"Eiropa vairs ilgāk nevēlas būt jaunākā partnere"

Eiropieši ļoti pašapzinīgi uzstājās ES un ASV galotņu sanāksmē Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Galvenokārt Vecais kontinents ar Jauno ir sācis konkurēt ekonomiskās politikas jomā. Eiropiešiem, kuri iepriekšējos gados ar skaudību noraudzījās uz ASV ekonomikas neiedomājamo attīstības tempu un zemo bezdarbnieku skaitu, prognozes nākamajam gadam, ar kurām nesen iepazīstināja ES Komisija, ir kā balzams. Vājā eiro veicināts, ES uzplaukst eksports, un visās 15 ES dalībvalstīs lēnām samazinās arī augstais bezdarba koeficients. Apmēram desmit gados ES ir izveidojusies par konkurētspējīgu ekonomisko telpu.

Patiesībā eksistē vairākas nākotnes jomas, kurās eiropieši atrodas labvēlīgākās pozīcijās. Pie tādām var pieskaitīt mobilo sakaru nozari un mobilo sakaru tīklu ar internetu. Pirmo reizi arī ASV runā par eiropiešu "high tech" lēcienu.

Arī tirdzniecības politikā eiropieši izjūt labvēlīgu klimatu. Pēc virknes neveiksmju Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) šķīrējtiesā ES atkal ir izcīnījusi panākumus. ASV diktāta laiks ir pagājis, tā uzskata 15 ES valstu valdību vadītāju vairākums, un viņiem pievienojas arī Komisija.

Atlantijas otrā pusē eiropiešu jauno pašapziņu vēro ar neizpratni un nelielu nepatiku. It īpaši vācu "Michel" un franču "Marianne" spurošanās pretī "Uncle Sam". Ir jūtams cīņas pieteikums kādreizējam ekonomikas politikas skolotājam. Francijas prezidents Žaks Širaks saka: "Mēs ekonomiski esam tikpat spēcīgi kā ASV."

Tagad abi ekonomiskie bloki var mēroties spēkiem Lisabonā. PTO šķīrējtiesa nesen asi nosodīja ASV eksporta veicināšanas sistēmu. ES ārējās tirdzniecības komisārs Paskāls Lamjī šajā lietā pašapzinīgi noraidīja ASV kompromisa priekšlikumu. ES vērtē, ka gandrīz puse ASV eksporta bauda nodokļu atvieglojumus.

Cīniņos PTO eiropieši ne reizi vien ir cietuši sāpīgu sakāvi. Ar PTO piekrišanu ASV un Kanāda strīda par banānu tirgus kārtību ES un ASV hormonizētās liellopu gaļas importēšanas aizlieguma uz ES dēļ drīkst eiropiešu produkcijai uzlikt soda muitu. Abos jautājumos PTO jau vairākkārt ir aicinājusi ES nepārkāpt brīvā tirgus noteikumus, taču abas reizes bez panākumiem. Tagad sodīti tiek Eiropas uzņēmēji. Viņiem ASV un Kanādā ir jāmaksā soda muita apmēram 900 miljonu eiro apjomā.

Lielāks tirdzniecības strīds draud izraisīties par ģenētiski mainītajiem lauksaimniecības produktiem. ASV kā to lielākā ražotāja jau ilgāku laiku sūdzas par lēno un birokrātisko atļauju saņemšanas procesu ES. Tieši strīdā par ģenētiski mainītajiem pārtikas līdzekļiem abās Atlantijas pusēs atklājās viedokļu atšķirības patērētāju aizsardzības jomā. Ģenētiski mainītajiem produktiem Eiropā nav noieta. Lai nepieļautu, ka šis strīds eskalējas vēl vairāk, ES un ASV vienojās vismaz par biotehnoloģijas foruma nodibināšanu.

Kā norobežošanos ASV vērtē ES prasību, lai vecākās lidmašīnas būtu apgādātas ar speciāliem trokšņu slāpētājiem, pretējā gadījumā tie ES teritorijā nevarēs ne nolaisties, ne arī pacelties.

Eiropieši ASV pavadā jūtas saistībā amerikāņu ekstrateritoriālo sankciju politikas dēļ. Eiropiešu uzņēmumiem draud sankcijas, ja viņi investē Kubā, Irāna vai Lībijā. Process gan tika pārtraukts apmēram pirms diviem gadiem, taču ASV iestādes joprojām vēršas pret šādiem ES uzņēmumiem.

Konflikti, kā uzskata Briselē, galvenokārt izraisās tāpēc, ka abi ekonomiskie reģioni atrodas pārāk ciešā sasaistē. Tirdzniecības apjoms starp ES un ASV ir sasniedzis 300 miljardus dolāru. Transatlantiskā firmu apvienošanās notiek arvien biežāk. Tieši "Daimler" un "Crysler" apvienošanās liecina par eiropiešu jauno pašapziņu: viņi vairs ilgāk nevēlas būt jaunākie partneri.

"Die Welt"

Andreass Midels

Sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozaru redaktori GINTS MOORS, LIENA PILSĒTNIECE