Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2003.gada 30.decembrī

Latvijas maksājumu bilance 2003.gada 3.ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2003.gada 3.ceturksnī bija 152,7 milj. latu jeb 10,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP; iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 8,3%). Gan preču negatīvais saldo, gan pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo attiecībā pret IKP palielinājās. Pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sedza 57,2% no preču negatīvā saldo.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 3.ceturksnī turpināja augt. Preču eksports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 13,6%, bet preču imports – par 22,7%. Īpaši nozīmīgs (16,5%) bija eksporta kāpums uz Eiropas Savienības valstīm, lai gan tautsaimniecības izaugsme Eiropā bija lēna.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk palielinājās koksnes un tās izstrādājumu izvedums (par 31,1 milj. latu). Nedaudz pieauga tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, dažādu rūpniecības preču, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas, transportlīdzekļu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un metālu un to izstrādājumu eksports. Saruka pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) eksports.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču ieveduma kāpumu noteica kapitālpreču un starppatēriņa preču – mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (31,1 milj. latu), transportlīdzekļu (23,9 milj. latu), minerālo produktu (18,5 milj. latu) un metālu un to izstrādājumu (16,8 milj. latu) – importa pieaugums.
Pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vairāk (par 20,2%) pieaugot nerezidentiem sniegto pakalpojumu apjomam, palielinājās par 15,5 milj. latu.
Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 6,3 milj. latu, jo galvenokārt palielinājās nerezidentiem sniegto dzelzceļa un autotransporta pārvadājumu pakalpojumu apjoms. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu būtiski nemainījās. Visvairāk (par 10,0 milj. latu) palielinājās citu pakalpojumu apjoms, un to noteica nerezidentiem sniegto pakalpojumu apjoma kāpums, augot finanšu, sakaru un būvniecības pakalpojumu apjomam.
Pieaugot nerezidentu gūto tiešo investīciju ienākumiem, ienākumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 3.ceturksnī palielinājās par 4,7 milj. latu. Nerezidentu tiešo investīciju ienākumi sasniedza 43,1 milj. latu, un lielākā šo ienākumu daļa (72,8%) tika ieguldīta iekšzemes uzņēmumu attīstībā.
Kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo pieaugumu (44,9 milj. latu) galvenokārt noteica citu sektoru (t.sk. privātpersonu) saņemto kārtējo pārvedumu apjoma straujais kāpums.
Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 132,0 milj. latu, un nozīmīgākais ārējā finansējuma avots bija citu ieguldījumu veidā piesaistītie aizņēmumi un noguldījumi.
Tiešo investīciju pozitīvā saldo zemo līmeni (4,0 milj. latu) galvenokārt noteica cita kapitāla veidā saņemto aizdevumu atmaksa investoriem. Latvijā tiešās investīcijas uzņēmumu pašu kapitālā un reinvestētās peļņas veidā tika veiktas attiecīgi 13,7 milj. latu un 31,4 milj. latu apjomā. Atmaksājot saņemtos aizdevumus, Latvijā piesaistīto tiešo investīciju cita kapitāla postenis bija negatīvs (31,6 milj. latu).
Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs. Rezidenti (galvenokārt bankas) par 100,6 milj. latu palielināja ieguldījumus ārvalstu parāda vērtspapīros.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo sasniedza 287,4 milj. latu. Rezidentu citu ieguldījumu pasīvi pieauga par 400,3 milj. latu, bankām piesaistot aizņēmumus (termiņnoguldījumus) un pieprasījuma noguldījumus un uzņēmumiem saņemot ilgtermiņa aizņēmumus. Banku sektora citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 258,8 milj. latu, bet citu sektoru citu ieguldījumu pozitīvais saldo – 29,4 milj. latu.
Septembrī pieaugot banku pieprasījumam pēc latu resursiem un Latvijas Bankai galvenokārt veicot valūtas mijmaiņas darījumus, rezerves aktīvi 3.ceturksnī pieauga par 67,4 milj. latu.

2003. gada pirmajos deviņos mēnešos tekošā konta negatīvais saldo bija 8,9% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā – 6,7%). Salīdzinājumā ar 2002.gada atbilstošo periodu palielinājās preču negatīvais saldo, preču eksportam augot par 13,2%, bet preču importam – par 20,3%. Preču importa kāpumā dominēja kapitāla un starppatēriņa preces – mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, minerālie produkti, metāli un to izstrādājumi un transportlīdzekļi. Pakalpojumu pozitīvais saldo būtiski nemainījās, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo ievērojami pieauga. Ienākumu negatīvais saldo palielinājās. Pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sedza 59,5% no preču negatīvā saldo.

Tiešo investīciju pozitīvais saldo 2003.gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 128,8 milj. latu un sedza 34,5% no tekošā konta negatīvā saldo. Latvijā ārvalstu tiešās investīcijas tika veiktas galvenokārt uzņēmumu pašu kapitālā un reinvestētās peļņas veidā (attiecīgi 71,7 milj. latu un 75,1 milj. latu).
Otrs tekošā konta negatīvā saldo finansējuma avots bija citi ieguldījumi (saldo sasniedza 375,9 milj. latu). Citu ieguldījumu veidā visvairāk kapitāla piesaistīja banku sektors (376,3 milj. latu). 2003.gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas banku saistības pret saistītajām un radniecīgajām kredītiestādēm (galvenokārt ilgtermiņa aizņēmumu veidā) pieauga par 104,2 milj. latu.
Portfeļieguldījumu saldo, galvenokārt bankām veicot ieguldījumus ārvalstu parāda vērtspapīros, bija negatīvs (156,4 milj. latu).
Rezerves aktīvi 2003.gada pirmajos deviņos mēnešos, Latvijas Bankai galvenokārt veicot valūtas mijmaiņas darījumus, pieauga par 51,4 milj. latu.

Latvijas maksājumu bilance

(tūkstošos latu)

¹ Dati precizēti

Latvijas Bankas preses sekretāra vietnieks K.Otersons