"Nedrīkstam zaudēt nevienu kandidātu"

Par Eiropas Savienības paplašināšanu atbildīgais komisārs Ginters Ferhoigens aicināja 15 Savienības dalībvalstis nezaudēt sparu sarunās par iestāšanos ar Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm. Līdz šim temps esot bijis "vērā ņemams" un par sarunu novilcināšanu nevarot būt ne runas, laikrakstam teica Ferhoigens. Šādi viņš reaģēja uz kritiku par Briseles sarunām, kas iepriekšējās nedēļās īpaši skaļi skanēja Polijā un Ungārijā. ES valdības nedrīkstot pievilt kandidātvalstu cerības, jo Viduseiropas un Austrumeiropas valstis esot pakļautas dubultai slodzei: tai, ko rada politiskās un ekonomiskās reformas, kā arī tai, ko rada pielāgošanās Eiropas Savienības likumdošanai. "Tuneļa galā ir jābūt redzamai gaismai," teica Ferhoigens.

Sociāldemokrātiskais politiķis ar pirmo kandidātvalstu uzņemšanu rēķinās laika posmā starp 2003. un 2005. gada sākumu. Līdz ar ES dalībvalstu un sešu kandidātvalstu — Polijas, Čehijas Republikas, Ungārijas, Igaunijas, Slovēnijas un Kipras — ārlietu ministru tikšanos trešdien sarunās sākās izšķirošā fāze.

Sesijas laikā oficiāli tiks sāktas sarunas par tādu smagu tēmu kā lauksaimniecības politika. Izņemot institucionālos jautājumus un nodaļu "dažādi", sarunas tagad būs iesāktas par visām nodaļām. "Pašreiz mēs tuvojamies momentam, kad dalībvalstīm ir jāpierāda efektivitāte. Taču tagad tās vilcinās. Man ir atklāti jāsaka, ka tas man rada nepatīkamu sajūtu pakrūtē," teica Ferhoigens. Tāpēc kandidātvalstīm ir svarīgi, lai ES partneres, atbilstoši 1999. gada decembrī Helsinkos pieņemtajam lēmumam, līdz 2003. gadam reformētu Savienības institūcijas un līdz ar to būtu gatavas jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Informācija par to tiks sniegta galotņu sanāksmē decembrī Nicā, kurā ir jāakceptē Amsterdamas līguma reformas. Tikšanās laikā Dienvidfrancijā paplašināšanās termiņi vēl netikšot noteikti. Šāds iespaids viņam esot radies braucienā pa ES dalībvalstu galvaspilsētām, ziņoja komisārs.

Tomēr Nicā ES dalībvalstīm esot jāiznīcina jebkuras šaubas, ka viņi varētu nebūt gatavi laikus uzņemt pirmās jaunās dalībvalstis. "Ja ES to neizdarīs un netiks galā ar solījumu, kuru tā pati ir uzņēmusies, un 2002. gadā nebūs gatava paplašināties, tad mēs, iespējams, pazaudēsim vienu otru valsti vai arī vienkārši vairs nebūs iespējams saglabāt sabiedrības atbalstu šai lietai," teica Ferhoigens. Komisārs neatlaidīgi noraidīja iespaidu, ka Savienība sarunās spēlē uz laiku un vēl nevēlas noteikt pārejas termiņus, īpaši attiecībā uz smagajām tēmām, tādām kā Viduseiropas un Austrumeiropas jauno dalībvalstu darba ņēmēju brīva pārvietošanās, reģionu attīstības veicināšana un palīdzība lauksaimniekiem. Tā esot izrādījusies pareizā stratēģija, lai sāktu sarunas. Ja ES dalībvalstis vispirms būtu mēģinājušas savā starpā noskaidrot šos jautājumus, tad tās ar to nebūtu tikušas galā vēl tagad. Kā piemēru Ferhoigens nosauca neseno Spānijas strīdu ar Vāciju un Austriju par ES sarunu pozīciju formulējumu attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. "Tagad vismaz uz galda ir visa sarunu pakete un mēs nestāvam uz vietas."

