Gads beidzies, gads sācies, bet dzīve turpinās

Uz “Latvijas Vēstneša” gadumijas jautājumiem atbild Latvijas vēstniece Spānijā Aija Odiņa, vēstnieks Zviedrijas Karalistē Artis Bērtulis, vēstnieks Itālijas Republikā Jānis Lūsis, vēstniece Lietuvas Republikā Maira Mora un Latvijas pārstāvniecības vadītājs
Eiropas Padomē Georgs Andrejevs

— Kā jūs vērtējat aizvadīto 2003.gadu?
J.Lūsis: — Esmu pārliecināts, ka ar laiku 2003.gads tiks atzīts kā viens no svarīgākajiem Latvijas vēsturē.
A.Odiņa: — 2003.gads bija ļoti intensīvs, notikumiem bagāts. Spānijā mums bijuši pieci lieli kultūras projekti. Atvērts arī jauns goda konsulāts Seviljā. Esam daudz strādājuši ar ekonomiskajiem jautājumiem. Daudz darīts arī Latvijas publicitātes sekmēšanai Spānijā. Viss žurnāla “Revisa Diplomatica” numurs, 95 lappuses, bija veltīts Latvijas ekonomikai, politikai, tūrismam, mūsu mākslai. Mēs to uzskatām par lielu Latvijas sasniegumu. Šo žurnālu lasa Spānijas karaliskā ģimene, valdība, ministri. Bijušas arī daudzas intervijas, raksti un citas uzstāšanās Spānijas plašsaziņas līdzekļos, būtībā katru mēnesi.
G.Andrejevs: — Jāteic, tas bija viens saspringts gads, kā jau vienmēr Eiropas Padomē. Ļoti pieauga Krievijas uzbrukumu intensitāte Latvijai. Darbs bijis intensīvs arī tādēļ, ka jau no agra pavasara man nācās veikt Strasbūras diplomātiskā korpusa vecākā pienākumus. Visi vēstnieki, kas aizgāja no Strasbūras, bija jāizvada ar cieņu — jārīko dažādi pasākumi. Arī katrs no jauna atbraukušais vispirms dodas pie dekāna, un man jāpalīdz viņu ievadīt darba apritē. Bija arī mūsu prezidentes īsa vizīte Strasbūrā, jau otrā. Tā bija saistīta ar prezidentes uzstāšanos Eiropas Parlamentā diskusijā, ko raidīja Francijas telekanāls. Nākamajā dienā tikāmies arī ar Strasbūras pilsētas galvu, un abas dāmas sirsnīgā sarunā sprieda par Rīgas un Strasbūras iespējamo sadarbību. Bijuši arī mūsu parlamentāriešu, ekspertu, ministru braucieni uz Strasbūru.
— Vai aizvadītajā gadā izmainījās jūsu akreditācijas valsts un sabiedrības attieksme pret Latviju — nu jau pavisam drošu nākamo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti?
J.Lūsis: — Palielināta interese par jaunajām ES dalībvalstīm pērn bija jūtama masu medijos, pētniecības institūtos un izglītības nozarē. Vēstniecībā pienāca vairāk tirdzniecības un tūrisma informācijas pieprasījumu. Arī valdībā un ministrijās bija manāma attieksmes maiņa pret “jauno partneri Eiropas Savienībā”.
A.Odiņa: — Jā, mēs jau kādu laiku esam “25 valstu klubiņš”, ne vairs “15 + 10”. Taču mūsu 20.septembra referenduma rezultātus Spānijā gaidīja ar zināmu nepacietību, jo Latvijā taču bija diezgan liela eiroskepse. Taču spāņu amatpersonas bija uzsvērušas, ka tic referenduma pozitīvam rezultātam. 20.septembra referenduma dienā Latvija arī Spānijā bija īpašā uzmanības lokā.
A.Bērtulis: — Zviedri bija ļoti priecīgi par mūsu tautas gudru vēsturisko izvēli. Tas tikai lieku reizi nostiprināja pārliecību, ka viņi bija jau laikus, vēl deviņdesmito gadu sākumā, sapratuši, ka Latvijā vērts investēt. Ka šeit ir stabili cilvēku resursi. Arī Latvijas uzņēmēji arvien vairāk tagad izraugās Zviedriju par sava biznesa vietu un sāk investēt Zviedrijas ekonomikā.
G.Andrejevs: — Protams, visi Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki mūsu referenduma rezultātus uzņēma ar lielu atvieglojumu. Ja līdz šim bijām tikai novērotāji, tad pēc 20.septembra mēs tūlīt sākām piedalīties arī visās neformālajās ES sanāksmēs. Neesam vairs tikai novērotāji, jūtamies jau kā dalībvalsts. Šis divdesmitpiecnieks neformāli apspriež vairākus jautājumus, mēģinot izstrādāt kopīgu taktiku. Tagad mēs no Briseles jau saņemam visu informāciju, tai skaitā arī konfidenciālo, kas līdz tam mums vēl nepienāca.
— Kā aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi — Eiropas Savienības Pievienošanās līguma parakstīšana un sekmīgais 20.septembra referendums — iespaidoja jūsu vēstniecības darbu?
J.Lūsis: — Sakarā ar Itālijas ES prezidentūru pagājušais pusgads nebija tipisks, taču, bez šaubām, palielinātā darba slodze turpināsies.
