Valsts sekretāru 8.janvāra sanāksmē
Aizsardzības
ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.119
“Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm
atbilstošajiem amatiem””.
Minētie noteikumi nosaka augstāko virsnieku militārajām dienesta
pakāpēm atbilstošos amatus. Grozījums paredz papildināt amatu
sarakstu ar NBS ģenerālinspektoru, kura ir NBS komandiera
pilnvarota persona, kas veic vadības, kontroles un uzraudzības
funkcijas NBS Spēku veidos un vienībās. NBS ģenerālinspektoram
jābūt augstākā virsnieku sastāva virsniekam, lai varētu veikt
dienesta pienākumus NBS Spēku veidu komandieru – ģenerāļu līmenī.
NBS ģenerālinspektora uzdevums ir sekot līdzi NBS struktūrvienību
gatavībai valsts aizsardzībai, ievērojot starptautisko, LR un NBS
normatīvo aktu prasības, kontrolēt šajos aktos noteikto prasību
ievērošanu NBS struktūrvienībās, veikt dienesta izmeklēšanas un
gatavot priekšlikumus par pārkāpumu seku likvidēšanu, to
profilaksi un zaudējumu piedziņu.
Šāds amats ir arī citu NATO un kaimiņvalstu bruņotajos spēkos
(Vācijā, Lietuvā u.c.).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā;
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumos
Nr.416 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu””.
Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu
“Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.119
“Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm un
atbilstošajiem amatiem””, kurā paredz iekļaut jaunu amatu –
Nacionālo bruņoto spēku ģenerālinspektors.
Šajā sakarā ir sagatavots noteikumu projekts, kas paredz
minētajam amatam noteikt kvalifikācijas kategoriju un mēnešalgu –
NBS ģenerālinspektors – brigādes ģenerālis, kvalifikācijas
kategorija A4, mēneša alga (latos) 270.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.
Ārlietu ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu
“Grozījumi Ministru Padomes 1992.gada 23.aprīļa lēmumā Nr.139
“Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu divpusēju
starpvalstu līgumu izpildi par sauszemes robežas
atjaunošanu””.
Ārlietu ministrija ir saņēmusi notu no Igaunijas Republikas
Ārlietu ministrijas par to, ka ir radusies nepieciešamība
atjaunot robežzīmes, kā arī veikt izmaiņas robežas aprakstā un
robežas kartē Latvijas – Igaunijas valsts robežas Gaujas (Koiva)
upes posmā.
Ņemot vērā to, ka kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas 1997.gada
23.jūlijā Ministru Padomes 1992.gada 23. aprīļa lēmumā Nr.139
“Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu divpusēju
starpvalstu līgumu izpildi par sauszemes robežas atjaunošanu”
notikušas vairāku ministriju struktūru izmaiņas, kā arī vairākiem
Latvijas delegācijas locekļiem jauktajā komisijā ir mainījušies
ieņemamie amati, kā arī lai īstenotu paredzētās darbības, ir
nepieciešams grozīt Latvijas komisijas sastāvu Latvijas
Republikas un Igaunijas Republikas jauktajā komisijā, kas
izveidota, lai izpildītu 1992.gada 20.marta līguma “Par valsts
robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas
Republiku” VIII un XI pantā noteikto funkciju izpildi, kas
paredz, ka “Puses izveido jauktu robežkomisiju – trīs cilvēki no
katras puses valsts robežas precizēšanai un redemarkācijai dabā,
grozījumu un precizējumu izdarīšanai robežas kartēs (planšetēs)
un robežas aprakstā. Šai pašai komisijai uzdota jautājumu
risināšana, kas saistīti ar robežlīnijas nospraušanu vietās, kur
kāda iemesla dēļ grozītas zemes lietojumplatību robežas un
notikušas valsts robežas pārvirzes”, kā arī “Puses apņemas
uzturēt robežu, robežzīmes un robežbūves labā stāvoklī, ne retāk
kā vienu reizi trijos gados izdarīt robežzīmju un robežbūvju
kopīgu apskati un nepieciešamības gadījumā veikt to remontu vai
atjaunošanu”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu
ministrijā.
Ekonomikas ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Noteikumi par apvienotiem projektēšanas un būvdarbu veikšanas
konkursiem”.
Noteikumu projekts paredz noteikt gadījumus, kādos rīkojami
apvienotie projektēšanas un būvdarbu veikšanas konkursi.
Paredzēts, ka būvniecības konkursa pretendents ir persona vai
personu grupa, kam ir tiesības izstrādāt būvprojektu un veikt
būvdarbus saskaņā ar pasūtītāja prasībām.
Būvniecības līgums, šo noteikumu izpratnē, ir līgums, kas
noslēgts starp pasūtītāju un izpildītāju (galveno būvuzņēmēju)
par būvprojekta izstrādi (būvprojektēšanu) un būvprojektam
atbilstošu būvdarbu veikšanu.
Paredzēts, ka apvienoto būvniecības konkursu rīko, ja būvprojekts
ir izstrādāts skiču projekta stadijā, saņemts plānošanas un
arhitektūras uzdevums un tehniskie noteikumi un izstrādāts
tehniski ekonomiskais pamatojums. Tehniski ekonomiskajā
pamatojumā tiek izvērtēts esošās apbūves stāvoklis (renovācijas,
rekonstrukcijas, restaurācijas gadījumā), noteikti būvniecībai
nepieciešamie pasākumi no tehniskā, ekonomiskā un vides
aizsardzības prasību viedokļa, un, balstoties uz finanšu analīzi,
ar mērķi nodrošināt pēc iespējas lielāku būvniecības
efektivitāti, sagatavots būvniecības līguma slēgšanas
pamatojums.
Skiču projektā iekļauj būves novietnes (situācijas) plānu,
zemesgabala labiekārtošanas risinājumu, paredzēto būvju stāvu
plānus un raksturīgos būves griezumus, fasādes, paskaidrojuma
rakstu un inženierkomunikāciju vai tehnoloģiskā aprīkojuma
projektētās jaudas, tehniskā risinājuma pamatojumu un orientējošo
aprēķinu. Paredzēts noteikt, ka skiču projekta risinājumam
jāatbilst būvvaldes vai attiecīgo institūciju izsniegtajiem
tehniskajiem un citiem noteikumiem, būvvietas ģeotehniskajam
raksturojumam un citiem inženierizpētes materiāliem.
Noteikumu projekts paredz, ka apvienoto būvniecības konkursu var
rīkot šādām būvēm: ūdensapgādes sistēmu, notekūdeņu sistēmu,
sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas būvēm, derīgo
izrakteņu ieguves karjeriem un ar radiācijas drošību saistītajām
būvēm, ja būvniecības līgumam plānotās būvniecības izmaksas ir
lielākas par 200 000 latiem; transporta un telekomunikāciju būvēm
un maģistrālajiem cauruļvadiem plānotās būvniecības līgumam
plānotās būvniecības izmaksas ir lielākas par 100 000 latiem, kā
arī citām būvēm, ja plānotās būvniecības izmaksas ir lielākas par
100 000 latiem un ir saņemts Valsts kancelejas Būvniecības
uzraudzības biroja pozitīvs atzinums par apvienota būvniecības
konkursa rīkošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības,
Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu,
Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā
trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu
“Par likvidēto un likvidējamo maksātnespējīgo uzņēmumu
(uzņēmējsabiedrību) darba algas parāda samaksas
iespēju”.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu un
attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu. Ziņojums
sagatavots, izpildot Ministru prezidenta doto uzdevumu sakarā ar
likvidētā valsts uzņēmuma “Latvijas valsts zinātniski
pētnieciskais vagonbūves institūts” bijušo darbinieku kolektīvo
iesniegumu jautājumā par darba algas parādu.
Lai varētu atrisināt jautājumu par likvidēto un likvidējamo
maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), par kuru
maksātnespēju lēmums pieņemts līdz 2002.gada 31.decembrim,
darbinieku prasījumu apmierināšanu par darba algas parādu, kas
netika segts maksātnespējas procesā likumā “Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā un apmērā no
uzņēmuma pašu līdzekļiem, ir nepieciešams Ministru kabineta
konceptuāls lēmums, kas noteiktu kādu uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību (pilnīgi visu vai tikai valsts uzņēmumu), kādus
darba algas parādus (visus pilnā apmērā vai tikai par trim
mēnešiem) un no kādiem finanšu avotiem iespējams apmierināt.
