Apstiprinātas Rūpniecības attīstības pamatnostādnes

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 12.janvārī, Ministru kabineta Komitejas sēdē apstiprināts “Latvijas Rūpniecības attīstības pamatnostādņu” projekts. Rūpniecības pamatnostādnes izstrādātas, lai definētu rūpniecības politikas pamatprincipus un galvenos rīcības virzienus, balstoties uz pašreizējās situācijas analīzi un pastāvošo problēmu formulējumu.
Latvijas Rūpniecības attīstības pamatnostādņu projektā minēts, ka galvenie rūpniecības attīstības politikas pamatprincipi ir zināšanās un zinātnes sasniegumos pamatotu rūpniecības nozaru attīstība, izvirzot zinātni un zināšanas kā galveno faktoru, produktivitātes paaugstināšana tradicionālajās rūpniecības nozarēs, kā arī to modernizācija. Tāpat norādīts, ka nozīmīga ir zinātniskās pētniecības, augstākās un profesionālās izglītības, tālākizglītības, kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas lomas ievērojama palielināšana rūpniecības attīstības nodrošināšanā, augsti kvalificētu cilvēkresursu sagatavošanā un iesaistīšanā ražošanā. Būtiska arī uzņēmējdarbības vides pilnveide, kas aktivizētu uzņēmējdarbību, veidojot jaunas darba vietas un palielinot nodarbinātību, kā arī jaunu tirgu apgūšana un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana. Pamatnostādnēs kā rūpniecības politikas ilgtermiņa mērķis tiek izvirzīta efektīvas un konkurētspējīgas rūpniecības izveide, kas nodrošinātu augstus un stabilus tautsaimniecības izaugsmes tempus.
Ekonomikas ministrs Juris Lujāns jauno rūpniecības politiku uzskata par valsts atbalsta lomas precizēšanu attiecībā uz nozari: “Rūpniecība ir tautsaimniecības attīstības virzošais spēks. Atbilstoši šādai nostājai izstrādāta nozares attīstības politika, un pamatnostādnes būtībā pauž valsts attieksmi pret rūpniecības nozari kopumā. Pamatnostādņu izstrādes procesā, ņemot vērā nozari pārstāvošo asociāciju un zinātniskā potenciāla viedokļus un priekšlikumus, rūpniekiem tagad ir dokuments, kurā skaidri redzami tie pamatpricipi, pēc kuriem Ekonomikas ministrija (EM) izstrādās detalizētu rīcības plānu. Īstenojot jauno rūpniecības politiku, nozares apjomi ik gadu pieaugs par 7 – 10%, līdz ar to tuvākajos piecos gados rūpniecības apjoms iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā palielināsies no pašreizējiem 15% līdz 20%.”
Savukārt Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds norāda kā uz pozitīvo, tā negatīvo, izsakot gandarījumu, ka “beidzot vispār Latvijā Ministru kabineta līmenī tiek runāts par rūpniecības politiku. Diemžēl dokuments tiek pieņemts pārāk vēlu -- vairāk nekā desmit gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas”. Bez tam G.Strazds norāda, ka “arī Attīstības plānam bija jābūt gatavam daudz agrāk, lai mēs sekmīgi apgūtu Eiropas Savienības finansiālo palīdzību”.
Vēl “Latvijas Rūpniecības attīstības pamatnostādnes” jāizskata Ministru kabinetā. Pēc tam Ekonomikas ministrijai jāizstrādā īstermiņa un vidēja termiņa rīcības plāns izvirzīto mērķu sasniegšanai. Šāds detalizēts rīcības plāns, kā īstenot rūpniecības politikas pamatprincipus, Latvijā tiks izstrādāts pirmoreiz.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv