lai arī kāds administratīvi reģionālā iedalījuma modelis tiktu ieviests, nepieciešams ievērot un saskaņot, līdzsvarot un meklēt kompromisa variantus visām interešu grupām. Ir jāmēģina maksimāli līdzsvarot ieguvumus un zaudējumus šajā saskaņošanas procesā.

Optimālākā Latvijas iedalījuma modeļa izvēlei LLU zinātnieku darba grupa rekomendē izmantot amerikāņu matemātiķa T.Saati hierarhiju analīzes metodi. Nelielam ieskatam teikšu, ka tā ir sistemātiska procedūra jebkuras problēmas elementu hierarhiskai sakārtošanai. Jebkuras sasāpējušas un nopietnas problēmas risināšanai varētu izmantot šo metodi. Problēma pakāpeniski tiek sadalīta arvien vienkāršākās daļās (dekompozīcija). Eksperti, kuri pieaicināti problēmu izvērtēt, šīs daļas salīdzina pa pāriem un novērtē šo problēmas elementu mijiedarbības intensitātes pakāpi hierarhijā (sintēze). Ekspertu slēdzienus izsaka skaitliski. Problēmas elementu hierarhiju veido, sākot ar virsotni — mērķi, ejot caur starplīmeņiem, kuros atrodas kritēriju grupas un kritēriji. Pašā zemākajā līmenī atrodas izstrādāto alternatīvu uzskaitījums. Tā ir tā saucamā dominanšu hierarhija. Hierarhiju analīzes algoritms tika pielāgots Latvijas administratīvi reģionālā iedalījuma novērtēšanai.

Par augstāko mērķi tika izvēlēts Latvijas administratīvi reģionālais iedalījums. Tā ir hierarhijas analīzes pirmā līmeņa problēma. Otrajā līmenī piedāvātas piecas kritēriju grupas:

1) formālie kritēriji (pievienoti, lai nekas netiktu pazaudēts analīzes procesā);

2) iedzīvotāju intereses;

3) pašvaldību intereses;

4) valsts intereses un

5) ES intereses.

Protams, eksperti, kas pēta attiecīgo problēmu, šīs kritēriju grupas var mainīt, pievienot tām citas vai iedalīt kritērijus apakšgrupās. Konkrētais iedalījums ir uzskatāms par piemēru, kas sastādīts, vadoties no LLU zinātnieku pārliecības un pašvaldību pārstāvju aptaujas rezultātiem. Par kritēriju grupām un kritērijiem noteicēji ir eksperti, kuri ir tiesīgi pieņemt lēmumu. Trešajā līmenī izvietojas Latvijas administratīvi reģionālā iedalījuma variantu vērtēšanas kritēriji, kas sagrupēti grupās. Arī tos eksperti ir tiesīgi mainīt un labot. Ceturtajā jeb zemākajā līmenī atrodas Latvijas administratīvi reģionālā iedalījuma varianti, kuri jānovērtē attiecībā pret otrā un trešā līmeņa kritērijiem.

Hierarhiju analīzes pielietojamība optimāla Latvijas administratīvi reģionālā iedalījuma modeļa izvēlei tika pārbaudīta valsts pasūtītā projekta izpildes ietvaros. Šajā sakarā tika izveidota un sagatavota īpaša ekspertu grupa, kura darba rezultātā ieguva secinājumus. Ekspertiem vispirms bija jāsalīdzina Latvijas administratīvi reģionālo iedalījumu ietekmējošo kritēriju grupas, pēc tam — arī kritēriji katras kritēriju grupas ietvaros. Eksperti savu viedokli kritēriju grupu salīdzināšanā, vēlāk arī citu kritēriju salīdzināšanā, uzrādīja ļoti komplicētās iepriekš sagatavotās 22 tabulās. Darbs tika virzīts uz to, lai neizskanētu subjektīvais viedoklis, tiktu ņemtas vērā visu domas un nebūtu kā Senajā Romā: vinnē tas, kurš skaļāk bļauj. Ņemot vērā vērtējumus, tika aprēķinātas tā sauktās prioritātes vektora koordinātes, kuras norādīja kritēriju grupas vai kritēriju īpašo svarīgumu.