Jāatrisina arī jautājums par institūciju, kas veiktu minēto
prasījumu apmierināšanu un šim mērķim piešķirto līdzekļu
administrēšanu.
Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi vairākus risinājuma
variantus un ierosina izmaksāt likvidēto un maksātnespējīgo
likvidējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), par kuru maksātnespēju
vai bankrota procedūras uzsākšanu lēmums pieņemts līdz 2002.gada
31.decembrim, bijušajiem darbiniekiem sakarā ar darba algas
parādiem kompensāciju darba tiesisko attiecību pēdējo trīs mēnešu
darba algas apmērā, kā tas ir paredzēts likumā “Par darbinieku
aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka nebūtu taisnīgi jebkādā veidā
šķirot minēto uzņēmumu bijušos darbiniekus pēc tā, vai tie bija
valsts vai privāto uzņēmumu darbinieki. Minētie maksājumi no
valsts līdzekļiem nenozīmē, ka valsts uzņemtos darba devēja
civiltiesiskos pienākumus un atbildību pret darba ņēmēju, bet tā
ir likumdošanā paredzēta sociālā garantija, kas darba ņēmējam
darba devēja maksātnespējas gadījumā zināmu laiku pēc darba
tiesisko attiecību izbeigšanās dotu materiālo
nodrošinājumu.
Ņemot vērā minēto apstākli, ka paredzētie maksājumi nav uzskatāmi
kā civiltiesisko attiecību sekas, bet gan ir sava veida sociālā
garantija darbiniekiem pārejas periodā pēc darba tiesisko
attiecību izbeigšanās ar maksātnespējīgo darba devēju, likvidēto
un likvidējamo maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)
bijušajiem darbiniekiem minētie maksājumi sakarā ar darba
samaksas parādu veicami, ja attiecīgs pieprasījums (pieteikums)
ir bijis iesniegts gada laikā pēc darba tiesisko attiecību
izbeigšanās.
Šobrīd nav iespējams dot finansiāli precīzi pamatotu vērtējumu
par summāriem papildu izdevumiem, lai pilnā apmērā nodrošinātu
visu līdz 2002.gada 31.decembrim likvidēto un maksātnespējīgo
likvidējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku darba algas
parādu segšanu. Kamēr attiecīgās personas nav individuāli
iesniegušas apliecinātus dokumentus par tādu parādu esamību un
apmēru, nav iespējams noteikt ne to personu loku, par kurām ir
tādi parādi, ne arī nepieciešamo naudas summu šo parādu samaksai,
tajā skaitā par trim mēnešiem. (Patlaban ministrijas rīcībā ir
vienīgi savulaik Privatizācijas aģentūras iesniegtais
apliecinātais likvidētā valsts uzņēmuma “Latvijas valsts
zinātniski pētnieciskais vagonbūves institūts” 50 bijušo
darbinieku darba samaksas prasījumu saraksts par laika posmu no
1997.gada līdz 2001.gadam 460116,14 latu apmērā.)
Ekonomikas ministrija uzskata, ka nebūtu lietderīgi veidot jaunu
institūciju, kas nodarbotos ar minēto parādu samaksas jautājumu
risināšanu un šim mērķim piešķirto līdzekļu administrēšanu, jo
tas nevajadzīgi dublētu Valsts aģentūras “Maksātnespējas
administrācija” darbību, kas pēc būtības nodarbojas ar līdzīgiem
jautājumiem.
Informatīvais ziņojums nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu,
Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības
padomē, Valsts kancelejā;
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu
“Par patērētāju interešu aizsardzības sabiedrisko organizāciju
lomas palielināšanu”.
Ministru kabineta protokollēmuma projekts un tam pievienotais
informatīvais ziņojums sagatavots, lai sekmētu patērētāju
interešu aizsardzības sabiedrisko organizāciju darbību Latvijā,
kas Eiropas Komisijas ziņojumā par Latvijas progresu virzībā uz
Eiropas Savienību tika minēta kā viens no galvenajiem trūkumiem
patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Politikas joma –
pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika.
