Kad Labā zvaigzne mirdz cilvēku sirdīs

Neviens cilvēks nav tik nabags, lai nevarētu kaut ko dāvāt savam līdzcilvēkam, – šie mācītāja Jura Rubeņa vārdi apstiprinājumu un piepildījumu gūst labdarības akcijā “Labā zvaigzne”, kas sākas Ziemassvētku laikā un beidzas Zvaigznes dienā, 6. janvārī.
Akciju jau piekto gadu rīko Labklājības ministrija, Pašvaldību savienība un Nevalstisko organizāciju centrs. Šajā laikā cilvēki, zvanot, sūtot vēstules vai e–pastu, nosauca tos labdarus, kas viņiem vai viņu tuviniekiem aizvadītajā gadā palīdzējuši – gan finansiāli, gan ar labiem vārdiem un darbiem.
Nosaukto labdaru vidū ir ne tikai uzņēmumi, bet arī privātpersonas, kas ziedojušas naudu, laiku, labās domas un vārdus. Mūsu sabiedrībai par labu liecina tas, ka daudzi no nosauktajiem labdariem, paši būdami trūcīgi un ne tie dzīves lutinātākie, ir spējuši sevī atrast spēku, lai palīdzētu citiem.
Tā Armands Skudra no Bauskas, pats būdams akls, nevis prasīja sev palīdzību, bet sarīkoja labdarības akciju, lai palīdzētu kādai skolniecei ar kustību traucējumiem, savai vienaudzei; piecpadsmit gadus veca meitene Linda Rubane no Preiļu rajona sasita savu krājkasīti, lai Latgales apstākļiem visnotaļ prāvu naudas summu ziedotu kādai sievietei, palīdzot samaksāt par operāciju; par Āriju Kalniņu no Ventspils rajona ir teikti vārdi – viņa palīdzēja man atgūt dzīves jēgu, kuru biju pazaudējusi.
Šo labo darbu uzskaitījumu vēl ilgi varētu turpināt, jo šogad Latvijā tika nosaukti 1055 labdari, no kuriem 365 saņems “Labās zvaigznes” nozīmīti un pateicības rakstu.
Kā pastāstīja Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā, ar katru gadu cilvēki, īpaši laukos, aizvien vairāk pateicas un novērtē nemateriālu palīdzību, kas nozīmē, ka mūsu acīs ne vien naudai un mantai ir vērtība. Cilvēki pateicas par palīdzību ražas novākšanā, vientuļi cilvēki un invalīdi pateicas par atvestajiem produktiem, saremontēto jumtu, par stundām, kas nav jāpavada vientulībā.
Protams, ir krīzes brīži, īpaši tie, kas skar veselību, kad svarīgs ir tieši finansiālais atbalsts, un aizvadītajā gadā šādu pabalstu saņēmuši vairāki desmiti cilvēku.
“LV” tikās ar trim labdariem – Ausmu Skalderi, Māru Zvaigzni un Haraldu Šagbazjanu, kuri visi kā viens teica, ka darīt labu citiem ir svarīgi arī viņiem pašiem kā personībām, tas dodot spēku un prieku.
Skalderes kundze, kas ir pensionāre, aktīvi darbojas Brīvības cīnītāju palīdzības fondā, kurā aktīvi ir 700 biedri, taču pavisam to ir 2000. A. Skaldere palīdz bijušajiem brīvības cīnītājiem, no kuriem viens bija arī viņas vīrs, adot zeķes, apsveicot jubilejās, rīkojot kopīgus fonda pasākumus. Pagājušajā gadā viņa pārdeva savu mežu un naudu ziedoja fondam, lai trūcīgākie tā biedri saņemtu pabalstus.
Māra Zvaigzne, izlasījusi avīzē sludinājumu, ka pensionēta kundze, kas izlikta no dzīvokļa, meklē sev mājvietu, ne mirkli nedomādama, svešajai sievietei piedāvājusi dzīvot savās lauku mājās, neprasot nekādu atlīdzību. Pati M. Zvaigzne saka: to neuztvēru kā labu darbu, tā bija vienkārši normāla reakcija konkrētajā situācijā.

		Haralds Šagbazjans: “Labdarību nedrīkst uztiept. Tā nāk tad, kad tava sirds ir aizkustināta. Labās lietas pašas atnāk.”
Māra Zvaigzne: “Labdarībai ir jākļūst personīgākai. Manuprāt, svarīgāk ir nevis ziedot kādai institūcijai, bet apzināt konkrēto cilvēku, konkrēto ģimeni, kam palīdzēt. Darot labu citiem, es vienlaikus to mācu saviem bērniem, kas redz, ka labdarība nav kas abstrakts, bet gan ļoti konkrēta rīcība.’’
Ausma Skaldere pirms ekumeniskā dievkalpojuma Zvaigznes dienā Sv. Jāņa baznīcā: “Es vienmēr esmu centusies palīdzēt citiem. Šī darbošanās mani tur pie dzīvības, sniedzot patiesu prieku. Galvenais, kas cilvēkam dzīvē jāievēro — lai viņš būtu godīgs.”		Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, uzrunājot labdarus godināšanas pasākumā Melngalvju namā: “Jūs esat zemes sāls, kas nes mūsu valstij svētību.” Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pazīstamais kādreizējais autosportists Haralds Šagbazjans atzinās, ka viņš savu iespēju robežās bieži palīdzot cilvēkiem. Pirms pāris gadiem viņš ziedojis naudu kādai mazai meitenītei, tādējādi palīdzot atgūt redzi, šogad apmaksājis uzturēšanos Dobeles sociālās aprūpes centrā kādai trūcīgai slimai meitenei un darīs to arī nākamgad. H. Šagbazjans teic, ka viņš neziedo tad, ja to kāds grib uzspiest vai padarīt par pienākumu. Labdarība esot ļoti personiska, un tos cilvēkus, kam gribas palīdzēt, viņš sadzirdot un atrodot pats.
Akcija “Labā zvaigzne” ir brīnišķīga iespēja pateikt paldies visiem labdariem. Un tas ir nozīmīgi ne tikai viņiem, bet arī palīdzības saņēmējiem, jo māka pateikties un priecāties par saņemto var pārtapt stimulā — labos darbus darīt pašam.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv