Ārzemju presē

Lai gan bijušajam NATO ģenerālsekretāram Džordžam Robertsonam amata periodā bijušas lielas veiksmes, viņš tomēr pieļāvis arī vairākas nopietnas kļūdas, nespējot likvidēt domstarpības aliansē, kas radās Irākas kara laikā, kā arī izrādot pārāk lielu pretimnākšanu Krievijai. Savukārt pragmatiskajam holandietim svarīgi ir tikai fakti, nevis skaistas deklarācijas. Viens no grūtākajiem uzdevumiem jaunajam ģenerālsekretāram būs panākt pilnīgu NATO iesaisti Irākā, kā arī novērst NATO iekšienē saglabājušās domstarpības un nostiprināt alianses vienotību pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas.

“Gazeta Wyborcza”

•

Lai arī tiek gaidīta ASV ekonomiskā izaugsme, dolāra vērtība attiecībā pret eiro šogad var turpināt kristies. 2003.gadā dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 17%. Analītiķi rezumē, ka vājš dolārs palīdz kāpināt ekonomisko izaugsmi un tas var būt viens no prezidenta Džordža Buša trumpjiem novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.

“Financial Times”

Ar neapturamu spēku trīs Baltijas valstis tiecas iestāties ES un NATO. Šie mērķi ir gandrīz sasniegti. Tagad tās plāno nākamo posmu – pievienošanos eiro. Taču baltiešiem ceļā uz Monetāro savienību vēl ir pietiekami daudz šķēršļu. Visas trīs valstis līdz šim ir izpildījušas Māstrihtas līguma noteiktos stabilitātes kritērijus. Tomēr kā ES, tā arī Starptautisko valūtas fondu nodarbina maksājumu bilances deficīts, kas būtiski pieaudzis. Tātad – kad šīs valstis būs gatavas pievienoties eiro? Par iespējamo pievienošanās datumu ir dažādi viedokļi. Visbiežāk tiek minēts 2007. un 2008.gads.

“Die Welt”

Irākas konflikta laikā ES kandidātvalstis nekas tā neuztrauca kā šķietamā Berlīnes, Parīzes un Maskavas ass veidošanās. Bez tam austrumeiropieši pēc gadu desmitiem ilgajām autoritārajām struktūrām ir īpaši jūtīgi pret argumentu, ka Irāka jāatbrīvo no diktatoriskā režīma. Iemesls palīdzībai ASV bija arī pārliecība, ka galvenokārt amerikāņi atbalstīja austrumeiropiešu cīņu pret totalitārajiem komunistiskajiem režīmiem. Tomēr, ņemot vērā ieilgušās problēmas okupētajā Irākā, Austrumeiropā dzirdamas arī kritiskas balsis.

“Financial Times Deutschland”

Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi atcēlis paredzēto konferenci par antisemītismu un apvainojis Eiropas ebreju kongresa un Pasaules ebreju kongresa vadītājus darbībās, kas vērstas pret “mūsu labākajām un kopējām interesēm”. R.Prodi vēstulē minēto organizāciju vadītājiem izteicis neizpratni par viņu rakstu presē, kurā Eiropas Komisija tiek atklāti apvainota antisemītismā.

“International Herald Tribune”

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv
Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem