"Zviedrijas atbalsts paplašināšanai"

Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera runu par Eiropas Savienības nākotni dažviet varētu uzskatīt par vīziju, kas neprasa saistības. Zviedrijā viņa priekšlikumu uzņēma pat skeptiski. Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda ārvalstu žurnālistiem neslēpa, ka viņu neinteresē federāla Savienība. Viņa paziņoja, ka tik ilgi, kamēr nebūs vēlēšanās īstenot šādu politisku integrāciju, Eiropas federācijas izveidošana ar konstitūcijas, parlamenta un valdības palīdzību iedzīvotājos izraisīs spēcīgu pretestību un novedīs pie integrācijas procesa atpakaļgaitas.

Linda pret Eiropas federācijas izveidošanu vērsās ne tikai bailēs zaudēt nacionālo suverenitāti vien. Daudz vairāk viņa baidās, ka šādi centieni varētu nonākt pretrunā ar ES paplašināšanu. Pēc Lindas domām, Eiropas sadarbības padziļināšana nekādā gadījumā nedrīkst novilcināt kandidātvalstu uzņemšanu. Taču tieši tas var notikt, ja Fišera priekšlikums tiks padarīts par politisku mērķi. Viņa paskaidroja, ka šādā gadījumā paplašināšanās rastos problēmas laikā, kad priekšlikums tiktu nodots diskutēšanai sabiedrībā.

Pēc Lindas domām, ES ir iespējami raitāk jāgatavojas kandidātvalstu uzņemšanai, pašreiz notiekošajā Starpvaldību konferencē noskaidrojot neatliekamākās problēmas. Starpvaldību konferencei ir pietiekami daudz ko darīt, jo tai ir jānosaka, kāds turpmāk būs balsu sadalījums starp valstīm un kāds būs turpmākais Komisijas sastāvs vai arī kā lēmumu pieņemšanai ar balsu vairākumu piešķirt lielāku nozīmi. Diskusijas par principiālām ES institūciju reformām drīkstētu notikt tikai vēlāk, iesaistot arī kandidātvalstis. Lindai ir arī iebildumi pret Fišera priekšstatu par gravitācijas centra izveidošanu, kas īpaši strauji virzīsies uz priekšu politiskās integrācijas jomā. Nedrīkstot nonākt līdz ES dalībvalstu sadalīšanai A un B komandās, jo līdz ar to tiktu samazināta austrumu kandidātvalstu nozīme, kuras pašreiz smagi cīnās par uzņemšanu Savienībā.

Lindas pretestība pret federalizēto ES kombinācijā ar iestāšanos par kandidātvalstīm ieskicē tipisku Zviedrijas Eiropas politikas ainu. No vienas puses, Zviedrija kopš iestāšanās ES bieži ir izrādījusies par eiroskeptiķi un līdz šim nav pievienojusies ne Šengenas līgumam, ne arī Valūtas savienībai. Pārāk dziļi sociālistiskajā sabiedrībā ir iesēdusies neuzticēšanās pret vienoto valūtu, kas tiek uzskatīta par tirgus ekonomikas projektu un arī atteikšanās no suverenitātes pie neatkarības un neitralitātes pieradušajai valstij ir īpaši grūta. Taču ideja par ES paplašināšanu uz austrumiem Zviedrijas iedzīvotāju vidū ir guvusi plašu atbalstu. Tas noteikti nav tikai ģeogrāfiskā tuvuma Baltijas valstīm dēļ vien, kuru intereses Zviedrija sarunās par iestāšanos vienmēr ir īpaši atbalstījusi. Tur par vēl svarīgāku tiek uzskatīts Austrumeiropas un Rietumeiropas apvienošanas uzdevums, kas ES būtu jāuzņemas — miera projekts, ar kuru starptautiski orientētie zviedri sevi spēj identificēt īpaši labi.

"Neue Zūrcher Zeitung"