Ārzemju presē

Franču “Le Monde” akcentē Īrijas premjerministra Bērtija Aherna atziņu pāvestam Eiropas Savienības vārdā adresētajos vēlējumos 1.janvārī, ka Eiropai ir jāieņem “loma pasaules mērogā”, un atzīmē, ka viena no Dublinas prezidentūras prioritātēm būs attiecību uzlabošana ar ASV. B.Aherns arī norādīja, ka Īrijas programmā ietilpst rīcība miera procesos Tuvajos Austrumos un Āfrikā, bet nepieminēja Briseles sammita neveiksmi.

•

Angļu “The Guardian” uzsver, ka ES prezidējošās valsts Īrijas premjers B.Aherns noraidījis Francijas un Eiropas Komisijas aicinājumu veidot “divu ātrumu Eiropu”. Dalībvalstīm esot jāpārvar viedokļu atšķirības, kas noveda pie konstitucionālā līguma nepieņemšanas decembrī. Pēc “The Guardian” viedokļa, jāspēj rast kompromisu starp dziļākas integrācijas un pakāpeniskas integrācijas atbalstītājiem. Nedrīkst pieļaut, ka ES veidotos dažādi valstu dalījumi.

•

Vācu “Der Standard” vērtējumā, debatēs par ES konstitūciju uzmanības centrā ir jautājums par padziļinātās integrācijas priekšrocībām. Tas ir ļoti delikāts temats, īpaši jaunajām dalībvalstīm, kas tikai nesen atguvušas neatkarību. Tomēr arī pašreizējā ES arvien vairāk pilsoņu jautā, ko patiesībā dod līdzdalība ES.

•

Čehu “The Prague Post”, atsaucoties uz Eiropola ziņojumu, raksta, ka viena no ieguvējām pēc ES paplašināšanās austrumu virzienā būšot organizētā noziedzība. Esot paredzams, ka mafijas veida grupas izmantos jaunās dalībvalstis kā bāzes naudas atmazgāšanai, cilvēku tirdzniecībai un narkotiku ievešanai. Čehija tiek minēta kā galvenā valsts, kur Austrumeiropas mafija varētu veidot savas bāzes.

•

Pēc vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” vērtējuma, attiecībās starp Maskavu, no vienas puses, un Vašingtonu un Briseli, no otras, ir jūtama spriedze. ASV un Krievijas intereses atšķiras ne tikai Gruzijā un Moldāvijā vien, bet arī Baltijā, Ukrainā, Kaukāza republikās un tā līdz Vidusāzijai. Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultāts ar nacionālistisko V.Putinam uzticamo vairākumu nesola spriedzes samazināšanos, bet drīzāk veco pretstatu atdzīvināšanu, arī jautājumā par ES paplašināšanu. Maskava gribētu, lai līgums par parastā bruņojuma ierobežošanu Eiropā pēc ES paplašināšanas tiktu attiecināts arī uz trim Baltijas valstīm, lai tur aizkavētu NATO militāro vienību izvietošanu. Taču tam nevēlas piekrist ne Baltijas valstis, ne ASV. Pie konfliktu jomām, izņemot ekonomiku, jāpieskaita arī krievu minoritātes politika, kas izpaužas ne tikai kā krievu militāro vienību klātbūtne Moldāvijā, bet arī kā Maskavas iebildumi pret Igaunijas un Latvijas uzņemšanu ES, raksta “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.

•

Zviedru “Svenska Dagbladet” publicējusi divu zviedru zinātnieku Grēga Bukena-Knapa un Jūnasa Hinforša atziņu, ka vienīgais veids, kā glābt apdraudēto Zviedrijas sociālās labklājības sabiedrību un zviedru labklājības modeli, ir darbaspēka ieceļošana. Valdībai esot pēdējais laiks uzņemties spēcīgu vadību un strauji grozīt likumus, lai izvairītos no katastrofas.

•

Bet pazīstamais poļu politikas eksperts Jans Novaks-Jejoraņskis laikrakstā “Rzeczpospolita” paudis uzskatu, ka Polijai paveras plašs darbības lauks ES iekšienē, uzņemoties vadošo lomu ES austrumu politikas formulēšanā. Ne Polija, ne arī Eiropas Savienība nesasniegs pilnīgu drošību, kamēr Krievijas mentalitātē joprojām būs cerības un sapnis saglabāt noteicošo ietekmi uz savām kaimiņvalstīm, jo īpaši Ukrainu un Baltkrieviju.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv ,
pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem