Bērni dzims par rītdienu pārliecinātās ģimenēs

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Trešdien, 7.janvārī, Labklājības ministrijā notika kārtējā daudznozaru darba grupas sēde, kurā tās dalībnieki turpināja lemt par premjerministra Einara Repšes uzdoto – izstrādāt koncepciju par pabalstu ģimenēm, kurās piedzimis bērns.
Ministru prezidents solījis šim mērķim atvēlēt 30 miljonus latu. “LV” jau rakstīja (27.11., 04.10., 12.10., 18.10.), ka darba grupa, izņemot Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta pārstāvi Pēteru Leiškalnu, ir diezgan skeptiska, vai tikai ar pabalstu paaugstināšanu iespējams sasniegt vēlamo rezultātu – dzimstības pieaugumu sociāli labvēlīgās ģimenēs. Kā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Ieva Jaunzema, ģimenei lielākās rūpes sākas, kad bērns sasniedzis gada vecumu, pabalsti beigušies, māmiņai ir jāatgriežas darba tirgū, taču bērnudārzos bērnus pieņem tikai no divu gadu vecuma, bez tam lielajās pilsētās, īpaši Rīgā, uz bērnudārziem ir lielas rindas. Nopietnas bažas rodas par to, ka lielu bērna kopšanas pabalstu kā ienākumu avotu varētu izmantot sociāli nelabvēlīgās ģimenes un pēc gada strauji pieaugtu bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs. Darba grupas locekļi ir vienisprātis, ka jāveic īpaši pasākumi dzimstības veicināšanai, taču nevajadzētu aprobežoties ar pabalstiem vien. Labklājības ministrijas, Darba devēju konfederācijas un Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji uzskata, ka visus 30 miljonus latu nevajadzētu iztērēt pabalstos, ir jādomā par bērnudārzu celtniecību, reproduktīvo veselību, māmiņu iespējām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezties darba tirgū. Sorosa fonda Latvija izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis uzskata, ka par finansiāliem pabalstiem ģimeņu atbalstam daudz noderīgāki būtu dažādi fiskālie instrumenti – nulles procentu PVN likmes noteikšana bērnu pārtikai un bērnu precēm, subsīdijas par sertificētas aukles pakalpojumiem, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un var sākt apmeklēt bērnudārzu, atvieglotus mājokļu kredīta noteikumus.
Darba grupas locekļi vienojās, ka E.Repšem tiks nosūtīta vēstule, informējot, ka, Labklājības ministrijas ieskatā, lai paaugstinātu pabalstus, nav nepieciešams izstrādāt koncepciju, to var izdarīt esošās sistēmas ietvaros. Darba grupa atbalsta divus iespējamos variantus pabalstu paaugstināšanai. Pirmais – bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšana līdz noteiktajai zīdaiņa pūriņa vērtībai (šobrīd tie ir 296 lati) un bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana līdz bērna viena gada vecumam – līdz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas 150% apmēram (2005.gadā – 135 lati) – un no viena gada līdz divu gadu vecumam – minimālās mēnešalgas 50% apmēram. Šo pabalstu paaugstināšana no valsts budžeta prasītu 28,7 miljonus latu. Otrais variants – bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšana – kā pirmajā variantā un bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana līdz personas pēdējā gada vidējās mēnešalgas apmēram. Nestrādājošām personām pabalsts būtu minimālās algas apmērā. Un no bērna pusotra līdz divu gadu vecumam – pabalsta paaugstināšana līdz 30 latiem mēnesī. Šī varianta ieviešana no valsts prasītu 31,8 miljonus latu. Ne Labklājības ministrija, ne sociālie partneri pēdējo variantu neatbalsta, uzskatot, ka tas nav sociāli taisnīgs, jo bērna kopšana prasa vienādus līdzekļus visām ģimenēm.
Vēstulē līdztekus pabalstu variantiem tiks norādīts, ka darba grupa neatbalsta visu 30 miljonu latu novirzīšanu tikai pabalstiem, būtu nepieciešams arī nefinansiāls atbalsta pasākums ģimenēm, kurās piedzimis bērns.
Kā uzsvēra Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova, tālākais ir Ministru prezidenta ziņā.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv