"Šķēršļi ceļā uz Briseli"

Neskaitāmās vēlmes pēc arvien jaunas statistiskās informācijas par darba tirgiem, lauksaimniecību vai ekonomisko attīstību šķiet kā akmens kaklā.

Otrā, arī jau sākusies sacensība, varētu paplašināšanās barjerskrējienā ietekmēt priekšā izvirzījušos kandidātus: cīņa par vēlētāju labvēlību 2002. gadā Francijā un Vācijā izšķirs to, kurš nākamajos gados šajās valstīs un līdz ar to arī Eiropas Savienībā diktēs spēles noteikumus. Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un Francijas prezidents Žaks Širaks nevēlas pieļaut, ka noskaņojumu sabojās. Vienam no viņiem vēlēšanu rezultātu varētu sabojāt vāciešu bailes no poļu un čehu ieceļotājiem. Taču otrs ir norūpējies par franču lauksaimnieku labklājību, kuriem tad naudā no Briseles lauksaimniecības kases vajadzēs dalīties ar poļu un ungāru zemniekiem.

Širakam un Šrēderam ir jāizšķiras, vai nu spēlēt uz laiku, vai arī raudzīties faktiem tieši acīs. Taču gan vienam, gan arī otram atrisinājumam ir savas priekšrocības un trūkumi. Varbūt viņiem tagad ar pašmāju publiku būtu jārunā skaidra valoda, klusā cerībā, ka vēlēšanu termiņš vēl ir samērā tālu un ka pa šo laiku daudz kas nepatīkams varētu tikt aizmirsts? Iespējams, ka varētu piepildīties arī prognozes, ka tiekšanās uz Rietumiem no Savienībā iekļuvušās Polijas, Ungārijas vai Čehijas būs mazāk spēcīga, nekā šodien apgalvo skeptiķi. Vai arī Širaks un Šrēders izvēlēsies šķietami mazākās pretestības ceļu un mēģinās līdz nākamajā vēlēšanām izvairīties no politiskajām diskusijām par paplašināšanas izredzēm un risku? Atbilde uz šo jautājumu varētu ietekmēt ne tikai izredzes iegūt vēlētāju atbalstu pašu mājās, bet izšķiroši ietekmēt arī jaunu dalībvalstu uzņemšanas termiņu. Varšavas, Prāgas un citu kandidātvalstu galvaspilsētās uzskata, ka vissliktākais būtu, ja Šrēders un Širaks no saspringtā valsts budžeta diktāta mēģinātu izvairīties, atliekot kandidātvalstu iestāšanos līdz 2007. gadam.

Taču ES budžets tāpat būs jāaizpilda no jauna, bet līdz tam laikam vienā otrā kandidātvalstī, kur jau tagad pašmāju publika iestājai ES atbalstu sniedz tikai negribīgi, varētu sākt pietrūkt elpas.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"