"Atbrīvošanās no Amerikas kontroles"
Prezidenta Bila Klintona "uzvaras deja" ap Eiropu sevī ietver arī Vāciju, Āhenā viņam pasniegto godalgu par personīgo ieguldījumu Eiropas vienotībā. Tas ir lielisks piemērs Vācijas draudzībai vai arī ironijai. Jo Klintona administrācija ir daudz darījusi, lai apvienotu Eiropu, nedomājot, ka tas izrādīsies neizdevīgi Amerikai. Klintona administrācija ir apvienojusi Eiropu pret Ameriku.
Klintons nevar tikt uzskatīts par atbildīgo pēdējā transatlantiskajā konfliktā par Amerikas ārzonas ārējās tirdzniecības korporācijām, kuras Eiropa, tāpat kā Pasaules tirdzniecības organizācija, uzskata par nelegālām eksporta subsīdijām, tāpat viņš nav vainojams Amerikas indistrualizētajā lauksaimniecībā, kas ražo produkciju, kuru amerikāņi labprāt lieto pārtikā, pat ja to nedara eiropieši.
Klintona agresīvā Amerikas korporatīvo un finansiālo interešu aizstāvība ir likumsakarīga, tieši tāpēc viņš ir ievēlēts, vismaz pēc to uzskata, kas apmaksā prezidenta vēlēšanu kampaņu. Taču tieši Klintona administrācijas stingrās rokas vadības stils ir sekmējis Eiropas vienotību.
Tas, kas šodien liek eiropiešiem iet uz konfrontāciju ar Vašingtonu, ir administrācijas atbalstītā pretraķešu aizsardzības veidošana, kas, pēc Eiropas domām, ir ne tikai destabilizējoša, bet arī nesaprātīga.
ASV aizsardzības sekretārs Viljams Koens, kas aizstāv argumentu par neuzticamajām valstīm, nesen ir sacījis, ka teroristu atomieroču, ķīmiskais un bioloģiskais uzbrukums ASV tuvāko desmit gadu laikā ir ne tikai iespējams, bet arī ticams. Ja Savienotās Valstis rīkosies pēc šī principa, nākamajā dekādē tās būs izolētā stāvoklī un Eiropa vairāk nekā jebkad apvienosies, domājot par savu drošību.
Tas ir pats sliktākais, kaut arī ne neiespējams scenārijs, jo, šķiet, pretraķešu aizsardzība šobrīd ir viens no administrācijas svarīgākajiem aizsardzības principiem, kam tā vai citādi būs uzticīgs arī nākamais prezidents, vai nu Als Gors, vai Džordžs Bušs. Kāds ASV diplomāts, kas simpatizē administrācijai, reiz teica: " Ja vien mums būtu teorija, kā sasaistīt Krieviju, Bosniju, Somāliju, islāmu..."
Klintona administrācija ir atradusi savu teoriju, akceptējot argumentu par neuzticamajām valstīm. Tā apvieno trīs problēmas no četrām (varbūt nākotnē visas četras, ja Krievija kļūs naidīga, vai pat piecas, ja nekļūdīsies tie, kuri Ķīnu uzskata par neuzticamu). Klintona administrācija tam visam pievieno arī neuzticamo personu sarakstu, sākot ar Osamu bin Ladenu, kas šobrīd dzīvo nošķirtībā Afganistānā.
Klintona administrācija ar savu naidīgo attieksmi pret Eiropas identitāti NATO ietvaros ir devusi nozīmīgu ieguldījumu Eiropas kopējās drošības sistēmas izveidē. ASV nostāja izprovocēja Eiropas lēmumu radīt atsevišķus Eiropas bruņotos spēkus, ko Eiropas zaļie nodēvēja par Eiropas emancipāciju.
Šādas emancipācijas nepieciešamību pierādīja NATO Kosovas intervence, kad uzskatāmi atklājās Eiropas militārais vājums, kā arī tas, ka NATO daudz vairāk ir nevis alianse, bet gan vienkārši līdzeklis Amerikas politikas īstenošanai.
Visa iepriekš minētā iznākums būs izdevīgs Eiropai, to pašu gan nevar teikt par Amerikas attiecībām ar Eiropu.
"International Herald Tribune"
Viljams Pfafs