Mājokļu monitorings – valsts politikas veidošanai un ikvienam iedzīvotājam

Pēdējos septiņos gados mājokļu jomā mūsu valstī notikušas izšķirošas pārmaiņas: pamatos mainījies dzīvokļu īpašuma veids – gandrīz 90 procentu pašvaldības un valsts īpašumā esošo dzīvokļu piedāvāti privatizācijai, bet 77,3 procenti no tiem jau privatizēti. Pamatvilcienos dzīvojamo māju privatizācijas procesu var uzskatīt par pabeigtu, tādēļ šā procesa īstenotājas un vadītājas – Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas – tiesības un pienākumi pakāpeniski tiek nodoti valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” (MA).

Jāveicina dzīvojamā fonda kvalitatīva apsaimniekošana
MA uzdevums ir īstenot vienotu valsts politiku mājokļu jomā, nodrošinot iedzīvotājiem plašākas mājokļu pieejamības un izvēles iespējas. Kā stāsta MA Mājokļu monitoringa departamenta direktore Andra Zaimiņa, viens no galvenajiem uzdevumiem ir mērķtiecīgi virzīt pašvaldību darbību privatizētā dzīvojamā fonda uzturēšanā, veicinot tā apsaimniekošanu, analizējot energoresursu patēriņu daudzdzīvokļu namos un metodiski vadot energoefektivitātes paaugstināšanas procesu. Ņemot vērā energoresursu diezgan straujo sadārdzināšanos, šis jautājums kļūst īpaši aktuāls.
Lai īstenotu mājokļu politiku valsts mērogā, skaidri jāapzina situācija mājokļu sektorā privatizācijas un denacionalizācijas procesa noslēgumposmā. Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm, kur gadu desmitiem īstenota konsekventa mājokļu politika, kur pastāv mājokļu indikatori – regulārs datu apkopojums par dzīvojamo platību vienam iedzīvotājam, par tās kvalitāti, energoresursu patēriņu un izmaksām, kur izveidojies līdzsvarots dzīvokļu tirgus un valsts galvenās rūpes ir nodrošināt ar pajumti sociāli nelabvēlīgās iedzīvotāju grupas, Latvijā situācija ir daudz sarežģītāka.

Kādēļ nepieciešams mājokļu monitorings

No sociālisma laika mantojumā esam saņēmuši nekvalitatīvi būvētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuru uzturēšanā netika un joprojām netiek ieguldīts pietiekami līdzekļu. Šo dzīvojamo māju saglabāšanu apdraud arī dzīvokļu īpašnieku pasivitāte māju pārvaldīšanā, viņu nevēlēšanās un ierobežotās finansiālās iespējas piedalīties kopīpašumā esošo platību apsaimniekošanā. Savukārt dzīvojamo māju denacionalizācija radījusi problēmas ar dzīvojamās platības nodrošināšanu šo māju īrniekiem. Pašvaldību dzīvojamais fonds privatizācijas procesa dēļ sarucis tiktāl, ka tās vairs nespēj pildīt likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktos pienākumus. Valstī būtībā nenotiek jaunu lētu dzīvokļu celtniecība, un nelīdzsvarotā tirgus piedāvājuma dēļ dzīvokļu cenas arī vecās un nekvalitatīvās mājās kļuvušas nesamērīgi augstas.
Tādēļ kopš pagājušā gada aprīļa mērķtiecīgi tiek veidots mājokļu monitorings jeb mājokļa sektora novērošanas, prognozes un analīzes sistēma. “Mūsu mērķis ir izveidot vienotu informācijas sistēmu, kurā tiek uzkrāti dati ne vien par mājokli objektu līmenī, bet arī par dažādiem procesiem vispār: renovāciju, jaunu dzīvojamo māju būvniecību, mājokļa īpašuma formām, pašvaldību politiku un valsts subsīdijām mājokļa jomā,” stāsta A.Zaimiņa.
Pašlaik tiek veidota monitoringa programma, apakšprogrammas un rīcības plāns. Monitoringa izstrāde paredzēta septiņos posmos, kuru laikā notiks mājokļu skaita un kvalitātes apsekošana un mājokļu sektora procesu izpēte. Līdz 2005. gadam paredzēts izstrādāt pamatsistēmu, bet līdz 2008. gadam jau tiks īstenota automatizēta datu apmaiņa ar pašvaldībām un to iestādēm.
Viens no svarīgākajiem šā gada uzdevumiem ir izveidot pilotprojektu, kurā paredzēts izstrādāt interaktīvo portālu, kas ļaus iegūt pamatdatus no Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts zemes dienesta un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām (DzĪKS). Lai raksturotu mājokļu sektoru, tiks izstrādāta mājokļu indikatoru kopa, kurā būs uzrādīts gan dzīvojamās platības lielums vienam cilvēkam, gan dzīvokļu skaits vienā mājsaimniecībā. Šie dati ļaus spriest par māju tehnisko stāvokli.

Precīzas informācijas nozīme

Tā kā nepieciešama iespējami precīza māju tehniskā stāvokļa novērtēšana, ir svarīgi, lai tehniskās ekspertīzes atzinumi par ēku renovāciju nonāktu MA Mājokļu monitoringa departamentā un šie dati tiktu ievadīti tā datu bāzē. Eksperimentālais projekts palīdzēs arī noteikt, kuri dati mājokļu monitoringa informācijas sistēmā ir svarīgāki un kuri – mazāk svarīgi.
Galveno oficiālo statistisko informāciju valstī apkopo Centrālā statistikas pārvalde. Tās informācijas avoti ir pašvaldības un valsts dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumi, savukārt ziņas par mājām, to platību un skaitu dod Valsts zemes dienests. Datu avoti ir ļoti dažādi, un ļoti svarīgi, cik precīzu informāciju tās devēji sniedz, uzsver A.Zaimiņa. “Ja mēs, piemēram, kādai iestādei – pašvaldībai vai būvvaldei – jautājam par avārijas stāvoklī esošām mājām un jaunbūvēm, atbilde pirmām kārtām atkarīga no tā, cik apzinīgs ir darbinieks, kas gatavo šo atbildi. Šajā ziņā esam atkarīgi arī no pašvaldības vēlības: sankcijas par neprecīzu datu sniegšanu nevienā normatīvajā dokumentā vismaz pagaidām nav paredzētas”, saka Mājokļu monitoringa departamenta vadītāja.
Līdz šim mazāk zināmi ir dati tieši par namu apsaimniekošanas specifiku. Tādēļ sagatavota anketa par mājas patēriņa rādītājiem (cik siltuma un ūdens tiek patērēts, cik daudz ir atkritumu, cik mājas iedzīvotājiem par to ir jāmaksā utt.), kas izsūtīta DzĪKS. Šobrīd datu bāzē jau ievadītas ziņas par aptuveni 300 mājām. Pēc šīs informācijas un ziņas reizi gadā atjaunojot, skaidri būs redzams, kā mainās patēriņš, ja attiecīgajam namam tiek veikts remonts.
Lai arī apsekota tiek tikai neliela daļa namu, atlase notika mērķtiecīgi: izraudzītās sērijveida daudzdzīvokļu mājas pārstāv dažādas sērijas, turklāt tās atrodas ne vien Rīgā, bet arī valsts reģionos. Paraugprojekts ar sērijveida namiem tiek īstenots tādēļ, ka tiem ir tipiski defekti, kas jānovērš, – jāsiltina gala sienas vai jumta pārsegums. Pēc A.Zaimiņas domām, šī sadarbība ir izdevīga arī pašām DzĪKS, jo tās sabiedrības, kas Mājokļu aģentūrai sniegušas informāciju, pēc savstarpējas vienošanās varēs saņemt no MA paplašinātu informāciju, bet aktīvākajām simt DzĪKS būs iespēja piedalīties valsts subsidētos energoaudita izmēģinājuma projektos. Audita rezultāti tiks publicēti internetā, un tie būs pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Bet MA mērķis ir iegūt un publiskot vidējos rādītājus attiecībā uz namiem, kur veikts remonts energoefektivitātes uzlabošanai.
Mājokļu monitoringa sistēmas izveide ļaus iegūt visaptverošu informāciju par mājokļu sektoru Latvijā un būs pamats mūsu valsts mājokļu politikas izveidei, ir pārliecināta A.Zaimiņa. Turklāt šīs informācijas sistēmas ietvaros interneta portālā paredzēts sniegt informāciju par mājokļu hipotekārās kreditēšanas iespējām un tās izmantošanas efektivitāti, par starptautiskiem projektiem mājokļu apsaimniekošanā un jau veiksmīgi īstenotu projektu pieredzi gan pašvaldību, gan apsaimniekošanas sabiedrību līmenī. Tiks publicēta informācija par apsaimniekošanas sabiedrībām un to darbības rezultātiem, par vidējām cenām dažādiem remontu veidiem tipveida mājās. Piemēram, jebkurš iedzīvotājs mājokļu monitoringa interneta portālā varēs uzzināt, cik aptuveni maksā jauna jumta uzlikšana viņa 103.sērijas namam un kā tas izdarāms.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

Standarta daudzdzīvokļu māja – 5 stāvi, 30 dzīvokļi

Enerģijas patēriņš pirms renovācijas un soli pa solim īstenojot energoefektivitātes projektus, kWh/m²

Pirms un pēc renovācijas
DzĪKS “Mucenieku 30” Kuldīgā

103.sērijas ēka: 60 dzīvokļi, platība 3050 m²