"NATO līgums slēpj sevī "kultūras šoku" Eiropas Savienībai"

Eiropas Savienību gaida "kultūras šoks", kas jauno sadarbību drošības politikas jomā ar NATO varētu aizkavēt gadiem. Iemesls ir atšķirīgā izturēšanās pret iekšējiem vai slepenajiem dokumentiem. Tas kļuva redzams NATO valstu ārlietu ministru sesijas beigās. "Ja ES nespēj garantēt slepenību saskaņā ar NATO standartiem, informācija netiks sniegta," brīdināja kāds augsts NATO diplomāts. "Un noteikti jau nu no amerikāņu puses ne."

ASV lielāko daļu slepenās informācijas no nacionālajiem avotiem ar zināmu intervālu nodod tālāk arī NATO. Īpaši skaidrs tas kļuva Kosovas konflikta laikā, kad tikai amerikāņu rīcībā bija pieminēšanas vērta satelītizlūkošana - tādējādi tā varēja vadīt alianses politiku. ASV tiek uzskatīta par īpaši piesardzīgu.

Turpretī ES nav ar amerikāņiem salīdzināmas slepenības ievērošanas sistēmas: lielākā daļa dokumentu ir brīvi pieejami. Tikai "pavisam neliela daļa" tiek ierindoti kā neizpaužami vai slepeni, paskaidroja kāds kompetents ES ierēdnis. ES Komisija pašreiz izstrādā vadlīnijas, kas vēl vairāk atvieglos piekļūšanu ES dokumentiem. To īpaši neatlaidīgi cenšas panākt Skandināvijas valstis, kuras arī Briselē dedzīgi ievēro nacionālās transparences tradīcijas.

Nesen Eiropas tiesa pieņēma lēmumu, ka ES Komisijai un Ministru padomei ir jāievēro vēl lielāka atklātība: katra konfidenciāla dokumenta gadījumā ir atsevišķi jāpārbauda, vai tomēr nav iespējams publicēt vismaz kādas tā daļas. "NATO to nekad neakceptēs," paziņoja ES ierēdnis. Amerikāņi pieprasa ievērot slepenības noteikumu, ko ne ES Komisija, ne arī Eiropas tiesa vēlāk nedrīkstētu "mīkstināt". "NATO prasības ES būs kultūras šoks," konstatē kāds NATO virsnieks.

Līdz decembrim starp ES un NATO ir jāpanāk pamatvienošanās. Mērķis: ES dalībvalstīm ir jāspēj patstāvīgi veikt militārās operācijas – arī bez NATO, taču nepieciešamības gadījumā eiropieši varēs "aizņemties" noteiktas alianses komandstruktūras. Lielākais šķērslis ir drošības noteikumi. NATO spēkā ir "need to know" princips: piekļūšana slepenai informācijai ir tikai tiem, kuriem tā ir obligāti nepieciešama darbam. Par stingri slepenas dokumentācijas pārvietošanu notiek uzskaite pa minūtēm. ES tā nav. Taču NATO pastāv, lai tās drošības standarti tiktu attiecināti arī uz attiecīgajām ES jomām. Rietumeiropas Savienība (RES) un NATO 1996. gadā noslēdza vienošanos par apmainīšanos ar konfidenciālu informāciju. Taču, kā saka RES vadībā, tā joprojām pilnībā nav ieviesta praksē.

Nākamajos gados RES pakāpeniski jāiekļauj ES, lai tā kalpotu kā ES aizsardzības politikas struktūrvienība. Havjērs Solana kā ES Ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis ir atbildīgs par RES un vienošanos ar NATO. Līdz gada beigām ir jānodrošina drošības pasākumu minimums. Taču ir jāšaubās, vai tie apmierinās arī NATO.

"Die Welt"

Nikolauss Blome