G.Andrejevs: — Šos divus notikumus mēs pārdzīvojām kopā ar visiem latviešiem. Pirmajā gadījumā — runājot par Atēnu Pievienošanās līgumu — mums vairs nebija iespējams ietekmēt notikumu gaitu, bet otrajā bija, un arī es paudu savus uzskatus. Tie nevienam nebija noslēpums. Mums vēlētāju saraksts nebija liels, jo Strasbūrā ir ļoti maz latviešu, bet pievienojās arī Freiburgas latvieši, kas parasti piedalās mūsu pasākumos, un arī latvieši, kas brauca cauri Strasbūrai. Tā referenduma dienā sanāca pussimts balsotāju, kas mūsu pārstāvniecībā bija diezgan liels daudzums. Pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā bija tikai viena pati balss.
— Kuri, jūsuprāt, ir Latvijas aktuālākie uzdevumi līdz 1.maijam, kad Latvija kļūs pilntiesīga ES dalībvalsts?
J.Lūsis: — Sagatavošanas darbi, kas veicami, lai maksimāli varētu izmantot izdevības, kādas mums sagādās pilntiesīgas ES dalībvalsts statuss.
G.Andrejevs: — Es nedomāju, ka Strasbūrā kas būtiski mainīsies. Būs normāls darbs. Jau gandrīz sešus gadus esot Strasbūrā, šis darbs man neko īpaši pārsteidzošu nevar nest.
A.Odiņa: — Jaunais gads atnācis ar jauniem darbiem un jauniem uzdevumiem. Februāra sākumā man Starptautisko attiecību institūtā jāuzstājas ar plašu runu par Latvijas ārpolitiku. Tad būs ļoti svarīgs ekonomikas forums, arī februārī. Janvārī Madridē notiks liels tūrisma gadatirgus, kurā piedalīsies arī Latvija. Savukārt Martā Seviljā notiks liela Latvijas tekstilmākslas izstāde. Ceru, ka tās atklāšanā piedalīsies arī Rīgas galva, jo Sevilja grib nodibināt kontaktus ar Rīgu. Īstenībā nav nekādas atpūtas, jo jaunais gads sākas ar jauniem darbiem.
M.Mora: — Man ļoti svarīga lieta šķiet skaidrība par to, ar ko Latvija iestāsies Eiropas Savienībā.
Mēs zinām, ko gribam sagaidīt no savas dalības Eiropas Savienībā, bet tagad svarīgi ir zināt, kā to panākt — kas un kā mums tai sakāms. Visbeidzot — kas mūs tur pārstāvēs un cik labi pratīsim sagatavoties pašu mājās, lai aizstāvētu Latvijas intereses Briselē. Šie jautājumi ir valdības kompetencē, taču tie attieksies arī uz mūsu pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Kas būs cilvēki, kurus Latvija izvēlēsies pārstāvēt sevi?
Cik profesionāli un kompetenti, cik svešvalodas pratīs un cik komunikabli viņi būs? Cik pieredzējuši kontaktos ar citu valstu parlamentāriešiem? Ar cik lielu personības spēku apveltīti, lai liktu sadzirdēt savu balsi? To izlems Latvijas vēlētāji. Ja referendumā mēs balsojām par vai pret dalību, tad Eiropas Parlamenta vēlēšanas palīdzēs noskaidrot, kā labad mēs to darījām.
A.Bērtulis: — Zviedrijā ļoti svarīgs notikums šogad būs ceturtā — noslēdzošā — konference par genocīda jautājumiem janvāra beigās. Mūsu Valsts prezidente piedalījās pirmās konferences atklāšanā.
— Aizvadītais gads atnesa unikālu notikumu latviešu un zviedru tautu sadarbības vēsturē — par Zviedrijas ārlietu ministri kļuva latviete Laila Freivalde. Cilvēks, kurš starp ārvalstu diplomātiem noteikti vislabāk izprot Latvijas likteni: ministre pati ir šī likteņa dalībniece, kam bērnībā kopā ar vecākiem nācās no Latvijas doties bēgļu gaitās.
A.Bērtulis: — Jā, absolūti. Mūsu valstu attiecības, kā zināms, ir ļoti labas, un jau agrāk, kad viņa bija Zviedrijas tieslietu ministre, Lailu Freivaldi labi pazina arī Latvijā. Mūsu valstu attiecības ir līdzsvarotas un ļoti draudzīgas, un Lailas Freivaldes personība un dzīves pieredze, protams, šo gaisotni vēl pastiprina. Es domāju, dziļi simboliskais žests, kad viņa, stājoties ārlietu ministres amatā, lauza gadu desmitiem ilgušo tradīciju un pirmajā vizītē devās nevis uz Somiju, bet uz Latviju, tieši norāda uz Lailas Freivaldes personīgo saikni ar dzimteni.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

— Protams, visi Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki mūsu referenduma rezultātus uzņēma ar lielu atvieglojumu. Ja līdz šim bijām tikai novērotāji, tad pēc 20.septembra mēs tūlīt sākām piedalīties arī visās neformālajās ES sanāksmēs. Neesam vairs tikai novērotāji, jūtamies jau kā dalībvalsts. Šis divdesmitpiecnieks neformāli apspriež vairākus jautājumus, mēģinot izstrādāt kopīgu taktiku. Tagad mēs no Briseles jau saņemam visu informāciju, tai skaitā arī konfidenciālo, kas līdz tam mums vēl nepienāca.

Vēstniece Lietuvā Maira Mora Foto: Aigars Jansons, A.F.I.		Vēstnieks Itālijā Jānis Lūsis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”.
Latvijas pārstāvniecības vadītājs EP Georgs Andrejevs Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.		Vēstnieks Zviedrijā Artis Bērtulis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Vēstniece Spānijā Aija Odiņa Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I