Pret kritiku, ka Komisija baidās no grūtākajām tēmām, Ferhoigens iebilda, ka starp ES valdībām valda vienprātība par to, ka šis jautājums ir jāiztirzā sarunu nobeigumā kā kopējās paketes daļa. Tas tāpat attiecoties uz pārejas termiņiem, kas ir obligāti, lai pirmajos gados pēc Savienības paplašināšanas aizsargātu darba tirgu Vācijas, Austrijas un Itālijas robežreģionos. Pat Vācijas valdība, par spīti plašas iedzīvotāju daļas bailēm, līdz šim nav iesniegusi priekšlikumus par pārejas laika risinājumiem.

Ferhoigens noteikti atspēkoja pārmetumus, kas īpaši ir izskanējuši Vācijā un Austrijā, ka Komisija nopietni neizturas pret iedzīvotāju bailēm no darba ņēmēju ieceļošanas. "Papildu spiedienu uz darba tirgu būs grūti novērst; bez pārejas termiņu noteikšanas tas nebūs iespējams." Tas jau sen esot skaidrs arī kandidātvalstīm. Arī to valdības no savas puses neesot ieinteresētas, lai nonāktu līdz plaša mēroga izceļošanai, teica komisārs. Tāpēc arī neesot jābaidās, ka grūtības šajā jautājumā sarunās par iestāšanos varētu izrādīties nepārvaramas. Ferhoigens atgādināja, ka sarunas par Spānijas un Portugāles iestāšanos ievilkās astoņu gadu garumā.

Pēc komisāra vārdiem, nedrīkst atstāt neievērotu to, ka Savienības likumdošana kopš pēdējā iestāšanās raunda līdz ar Māstrihtas un Amsterdamas līgumiem, kā arī līdz ar iekšējā tirgus pilnīgu izveidošanu ir kļuvusi daudz aptverošāka. "Tāpēc nav nekāda pamata runāt par kaut kādu novilcināšanu," teica Ferhoigens. Vispārēji akceptētā formula ir šāda: "Cik ātri vien iespējams, tik pamatīgi, cik vien iespējams." Konflikta gadījumā kvalitāte tomēr esot svarīgāka nekā ātrums, un tā uzskatot arī kandidātvalstis.

Iepriecināts vācu ES komisārs izteicās par sarunu stāvokli ar otrās grupas kandidātvalstīm. Pēc sarunu sākšanas februārī ar Latviju, Lietuvu, Maltu, Slovākiju, kā arī Bulgāriju un Rumāniju ir panākts "vērā ņemams progress". Helsinkos dotie solījumi, ka katra kandidātvalsts tiks vērtēta pēc tās individuālā progresa, neesot tikai tukši vārdi: katrai kandidātvalstij esot izredzes būt starp pirmajām jaunajām dalībvalstīm. Piesardzīgi Ferhoigens izteicās par Horvātijas izredzēm līdz 2005. gadam tikt uzņemtai apstiprināto kandidātvalstu lokā. Pirmais solis ceļā uz turieni esot nesen ieplānotās sarunas ar valdību Zagrebā par asociācijas līgumu. Bažas, ka Krievija varētu izjaukt trīs Baltijas valstu uzņemšanu Savienībā, Ferhoigens nosauca par nepamatotām. Paplašināšanās esot kandidātvalstu un ES dalībvalstu lieta. Neviens trešais, arī kaimiņvalsts Krievija nē, šeit nevar piedalīties lēmuma pieņemšanā. No kontaktiem ar vadību Maskavā viņam esot zināms, ka Krievijai nav iebildumu pret ES paplašināšanu uz austrumiem un pret Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līdzdalību Savienībā.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

Helmūts Binders un

Mihaels Štabenovs