"Izredzes, ko sniedz paplašināšana"

Jaltas konferencē noteiktā Eiropas galīgā sadalījuma pārvarēšana ar ES paplašināšanu uz austrumiem ir liels vēsturisks uzdevums, ko nedrīkst novilcināt. Pēc Austrumu — Rietumu konflikta beigām tirgus ekonomikas Eiropa un plānveida ekonomikas Eiropa gandrīz bez starpnieku palīdzības atkal apsēdās pie sarunu galda. Tas, ka šo sarunu bāze ir kopējā vēsture un kultūras mantojums, jau no paša sākuma bija pats par sevi saprotams, tāpat kā fakts, ka pirms gadu desmitiem plānveida ekonomikas izlaupītajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm ne pārāk tālā nākotnē ir jāpieder pie miera, vērtību un labklājības Savienības. Lieli valstsvīri saskatīja un uztvēra šo vienreizējo izdevību apvienot mierīgu un brīvu Eiropu, šo "European Dream" — kā ekvivalentu "American Dream".

Taču tās izraisītais pacilātais noskaņojums ir zudis. Dažviet no atbalsta paplašināšanas procesa pāriet uz aizsardzības pozīcijām. Taču ar paplašināšanu saistīto problēmu un slodzes dēļ, kas ir jāpārvar, nedrīkst no redzesloka pazaudēt paplašināšanas piedāvātās izredzes. Paplašināšana ir ne tikai mūsu austrumu kaimiņu interesēs, bet galvenokārt vāciešu interesēs.

Šo valstu uzņemšana padarīs drošāku mieru Eiropā; jau viņu gatavošanās iespējamajai uzņemšanai vien šajās valstīs ir palīdzējusi sasniegt vērā ņemamu progresu demokrātijas un tiesiskas valsts nostiprināšanā. Veiksmīgāk iespējams cīnīties pret nelegālo ieceļošanu un noziedzību, samazinās apkārtējai videi nodarītais kaitējums un tiek ierobežots pāri robežām izejošs risks apkārtējai videi. Un arī vienprātība svarīgākajos ārpolitikas un drošības politikas jautājumos starp ES un kandidātvalstīm nostiprina stabilitāti Eiropā.

No paplašināšanas labumu gūs ES, un īpaši Vācija. ES eksports uz kaimiņvalstīm austrumos iepriekšējos trīs gados ir audzis par 66%, bet tirdzniecības bilances pārpalikums — arī lauksaimniecības politikā — 10 miljardu eiro apmērā pats par sevi runā skaidru valodu. Vairāk nekā 40% ES eksporta nāk no Vācijas. Vācijas augstais eksporta pārpalikums tirdzniecībā ar šīm valstīm nozīmē, ka ar eksporta palīdzību ir radīts un nodrošināts vairāk darba vietu, nekā importa dēļ zaudēts. Tā kā Viduseiropas valstis ir tirgus ar visaptverošu nepieciešamību atgūt nokavēto, arī turpmāk Vācijas saimniecība no paplašināšanas gūs lielu labumu.

Pastāv šaubas, ka, īpaši Vāciju, līdz ar drīzu ES paplašināšanu uz austrumiem labklājības un algu līmeņa atšķirību dēļ varētu novest līdz politiskām un ekonomiskām problēmām — kā pakalpojumu un darba ņēmēju brīvas pārvietošanās sekas. Taču šo izaicinājumu — tāpat kā tas veiksmīgi tika praktizēts arī Spānijas un Portugāles iestāšanās gadījumā — var pārvarēt, nosakot nepieciešamos pārejas termiņus. Tāpēc vien kandidātvalstīm nav jāgaida pie ES durvīm tik ilgi, līdz algu un labklājības līmenis būs sasniedzis vidējo ES. Tās ir jāuzņem, cik ātri vien iespējams, un vienlaikus jāpieņem nepieciešamie pārejas laika noteikumi.

Lai Savienība būtu spējīga uzņemt jaunas dalībvalstis, tai ir jāizpilda mājas darbs. Galvenokārt tas attiecas uz lēmumu pieņemšanu ar balsu vairākumu. Pašreiz joprojām ir vairāk nekā 80 noteikumu vairāk nekā 50 ES līguma pantos, kas prasa lēmumus pieņemt vienbalsīgi. To skaits ir jāreducē līdz minimumam. Vācijas pavalstīs baidās, ka līdz ar pāriešanu uz lēmumu pieņemšanu ar balsu vairākumu tiks atņemtas kompetences. Vācijas ārlietu ministrs tiek aicināts Starpvaldību konferencē par institucionālajām reformām iestāties par kompetenču normu precizēšanu. Arī daudzās ES dalībvalstīs pastāv līdzīgas bailes kā Vācijas federālajās zemēs. Tas ir svarīgs iemesls, kāpēc Starpvaldību konferencei līdz šim nav izdevies panākt konsensu par lēmumu pieņemšanu ar balsu vairākumu nevienā no vairāk nekā 80 noteikumiem. Arī šī iemesla dēļ KDS/KSS aicina paplašināt Starpvaldību konferences dienas kārtību, lai varētu sākt kompetenču norobežošanu starp Eiropas, nacionālo un reģionālo līmeni. Tomēr izredzes, ko paplašināšana sniedz Eiropai, un īpaši Vācijai, nedrīkst būt atkarīgas no tā, cik tālu uz priekšu ir pavirzījies jautājums par kompetencēm. KDS/KSS nebloķēs ES paplašināšanu uz austrumiem.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

Folkers Rīe un Elmārs Broks