Mūsu darba rezultātos iezīmējas secinājums, ka visas kritēriju grupas jāapskata vienkopus, visas intereses jāsaskaņo, visas kritēriju grupas jātuvina cita citai. Tas ir tikai piemērs metodei, kuru varētu sekmīgi izmantot lēmumu pieņemšanā.

Lai arī kuru Latvijas administratīvi reģionālo modeli ieviestu, ļoti svarīgi ir izglītot, stāstīt, skaidrot, informēt un, svarīgākais, nesasteigt, sekmēt pašu teritoriju aktivitātes, ļaujot tām izvēlēties savu teritoriju nākotnes modeli, savus sadarbības vai apvienošanas principus un tikai pēc tam, bāzējoties uz vietējo pašvaldību reformas rezultātiem, veidot nākamo — reģionālo — pašvaldību līmeni. Nedrīkst sasteigt, jo vietām pašvaldību līmenī reforma ir tikai ceļā, procesā. Piemērs varētu būt Jēkabpils rajons, kurš vēsturiski bijis kā "vārti" starp Zemgali un Latgali un kuram tagad jāizšķiras, vai būt piederīgam Latgalei vai Zemgalei. Daļa pašvaldību vēlas atrasties Zemgalē, kurai jūtas vēsturiski piederīgas, daļa pašvaldību norāda uz savu ciešo saistību ar Latgali.

Uzskatām, ka svarīgs ir labprātības princips, patiešām svarīgi ir respektēt pašu teritoriju aktivitātes. Mēs iezīmējam arī informācijas un zināšanu svarīgo lomu. Kā norādīts Administratīvi teritoriālās reformas likumā, iedzīvotāji ir jānodrošina ar informāciju gan par reformas uzdevumiem, gan par tās realizācijas gaitu. Ir jāinformē, jāskaidro, jārīko semināri. Neapšaubāmi, zināšanas ir svarīgas ne tikai pašvaldībās dzīvojošajiem, bet arī pašiem pašvaldību vadītājiem.

Nobeigumā vēlos norādīt uz domām, kas izkristalizējušās.

1. Norādot uz trūkumiem saistībā ar reformu pašreizējā laika posmā, uzskatām, ka:

• pietrūkst diskusijas par reformu saturu, mērķiem un uzdevumiem,

• trūkst informācijas par skaidri iezīmētām reformas iecerēm, tādēļ pašvaldību darbinieki un vēl jo vairāk iedzīvotāji pietiekami neizprot reformas būtību,

• pašvaldību darbinieku, iedzīvotāju ne vienreiz vien izteiktie viedokļi netiek ņemti vērā,

• ļoti nozīmīga loma ir augstskolām reģionos. Uzsverot zināšanu lomu, jāpiekrīt, ka augstskolas ir iespēja cilvēkiem, kas vēlas mācīties, papildināt savas zināšanas. Jāatzīmē, ka piekrītam izglītošanai visa mūža garumā.

2. Svarīgs ir labprātības princips — jārespektē pašu teritoriju iedzīvotāju aktivitātes reformas procesos.

3. Lēmumu pieņemšanā jāsaskaņo visas reformas procesā iesaistītās intereses, tās tuvinot citu citai un meklējot kompromisa variantu starp tām. Nedrīkst piemirst sniegt informāciju iedzīvotājiem par reformas uzdevumiem un realizācijas gaitu. Iedzīvotāju interešu prioritātes izdalīšana izvirza nepieciešamību sīkāk pētīt, kā dzīves telpas paplašināšanās reformas rezultātā tiek ietekmētas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanas iespējas, kāda ir attāluma kritiskā robeža dažādu vajadzību apmierināšanai.

Uzskatām, ka reforma ir tikai līdzeklis reģionu attīstībai. Reforma var tikt veikta no augšas vai no apakšas, bet tai ir jābūt līdzeklim, kā izveidot ilgstoši attīstītiesspējīgas teritorijas.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Lappušu redaktore —

"LV" pašvaldību lietu redaktore Kristīne Valdniece