Jauni impulsi Latvijas starptautisko sakaru attīstībai
Gada ieskaņas gaisotnē “Latvijas Vēstnesis” lūdza vairākus ārvalstu vēstniekus izvērtēt pagājušo gadu un izteikt prognozes jaunajam, 2004. gadam
Ķīnas vēstnieks Dzji Jaņči Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Endrū Tesorjērs Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I |
– Kā jūs vērtējat aizvadīto
2003.gadu Latvijā?
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes vēstnieks Endrū Tesorjērs (Andrew
Tesoriere): – 2003. bija izcili nozīmīgs gads, desmit cītīga
darba gadu vainagojums. Latvieši, ar augstu aktivitāti balsojot
referendumā, apliecināja savu izvēli pievienoties Eiropas
Savienībai (ES), Latvija ir arī saņēmusi ielūgumu kļūt par NATO
dalībvalsti. Latvijas valdība apbrīnojami labi tika galā ar
pieaugošajām prasībām, ko izvirza sakarā ar gaidāmo dalību abās
organizācijās. Mēs no sirds apsveicam Latvijas valdību ar šiem
panākumiem.
Slovākijas vēstnieks Jozefs Draveckis (Jozef
Dravecky), diplomātiskā korpusa vecākais: – 2003.gads
Latvijai bijis ļoti svarīgs, nostiprinot savu vietu demokrātisko
un pārtikušo valstu ģimenē. 20.septembra referendumā Latvijas
tauta izlēma pievienoties Eiropas Savienībai, un jūsu valstij
vairs nav arī nekādu šķēršļu, lai pievienotos NATO. Iekšpolitikā
šis bija pirmais pilnais jaunās Saeimas un valdības darba gads.
Iegūtā pieredze noteikti izrādīsies noderīga arī pēc kļūšanas par
pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti.
Ķīnas vēstnieks Dzji Jaņči (Ji Yanchi):
– 2003. bija patiesi vēsturisks gads Latvijai un jūsu
tautai, svarīgs gads, īstenojot Latvijas vēlmi pievienoties
Eiropas Savienībai. 20.septembra referendumā jūsu tauta
pārliecinoši nobalsoja par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Savukārt Saeima 20.jūnijā otro reizi ievēlēja Vairu
Vīķi-Freibergu par Valsts prezidenti. Abi šie nozīmīgie notikumi
jau iezīmējušies Latvijas vēsturē. 2003.gads vienmēr paliks arī
manā atmiņā, jo šajā gadā es Viņas ekselencei Vairai
Vīķei-Freibergai iesniedzu savu akreditācijas vēstuli un tiku
akreditēts kā Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks Latvijas Republikā.
– Kāds 2003.gads bijis mūsu valstu divpusējās
attiecībās?
E.Tesorjērs: – Latvijas un
Apvienotās Karalistes attiecības ir lieliskas. Apvienotā
Karaliste gaida sadarbību ar Latviju kā partneri ES un NATO. Pērn
mēs izvērsām un nostiprinājām savas divpusējās attiecības.
Savstarpējus kontaktus uzsākušas Latvijas un Lielbritānijas
pašpārvaldes – no mūsu puses Velsa, Skotija un Ziemeļīrija. Jūsu
parlamenta priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre martā viesojās Skotijā,
bet Velsas premjerministrs Rodrijs Morgans septembrī apmeklēja
Latviju. Savukārt Ziemeļīrijas pārstāvji Latvijā strādāja lauku
attīstības jomā. Velsa un Latvija apsver īpaša sadarbības līguma
parakstīšanu. Tālāk nostiprinājās mūsu tirdzniecības sakari.
Apvienotā Karaliste kļuva par Latvijas galveno eksporta tirgu,
apmēram par 35 procentiem pieauga arī Apvienotās Karalistes
eksports uz Latviju. Mūsu vēstniecības Tirdzniecības un
investīciju nodaļa saņem aizvien vairāk informācijas
pieprasījumu, palielinās angļu tirdzniecības delegāciju skaits
Latvijā. Mēs cieši sadarbojamies arī valsts un privātās
partnerības finansējuma modeļa ieviešanā Latvijā. Turpina
attīstīties Lielbritānijas padomes izglītības un kultūras
programmas, tāpat mūsu atbalsts Latvijai aizsardzības jomā.
J.Draveckis: – Divpusējās attiecības starp Latviju un
Slovākiju attīstījās bez jebkādām problēmām, sasniedzot
kulmināciju 26. un 27.novembrī, kad Latvijā oficiālā vizītē
viesojās Slovākijas Republikas Nacionālās padomes (parlamenta)
vadītājs Pavols Hrušovska kungs. Pieaug arī tirdzniecības apjoms
starp mūsu valstīm.
Dzji Jaņči: – Pagājušajā gadā Ķīnas un Latvijas divpusējās
attiecības stabili un konstruktīvi attīstījās abu prezidentu
tikšanās laikā (Rīgā 2002.gada jūnijā) definētajos
pamatvirzienos. Gada laikā abas puses apmainījušās ar vairākām
rezultatīvām un pragmatiskām parlamentu un valdību delegāciju
vizītēm. Abas puses spējušas gan plaši un dziļi apspriest mūsu
valstu attiecību attīstību, gan arī apmainīties viedokļiem par
citiem abas puses interesējošiem jautājumiem. Tieša domu apmaiņa
var veicināt savstarpējo izpratni, liekot pamatu vēl plašākai
mūsu attiecību attīstībai. Ar prieku varu atzīmēt, ka
salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2002.gadā Ķīnas un Latvijas
preču apgrozījums 2003.gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās
par 70,1 procentu, pārsniedzot 100 miljonus ASV dolāru.
