Īrija un Eiropas lielo cerību gads

Īrijas premjerministrs Bērtijs Aherns Īrijas prezidentūras foto

1.janvārī, svinīgi paceļot Eiropas Savienības (ES) karogu pie Dublinas pils, Īrija sāka sešus mēnešus ilgās prezidentūras pienākumu pildīšanu. Īrija prezidentūru pārņēma no Itālijas, kas ES vadībā atradās 2003.gada otrajā pusē. Savas prezidentūras darbam Īrija izvirzījusi vairākas prioritātes, bet nozīmīgākais notikums šajā laikā būs 10 jauno dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas, pievienošanās Savienībai.

Paplašināšanās svinības

Īrijas prezidentūras laikā noslēgsies vērienīgākā paplašināšanās ES pastāvēšanas vēsturē. Dalībvalstu skaits no pašreizējām 15 pieaugs līdz 25. Šāgada 1.maijā, kad paredzēta oficiālā jauno dalībvalstu uzņemšana, Īrijas valdība iecerējusi rīkot vērienīgus svētkus, kas būs nozīmīgākais notikums Īrijas prezidentūras laikā.
“Šis notikums vislabāk raksturo Eiropas tautu vienotību un Eiropas Savienības sekmīgo attīstību piecdesmit gadu garumā. Eiropas pilsoņi, kopīgi strādājot, ir radījuši vienreizēju miera un pārticības savienību,” 1.janvārī, atklājot Īrijas prezidentūru, teica premjerministrs Bērtijs Aherns.
1.maijā desmit dažādās Īrijas pilsētās tiks izveidotas „dvīņu pilsētas” – katrai jaunajai dalībvalstij pa vienai. Notiks ielu gājieni, karnevāli un citi pasākumi, lai visā Īrijā radītu svētku sajūtu. Svētku rīkotāju mērķis ir šo dienu ne tikai padarīt par visas tautas svētkiem, bet arī pievērst iedzīvotāju uzmanību šim Eiropai nozīmīgajam vēsturiskajam notikumam, ziņu dienestam “BBC” teica Īrijas vēstniece ES Anne Andersone.

Diskusijas par Eiropas konstitūciju

Otrs lielākais izaicinājums Īrijas valdībai tuvākajos sešos mēnešos būs turpināt Starpvaldību konferences sarunas par topošo ES konstitucionālo līgumu.
Panākt kompromisu par topošā līguma teksta galīgo variantu bija iecerēts vēl pērnā gada decembrī, Itālijas prezidentūras laikā. Tomēr vairākām no kopumā 25 sarunās iesaistītajām valstīm pozīcijas atsevišķos jautājumos bija tik atšķirīgas, ka sarunas tika pārtrauktas, rezultātu nesasniedzot. Vēl pirms prezidentūras oficiālā sākuma vairākas Īrijas valdības amatpersonas paudušas apņēmību turpināt iesāktās diskusijas un mēģināt rast visām valstīm pieņemamu vienošanos. Atklājot prezidentūru, B. Aherns kā iespējamo termiņu, līdz kuram varētu apkopot dalībvalstu viedokļus par konstitucionālā līguma projektu un kad varētu vienoties par turpmāko diskusiju dienaskārtību, nosaucis pavasarī gaidāmo sammitu, kurā tiksies visu esošo un topošo dalībvalstu valdību un valstu vadītāji.
Tajā pašā laikā Īrijas mērķis nav par katru cenu panākt galīgo vienošanos savas prezidentūras sešu mēnešu laikā. “Vēlme panākt visiem pieņemamu risinājumu būs mūsu dzinējspēks. Kā prezidentūras vadītājs es varu solīt, ka mēs būsim atvērti un vienlīdzīgi pret visiem sarunu partneriem. Mēs tam veltīsim visas pūles. Es nevaru solīt veiksmīgu iznākumu, bet varu solīt, ka strādāsim ļoti smagi, lai to sasniegtu,” teica Īrijas premjerministrs.
Vēl pagājušā gada nogalē pēc neveiksmīgajām sarunām Itālijas vadībā daudzi Eiropas valstu politiķi prognozēja, ka būs visai problemātiski pabeigt Starpvaldību konferences sarunas 2004. gada laikā, jo šajā gadā norisināsies vairāki citi politiski nozīmīgi notikumi, piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanas un jauno Eiropas komisāru nominācija, kas atņems laiku diskusijām par konstitucionālo līgumu.

Otrdien, 6.janvārī, Dublinas pilī, Īrijā, Eiropas Komisijas un Īrijas prezidentūras locekļi Foto: EPA/A.F.I.

Citas prioritātes

Bez jauno dalībvalstu uzņemšanas un sarunām par konstitucionālo līgumu Īrija izvirzījusi vēl vairākas darba prioritātes savas prezidentūras laikā. Viena no tām – veicināt ES ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Īrija gatavojas aktīvi strādāt, lai atdzīvinātu mazliet piemirsto Lisabonas stratēģiju, saskaņā ar kuru ES dalībvalstis līdz 2010. gadam iecerējušas padarīt ES ekonomiku par konkurētspējīgāko pasaulē. Lisabonas stratēģijas ietvaros paredzēts veicināt investīcijas, radīt jaunas darba vietas, rosināt izglītību un darbinieku apmācību u.c.
Vēl viena Īrijas prioritāte būs stiprināt drošību un tiesiskumu Eiropā, īpašu uzmanību veltot cīņai ar nelegālo migrāciju un bēgļu jautājuma risināšanai.
Visbeidzot, Īrija apņēmusies stiprināt arī ES lomu starptautiskajā arēnā, īpašu uzmanību pievēršot ES un ASV attiecībām.
Bez oficiāli definētajām prioritātēm Īrijas premjerministrs paudis apņēmību cīnīties par ES dalībvalstu vienotību, paužot skaidru protestu Francijas un Vācijas izvirzītajai idejai par atsevišķu dalībvalstu ciešāku integrāciju. Īrija, viena no mazākajām ES dalībvalstīm, apņēmusies stiprināt arī mazo valstu vietu paplašinātajā savienībā, kur mazo valstu būs krietni vairāk nekā līdz šim.

Prezidentūras izaicinājums

Valstij, kurā dzīvo nepilni četri miljoni iedzīvotāju, prezidentūras pienākumu pildīšana ir visai sarežģīts un smags uzdevums, un tam Īrijas valdība gatavojas jau gandrīz divus gadus. Prezidentūras pienākumu veikšana prasa visai ievērojamus resursus, kas mazām valstīm ir īpaši smags pārbaudījums. Sešos mēnešos Īrijas vadībā tiks organizēti aptuveni četri tūkstoši dažāda līmeņa tikšanos. Lai šo darbu sekmīgi vadītu, pēdējā gada laikā darbinieku skaits Īrijas pārstāvniecībā Briselē ir dubultojies un šobrīd sasniedz 160, informē A.Andersone.
Līdz ar jauno dalībvalstu pievienošanos ES prezidentūras pienākumu pildīšana kļūs vēl krietni sarežģītāka, tādēļ arī topošajā konstitucionālajā līgumā ierosināts reformēt līdzšinējo prezidentūras kārtību.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv

Īrijas prezidentūras prioritātes:

– jauno dalībvalstu uzņemšana;

– turpināt diskusijas par ES konstitūciju;

– veicināt ES ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju;

– veicināt migrācijas un bēgļu politikas koordināciju;

– stiprināt ES politisko lomu pasaulē.