Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”

Izdarīt likumā “Par valsts noslēpumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts noslēpums pilnībā attiecināms uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju klasificēto informāciju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.”

2. 3.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā” ar vārdiem “slepenā un konfidenciālā informācijā”;

izslēgt piekto daļu.

3. 7.pantā:

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Uzņēmējsabiedrībām, kurām savā darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu saturošu informāciju, jāsaņem industriālās drošības sertifikāts, ko izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.”;

aizstāt astotajā daļā vārdus “konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas” ar vārdiem “vai konfidenciālās”.

4. Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai — uz pieciem gadiem” ar vārdiem “Konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz pieciem gadiem”.

5. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Personas pārbaude veicama pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas.”;

izslēgt trešās daļas 8.punktu;

izslēgt 3.¹ daļu;

aizstāt septītajā daļā vārdus “konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas” ar vārdiem “vai konfidenciālās”.

6. 10.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaude”;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā un prokuratūrā personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaudi veic Satversmes aizsardzības birojs.”;

papildināt ceturtās daļas pirmo un otro teikumu pēc vārda “personu” ar vārdiem “un telpu atbilstības drošības prasībām”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personu pārbaudi pieejai ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētai informācijai veic un atļaujas izsniedz Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde.”

7. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “četrās” ar vārdu “trijās”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “bet ierobežotas lietošanas informācijai — ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nolēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo nolēmumu. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu persona var pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.”

8. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Speciālo atļauju anulēšana, to termiņa nepagarināšana un kategoriju pazemināšana

(1) Speciālo atļauju anulē, ja:

1) persona atbrīvota no amata (darba), kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību;

2) persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu vai aizsardzību;

3) ir atklājušies šā likuma 9.panta trešajā daļā norādītie apstākļi;

4) ir atklājies, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.—4.punktā minētie apstākļi var būt par pamatu arī speciālās atļaujas termiņa nepagarināšanai vai kategorijas pazemināšanai.

(3) Nolēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu, tās termiņa nepagarināšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var pārsūdzēt šā likuma 11.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā. Laikā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam.

(4) Ja amatpersonai vai darbiniekam, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2. — 4.punktu, tiek anulēta speciālā atļauja vai netiek pagarināts speciālās atļaujas termiņš, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam (veicamajam darbam), kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Šāda persona pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar to izbeidzamas darba (dienesta) attiecības, un turpmāk tai ir liegts saņemt speciālo atļauju. Persona, kurai ir pazemināta speciālās atļaujas kategorija, pārceļama atbilstošā darbā vai, ja tas nav iespējams, izbeidzamas darba (dienesta) attiecības ar to.

(5) Darba (dienesta) attiecību izbeigšana ar personu, kurai sakarā ar darba (dienesta) pienākumu veikšanu bija pieejams valsts noslēpums, neatbrīvo šo personu no pienākuma glabāt valsts noslēpumu un no atbildības par nelikumīgu tā izpaušanu.”

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Institūcijas, kas glabā informāciju, kurai piešķirta valsts noslēpuma slepenības pakāpe “ierobežotas lietošanas informācija”, veic šīs informācijas deklasificēšanu, piešķirot tai statusu “informācija dienesta vajadzībām” atbilstoši Informācijas atklātības likumam.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.432 “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 21.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 18.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 7.janvārī