Sagatavojot informatīvo ziņojumu, tika konstatēta:
• nepieciešamība palielināt patērētāju interešu aizsardzības
sabiedrisko organizāciju lomu patērētāju politikas
veidošanā;
• nepieciešamība finansiāli atbalstīt patērētāju interešu
aizsardzības sabiedriskās organizācijas, lai tās varētu veikt tām
uzliktos pienākumus.
Sagatavotais Ministru kabineta protokollēmuma projekts
paredz:
• akceptēt informatīvā ziņojuma otro alternatīvu, kas paredz
atsevišķu patērētāju interešu aizsardzības sabiedrisko
organizāciju veikto darbu apmaksu;
• Ekonomikas ministrijai izstrādāt Patērētāju tiesību
aizsardzības programmas pamatnostādnes un programmu, ietverot
tajā pasākumus sabiedrisko organizācijas lomas stiprināšanai, un
priekšlikumus 2005.gada budžetam;
• visām ministrijām, izstrādājot normatīvo aktu projektus, kas
skar patērētāju intereses, konsultēties ar patērētāju interešu
aizsardzības sabiedriskajām organizācijām normatīvo aktu
izstrādes procesā;
• Ekonomikas ministrijai veicināt patērētāju interešu
aizsardzības sabiedrisko organizāciju pārstāvju iekļaušanu
konsultatīvās padomēs.
Informatīvais ziņojums nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu,
Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes,
Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu,
Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru
prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un
ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās
sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā, Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, Patērētāju
interešu aizstāvības asociācijā.
Finanšu ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu
starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta
(finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā
atspoguļošana finanšu pārskatos”.
Finanšu ministrija saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada
pārskatiem” ir izstrādājusi noteikumu projektu.
Līdz šim valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu
starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta, kā
arī no fiziskajām un juridiskajām personām saņemto ziedojumu un
dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošana komersanta, uzņēmuma
vai uzņēmējsabiedrības finanšu pārskatos normatīvajos aktos
netika reglamentēta. Tādēļ minēto personu grāmatvedībā un finanšu
pārskatos tika izmantotas dažādas novērtēšanas metodes un
piemēroti atšķirīgi informācijas sniegšanas paņēmieni, kas
apgrūtināja šajos pārskatos sniegtās informācijas izpratni.
Paredzams, ka projektā ietvertie noteikumi uzlabos finanšu
pārskatu kvalitāti, tie būs skaidrāk saprotami šo pārskatu
lietotājiem, arī Valsts kontrolei, veicot Valsts kontroles likumā
paredzētās pārbaudes, un Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu
administrēšanas vajadzībām.
Projektā ietvertie noteikumi attiecas uz visiem likumā “Par
uzņēmumu gada pārskatiem” minētajiem šā likuma subjektiem.
Lai saskaņotu izmaksas ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata
periodos un lai novērtēšanā ievērotu pienācīgu piesardzību,
projekts paredz, ka saņemto finansiālo atbalstu iegrāmato
ieņēmumos vienā vai vairākos pārskata periodos atkarībā no
saņemtā finansiālā atbalsta veida un tā izlietošanas
nosacījumiem.
Projekts paredz uzņēmumam iespēju piemērot novērtēšanu patiesajā
vērtībā, ja finansiālā atbalsta veidā bez atlīdzības vai par
zemāku cenu iegūts pamatlīdzekļu objekts vai ilgtermiņa finanšu
ieguldījumu objekts, kura patiesā vērtība ir zināma (to ir
iespējams noteikt).
Projekts ietver noteikumus attiecībā uz finansiālo atbalstu, kas
piešķirts no Eiropas Savienības struktūrfondiem un izpaužas kā
iesniegto rēķinu atmaksa pēc ilgtermiņa ieguldījumu objekta
iegādes, izveidošanas vai būvniecības projekta pabeigšanas, vai
pakāpeniski ilgtermiņa projekta īstenošanas gaitā. Tas ietver arī
norādījumus, kā finanšu pārskatos jāatspoguļo atpakaļ atmaksātā
finansiālā atbalsta summa, ja tāda ir, kā arī to, kādā veidā
finanšu pārskatos jāatspoguļo no fiziskajām un juridiskajām
personām saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, arī tad, ja dāvinājuma
priekšmets ir apgrūtināts ar parādiem.
Projekts ietver prasību sniegt paskaidrojošu papildinformāciju
par saņemtajiem finansiālajiem atbalstiem, ziedojumiem un
dāvinājumiem.
Projekta izstrādāšanas gaitā ir ņemts vērā Komercdarbības
atbalsta kontroles likums, Likums par budžetu un finanšu vadību,
likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanu”, Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likums un citi normatīvie akti, kā arī
Starptautiskie grāmatvedības standarti un citi dokumenti.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu,
Izglītības un zinātnes, Kultūras, Vides, Zemkopības ministrijā,
Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības
padomē, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kontrolē, Valsts
kancelejā;
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas
nolikums”.
Izstrādāts jauns Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas
nolikums, saglabājot inspekciju tās esošajā statusā, (t.i.,
Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde),
bet precīzāk un stingrāk definējot deleģējumu un funkcijas katram
departamentam un katrai amatpersonai.
Lai vienas iestādes ietvaros atdalītu politikas izstrādes,
regulējošās un uzraudzības funkcijas, Inspekcijas nolikuma
projektā ir noteikts, ka politikas plānošanas un veidošanas
konsultatīvās funkcijas veic inspekcijas Padome, kuras locekļus
ieceļ amatā finanšu ministrs. Nolikuma projektā ir paredzēts, ka
Regulējošās un uzraudzības funkcijas veic tikai konkrētu
departamentu amatpersonas ar norādi, ka licencēšanas departamenta
amatpersonas nevar veikt uzraudzību un kontroli. Vienlaikus
nolikumā ir paredzēts, ka lēmumu par administratīvā soda
piemērošanu var pieņemt tikai inspekcijas vadība.
Ievērojot to, ka inspekcijas uzraudzības pārziņā esošais bizness
ir ar specifiskām iezīmēm, šīs jomas licencēšanai, uzraudzībai un
kontrolei ir nepieciešamas papildu zināšanas. Ir iespējams
atdalīt kontroles un uzraudzības funkcijas no licencēšanas
funkcijām, taču, lai tās īstenotu efektīvi, ir nepieciešama cieša
sadarbība un ātra informācijas apmaiņa starp kontroles un
uzraudzības funkcijas īstenojošajām struktūrvienībām un
licencēšanas funkcijas īstenojošajām struktūrvienībām. Šādus
sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismus vieglāk īstenot,
ja vienu konkrētu un ļoti specifisku komercdarbības sfēru (kā
izlozes, azartspēles un no 2004. gada 1. janvāra arī preču un
pakalpojumu loterijas) pārzina viena valsts pārvaldes iestāde.
Visi šie iepriekš minētie apstākļi ievērojami atvieglo valsts
pārvaldes īstenošanu, jo ir iespēja elastīgi reaģēt uz
attiecīgajām situācijām, tai pašā laikā saglabājot vienādu pieeju
jautājumu risināšanai.
Izstrādātais nolikuma projekts piedāvā optimālu risinājumu, jo
paredz funkcionālu struktūrvienību sistēmu, kas ļauj efektīvi
izmantot esošos resursus, tādējādi nodrošinot vislabvēlīgākos
apstākļus valsts pārvaldes funkciju īstenošanai izložu,
azartspēļu, kā arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas
uzraudzības un regulēšanas jomā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā,
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Valsts kancelejā.
Iekšlietu ministrija
pieteica izskatīšanai
Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Grozījumi Ministru
kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojumā Nr.487 “Par Izglītības
attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam īstenošanu””.
Saeimā apstiprinātās Izglītības attīstības koncepcijā
2002.–2005.gadam plānots nodot visas valsts profesionālās vidējās
izglītības un augstākās izglītības iestādes Izglītības un
zinātnes ministrijas padotībā, izņemot tās izglītības iestādes,
kurās saskaņā ar tiesību aktiem mācības un dienestu regulē
dienesta reglamenti.
Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpministriju
darba grupa rīcības plāna izstrādei par profesionālās vidējās
izglītības iestāžu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas
padotībā.
