"Bailes no arvien jauniem šķēršļiem"
Kopš 1999. gada decembra sacensībai ir pievienojušās arī Latvija, Lietuva, Slovākija, Bulgārija, Rumānija un Malta. Taču iespaids, ka tās ir strauji pavirzījušās uz priekšu, varētu būt arī maldīgs.
Šķiet, ka ir izveidojušās divas komandas: baltiešu trio un Višegradas četrinieks, papildināts ar Slovēniju un Maltu, un, iespējams, vēl arī ar Kipru. Slovēnija pēdējā laikā ir ievērojami samazinājusi intervālu ar Čehiju, Ungāriju un Poliju. Tas vismaz Budapeštā un Varšavā ir izraisījis dusmas. Tur ir dzirdamas sūdzības, ka Brisles stratēģi mēģina mazināt vadošo kandidātvalstu tempu. Pret to iebilst ES dalībvalstu ārlietu ministri, jautājot, vai tad ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji 1999. gada beigās neapsolīja, ka katra kandidātvalsts tiks vērtēta pēc tās sasniegumiem?
Vārdi ir viena lieta, bet sajūtas — cita. Pašreizējām ES dalībvalstīm ir plaša spēles telpa. Tās nosaka barjerskrējiena ilgumu, kā arī grūtību pakāpi un līdz ar to arī skriešanas laiku. Vienota iespējami lielāka kandidātvalstu grupas uzņemšana vecajām dalībvalstīm ir savs vilinājums. Jo izkliedētāki tiktu uzņemtas jaunās dalībvalstis, jo biežāk vajadzētu pielāgot ES institūcijas.
Iepriekšējās nedēļas parādīja, kurā vietā pašreizējām kluba dalībniecēm kandidātvalstīm ir jāpaceļ barjeras vai pat jāizrok viens otrs jauns grāvis. Varšava un Budapešta ar zināmām bailēm uzņēma Francijas prasību vairāk nostiprināt to austrumu robežas.
"Frankfurter Allgemeine Zeitung"
Helmūts Binders un
Mihaels Štabenovs