– Vai un kā pēc Atēnu Pievienošanās līguma parakstīšanas un
20.septembra referenduma mainījies darbs jūsu vadītajā
vēstniecībā?
E.Tesorjērs: – Nepārtraukti
palielinās mūsu darba apjoms, kas saistīts ar ES. Patlaban
sadarbību ar jaunajām dalībvalstīm aktivizē visas Lielbritānijas
valdības struktūras, ne vien Ārlietu ministrija. Mums jābūt šī
starpvaldību darba kontaktu, atbalsta un koordinācijas centram.
Tādēļ mēs palielinājām darbinieku skaitu un pieņēmām darbā
vietējo darbinieku, kurš nodarbosies ar ES lietu koordinēšanu
vēstniecībā.
J.Draveckis: – Pēc tam, kad
Slovākija, Latvija un pārējās astoņas valstis Atēnās parakstīja
Pievienošanās līgumu, Slovākijas vēstniecība Rīgā, kas akreditēta
arī Lietuvā un Igaunijā, ir daudz vairāk iesaistīta dažādu ar ES
saistītu jautājumu risināšanā. Slovākijas referendums par
pievienošanas ES notika maijā, un arī tā pozitīvais rezultāts,
iespējams, iedvesmoja latviešus, sekmējot Latvijas referenduma
veiksmīgo iznākumu.
– Kādu jūs paredzat mūsu
divpusējo attiecību attīstību šogad?
E.Tesorjērs: – Šogad mūsu valstis joprojām tuvināsies. Taču
jau tagad mūsu attiecības nevar aprakstīt vienkāršu divpusēju
attiecību robežās. Pēc pieciem mēnešiem mēs būsim vienlīdzīgi
partneri ar kopīgu atbildību par mūsu kontinenta nākotni. Esmu
pārliecināts par to, ka Latvija pildīs šo jauno lomu tikpat labi
kā tika galā ar citiem pagājušo 12 gadu izvirzītajiem
uzdevumiem.
J.Draveckis: – Slovākijas un Latvijas divpusējās
attiecības turpinās attīstīties ar Slovākijas prezidenta Rūdolfa
Šustera valsts vizīti janvāra pēdējā dekādē. Mūsu valstis 1.maijā
svinēs pievienošanos ES un drīz pēc tam ievēlēs savus pārstāvjus
Eiropas Parlamentā. Tāpat tās reizē kļūs par NATO dalībniecēm.
Tad mūsu divpusējās attiecības attīstīsies jaunos
ietvaros.
Dzji Jaņči: – Esmu pārliecināts, ka šogad, Latvijai kļūstot
par pilntiesīgu ES dalībvalsti, Ķīnas un Latvijas divpusējai
sadarbībai jāattīstās vēl straujāk visdažādākajās jomās –
politiskā,
Slovākijas vēstnieks Jozefs Draveckis Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
ekonomiskā, kultūrā un izglītībā.
Paredzu, ka nākotnē mūsu sadarbība tiks vēl vairāk nostiprināta
un padziļināta, jo tas atbilst mūsu divpusējām ilgtermiņa
interesēm. Protams, tas prasīs daudz pūļu, un mums kopīgiem
spēkiem jāstrādā, lai šo mērķi sasniegtu.
– Jūsu vēlējums “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un Latvijas
tautai 2004.gadā?
J.Draveckis: – Es ar prieku izmantoju iespēju novēlēt
laimīgu gadu visiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem. Jau zināms,
ka divas no trim svarīgajām integrācijām 2004.gadā tiks
īstenotas, tāpēc novēlu Latvijai šogad arī daudz panākumu
sabiedrības integrācijā.
Dzji Jaņči: – Gribu
no visas sirds novēlēt stabilu ekonomikas attīstību Latvijai un
labklājību Latvijas tautai. Visiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem
es novēlu bagātu jauno gadu, veselību un laimi. Lai jums
veicas!
E.Tesorjērs: – Mans novēlējums Latvijas tautai ir –
apvienoties nākotnes vīzijā par Eiropu, kas ne vien sniegtu
pārticību, drošību un godīgas iespējas saviem iedzīvotājiem, bet
arī kalpotu par cerības bāku plašākai pasaulei. Novēlu arī, lai
Latvijas un Anglijas futbola komandas satiktos Eiropas kausa
izcīņas finālmačā Portugālē! Tā būtu lieliska glazūra mūsu
divpusējo attiecību kūkai!
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv
2003. bija izcili nozīmīgs gads, desmit cītīga darba gadu vainagojums. Latvieši, ar augstu aktivitāti balsojot referendumā, apliecināja savu izvēli pievienoties Eiropas Savienībai (ES), Latvija ir arī saņēmusi ielūgumu kļūt par NATO dalībvalsti. Latvijas valdība apbrīnojami labi tika galā ar pieaugošajām prasībām, ko izvirza sakarā ar gaidāmo dalību abās organizācijās. Mēs no sirds apsveicam Latvijas valdību ar šiem panākumiem.