Minētā darba grupa ierosināja izdarīt grozījumus minētajā
rīkojumā. Paredzēts, ka Labklājības ministrijai un Veselības
ministrijai: saglabājot izglītības iestāžu attiecīgo valsts
budžeta pusgada finansējumu, visas savā padotībā un pārziņā
esošās valsts profesionālās vidējās izglītības iestādes un
koledžas ar 2004.gada 1.jūliju nodot Izglītības un zinātnes
ministrijas padotībā; visu savā padotībā un pārziņā esošo
profesionālās vidējās izglītības iestāžu un koledžu nekustamo
īpašumu ar 2004. gada 1. jūliju nodot Izglītības un zinātnes
ministrijas valdījumā. Zemkopības ministrijai: saglabājot
izglītības iestāžu attiecīgo valsts budžeta pusgada finansējumu,
visas savā padotībā un pārziņā esošās profesionālās vidējās
izglītības iestādes un koledžas ar 2004.gada 1.jūliju nodot
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā; bezpeļņas
organizācijām valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību:
Barkavas arodvidusskolai, Ērgļu arodvidusskolai, Rīgas Pārtikas
ražotāju vidusskolai, Bulduru dārzkopības vidusskolai un
bezpeļņas organizācijām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību:
Ogres arodģimnāzijai un Rūjienas arodģimnāzijai paredzēto valsts
budžeta pusgada finansējumu ar 2004.gada 1.jūliju nodot
Izglītības un zinātnes ministrijai; visu savā padotībā un pārziņā
esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu un koledžu
nekustamo īpašumu, Zemkopības ministrijas valdījumā esošās
kapitāla daļas un nekustamo īpašumu bezpeļņas organizācijās
valsts sabiedrībās ar ierobežotu atbildību: Barkavas
arodvidusskolā, Ērgļu arodvidusskolā, Rīgas Pārtikas ražotāju
vidusskolā, Bulduru dārzkopības vidusskolā un bezpeļņas
organizācijās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību: Ogres
arodģimnāzijā un Rūjienas arodģimnāzijā ar 2004.gada 1.jūliju
nodot Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā.
Akceptējot šādu lēmumu, tiktu paātrināta koledžu izglītības
attīstība Latvijā un tām profesionālās vidējās izglītības
iestādēm, kuras ir sagatavojušās pirmā līmeņa profesionālās
augstākās izglītības programmu īstenošanai, būtu dota iespēja
uzsākt savu darbību koledžas statusā jau 2004.gadā, kā arī tiktu
sekmēta medicīnas māsu izglītības procesa atbilstība
Profesionālās izglītības likuma prasībām un medicīnas skolām būtu
iespēja 2004.gadā izsniegt diplomu par pirmā līmeņa profesionālās
augstākās izglītības ieguvi (medicīnas māsu profesija atbilst
ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim) māsu izglītības
programmu absolventiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tiktu nodrošināta izglītības sistēmas vadības vienotība –
atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas 2001.gada 12.aprīlī
apstiprinātajam koledžas paraugnolikumam koledžās ir izveidotas
struktūrvienības, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības
programmas. Ja koledžas paliek vairāku ministriju padotībā, tad
būtībā saglabājas jau esošā administratīvā sadrumstalotība un
nozaru administratīvās barjeras. Tiktu novērstas neskaidrības un
precizēts Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā nododamo
profesionālās izglītības iestāžu saraksts, jo valsts izglītības
iestādēm (valsts budžeta iestādes) un bezpeļņas organizācijām
valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas
organizācijām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (Uzņēmumu
reģistrā reģistrēti uzņēmumi) ir atšķirīgs juridiskais
statuss.
Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu,
Labklājības, Veselības, Zemkopība ministrijā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kancelejā.
Tieslietu ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu
“Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.
Likumprojekts reglamentē juridiskai personai piemērojamā
kriminālsoda – likvidācija – izpildes kārtību, kā arī nosaka
institūciju, kas izpildīs šo piemēroto kriminālsodu, proti,
tiesas iecelts likvidators.
Papildus jānorāda, ka likumprojekts paredz papildināt kodeksa
144.pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka juridiskajām personām nav
konfiscējama manta, kas nepieciešama saistību izpildei pret
darbiniekiem, valsti un kreditoriem. Šāda norma ir nepieciešama,
lai par juridiskās personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem
neciestu tās darbinieku, valsts vai kreditoru mantiskās
intereses.
Lai savstarpēji saskaņotu Latvijas Sodu izpildes kodeksa normas
ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, likumprojekts paredz
izteikt 149.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka
gadījumā, ja juridiskai personai tiek piemērots kriminālsods –
tiesību ierobežošana, tiesas sprieduma norakstu tiesu izpildītājs
nosūta arī tai iestādei, kura attiecīgo juridisko personu ir
reģistrējusi kā subjektu, kas apveltīts ar tiesībspēju un
rīcībspēju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas,
Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un
ģimenes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā,
Valsts kancelejā.
Veselības ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu
“Pacientu tiesību likums”.
Likums iecerēts kā pamatdokuments pacientu tiesību aizsardzības
jomā, nodrošinot pacientu tiesību un likumīgo interešu ievērošanu
ārstniecībā. Likumprojektā ietvertās normas saskaņotas ar
1994.gada Amsterdamas deklarāciju par pacientu tiesību
veicināšanu Eiropā.
Likumprojekta “Pacientu tiesību likums” izdošanas mērķis ir
pacientu tiesības regulējošu speciālo normu ietveršana vienotā
normatīvā aktā. Likums noteiks pacientu tiesības uz ārstniecību,
vai nu piekrītot, vai atsakoties no tās, tiesības izvēlēties
ārstniecības personu un ārstniecības iestādi, tiesības uz
informāciju un pašnoteikšanos, kā arī aizsargās pacienta
intereses, iesaistoties klīniskā pētījumā un klīniskās apmācības
procesā. Likumprojektā ietvertas nepilngadīgo pacientu tiesības
uz ārstniecību un paredzēts noteikt ārstniecības personu
atbildību par likumā noteikto pacientu tiesību
neievērošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības,
Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes,
Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides
ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās
sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kontrolē, Valsts kancelejā;
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu
“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Esošais pacientu tiesību regulējums Ārstniecības likumā un likumā
“Par prakses ārstiem” ir šaurāks nekā izstrādātajā likumprojektā
“Pacientu tiesību likums”, kurš paredz paplašināt pacientu
aizsardzību ar tiesībām uz labas kvalitātes veselības aprūpi un
noteikt atbildību par likuma normu neievērošanu. Veselības
ministrija ir sagatavojusi grozījumus Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā.
Izstrādātais likumprojekts paredz Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 45.1 pantu izteikt jaunā redakcijā,
nosakot administratīvo atbildību par ārstniecības personas
profesionālo pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to
pildīšanu, un papildināt kodeksu ar 45.4 pantu par
medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtības
neievērošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības,
Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes,
Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās
sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību
savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kancelejā.
Vides ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu
“Kārtība, kādā veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi
novērtējums”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā veicams
stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī nosaka:
pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību Ietekmes uz vidi
novērtējuma valsts birojā, kā arī nosaka, ka iesniedzējs
(izstrādātājs) konsultējas ar ieinteresētajām vides aizsardzības
institūcijām pirms pieteikuma iesniegšanas.
Noteikumu projektā ir noteikti plānošanas dokumentu veidi, kuriem
nepieciešams stratēģiskais novērtējums. Projektā ietverta
kārtība, kādā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs informē
sabiedrību, kādēļ konkrētam plānošanas dokumentam ir vai nav
piemērots stratēģiskais novērtējums un kā sabiedrība tiek
informēta par iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas
dokumenta projektu, kā arī iespējām piedalīties sabiedriskajā
apspriešanā un kā tiek sniegta informācija pēc plānošanas
dokumenta pieņemšanas.
Noteikumu projekts nosaka nepieciešamo informāciju, kas
iekļaujama vides pārskatā, kā arī institūcijas (vides
aizsardzības institūcijas un sabiedriskās organizācijas), kurām
izstrādātājs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides
pārskatu, lai saņemtu komentārus un priekšlikumus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības,
Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības,
Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu
uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu
uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā,
Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības
padomē, Valsts kancelejā.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments