Ministru kabinetā

— Ministru kabineta 13. janvāra sēdē A1, A24

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas izvirzīto kandidātu Eiropas Komisijas locekļa amatam”.
Sandra Kalniete apstiprināta par Latvijas Republikas kandidāti Eiropas Komisijas locekļa amatam.
Ārlietu ministrijai uzdots iesniegt Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram paziņojumu par Latvijas Republikas kandidātu līdz 2004.gada 31.janvārim.
Akceptēts likumprojekts “Likums par lauksaimniecību un lauku attīstību”.
Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) oficiālajā dokumentu sadaļā “Lauksaimniecība” deklarēts, ka Latvija ir gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības ES Kopējās lauksaimniecības politikas jomā (KLP) līdz ar iestāšanās brīdi ES. Arī saskaņā ar sadaļā “Zivsaimniecība” panāktajiem sarunu rezultātiem Latvija ir uzņēmusies dalībvalsts saistības ieviest tirgus organizēšanas principus atbilstoši Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) līdz iestāšanās brīdim ES. Zemkopības ministrija ir harmonizējusi lielāko daļu nacionālās likumdošanas atbilstoši ES tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot KLP un KZP mehānismu pārņemšanu. Lai nodrošinātu pilnīgu KLP un KZP pārņemšanu un administrēšanu līdz un pēc iestājas ES, ir nepieciešams jauns likums.
Spēkā esošajā Lauksaimniecības likumā ir atrunāta daļa no galvenajiem koptirgus organizācijas mehānismiem (tirgus intervence, piena ražošanas kvotas, ražotāju grupas, informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem, imports un eksports), kā arī nacionālās lauksaimniecības politikas jautājumi.
Lauku attīstības un zivsaimniecības jautājumi pašreizējā Lauksaimniecības likumā netika regulēti. Līdz ar to, pārņemot ES strukturālo politiku un lauku attīstību, ir nepieciešams nacionālajā likumdošanā atrunāt normas, kas nodrošinātu ES strukturālās politikas, lauku attīstības un zivsaimniecības produktu kopējā tirgus pārņemšanu un administrēšanu. Līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos tiktu nodrošināta visa acquis communautaire pārņemšana, kā arī Latvija uzņemtos dalībvalsts saistības ES Kopējās lauksaimniecības politikas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, ko pašreiz spēkā esošais Lauksaimniecības likums nenodrošina pilnībā.
Bez galvenā Lauksaimniecības likuma pašreiz spēkā ir viens nozares likums – likums “Par cukuru”. Likums “Par cukuru” nosaka Latvijā ražotā cukura iekšējā tirgus ekonomisko un tiesisko aizsardzību, nodrošinot Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā ražoto cukuru, kā arī aizsargā Latvijas cukurbiešu audzētājus un rada vienādus ekonomiskos nosacījumus visiem cukura ražotājiem. Tā kā likums “Par cukuru” atbilst Kopējās lauksaimniecības politikas vadlīnijām, izņemot tā 1.pantu, likums būs spēkā arī pēc iestājas ES. Lai novērstu likuma neatbilstību KLP, likumā paredzēts veikt grozījumus.
Likumprojekts “Likums par lauksaimniecību un lauku attīstību” nodrošinās lauksaimniecības kā vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm attīstību un noteiks ilglaicīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Likumprojekts paredz pilnībā pārņemt ES KLP un KZP mehānismus un nosaka, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības politika tiks realizēta saskaņā ar ES KLP un KZP pamatnostādnēm, ievērojot reģionu un nozaru īpatnības.
Pieņemti “Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem, atzīšanas kārtību un darbības kontroli”.
Noteikumu mērķis ir organizēt Latvijas augļu un dārzeņu tirgu saskaņā ar Eiropas Savienības Augļu un dārzeņu kopīgā tirgus organizācijas politiku. Eiropas Savienībā tiek paredzēts finansiāls atbalsts augļu un dārzeņu produkcijas audzētājiem, kas apvienojušies ražotāju grupās. Līdz ar to Latvijā jāveidojas sākotnēji atzītām un atzītām ražotāju grupām, kuru biedriem būs iespējams saņemt finansiālu atbalstu no valsts.
Ražotāju grupu veidošanās Latvijā veicinās koordinēta augļu un dārzeņu produkcijas tirgus (audzētājs – uzglabā tājs – tirgotājs – patērētājs) attīstību, jo to darbības pamatprincipi balstās uz produkcijas plānošanu un piemērošanu pieprasījumam, īpaši saistībā ar tās kvantitāti un kvalitāti, kā arī produkcijas izmaksu samazināšanu un cenu stabilizēšanu, videi draudzīgu produktu ražošanu, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.
Noteikumi nosaka kritērijus augļu un dārzeņu sektora ražotāju grupu sākotnējai atzīšanai un atzīšanai, atzīšanas kārtību un darbības kontroles kārtību, kā arī uztic šīs funkcijas veikt Lauku atbalsta dienestam.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.203 “Gaļas un gaļas produktu marķēšanas noteikumi””.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13.panta trešo daļu. Grozījumi nepieciešami tādēļ, ka jāpilnveido gaļas un gaļas produktu marķēšanas sistēma, jo iepriekšējā kārtība, sevišķi par liellopu gaļas un gaļas produktu marķēšanu, nav bijusi pietiekami precīza un izsekojama.
Govju sūkļveida encefalopātijas krīze radījusi nestabilitāti liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu tirgū, tāpēc grozījumi ir saistīti arī ar nepieciešamību saglabāt un stiprināt patērētāju uzticību šiem produktiem. To veicinās pilnīgāka gaļas un gaļas produktu marķēšanas sistēma, kura radīs iespēju maksimāli ātri un precīzi iegūt informāciju, kur ir dzimuši, nobaroti un nokauti tie dzīvnieki, no kuriem gaļa iegūta. Marķēšanas mērķis ir nodrošināt maksimālu izsekojamību liellopu gaļas tirdzniecībā.
Noteikumos ir ietvertas normas, kuras noteiktas vairākās Eiropas Savienības direktīvās un regulās. Noteikumos pēc Eiropas Parlamenta un Padomes regulas precizēts jēdziens “liellopu gaļa”, izmantojot harmonizēto preču kodēšanas sistēmas skaidrojumu.

Trušu un putnu liemeņus, ja tie nav iepakoti pa vairākiem kopā vienā iepakojumā, drīkst marķēt individuāli (vai nu zīmogojot liemeni, vai ap liemeņa kāju piestiprinot gredzenveida etiķeti).
Norādīts mājās kautu putnu un trušu marķēšanas veids, kā arī konkrēts burtu un ciparu lielums svaigas putnu un trušu gaļas un blakusproduktu veselības marķējumā.
Noteikumos teikts, ka atsevišķos gadījumos attiecīgo informāciju patērētājiem sniedz rakstiskā un redzamā formā tirdzniecības vietā.
Ir noteiktas speciālas prasības maltas gaļas marķēšanai.
Uzņēmumi, kuriem piešķirts pārejas periods, marķē gaļu un gaļas produktu ar atšķirīgas formas veselības marķējumu (apaļu) atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.
Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā var tikt pieņemti trīs lēmumi, kuri pēc būtības ir administratīvie akti. Tā kā pašreiz likums deleģē attiecīgo lēmumu pieņemšanas kārtību un termiņus noteikt Ministru kabinetam ar noteikumiem, bet pēc Administratīvā procesa likuma (APL) spēkā stāšanās (01.02.2004.) citādus termiņus var paredzēt tikai ar likumu, tad noteikumos ietverto termiņu regulējums ir jāparedz likumā. Rezultātā, nemainot ietekmes uz vidi novērtējuma procesa regulējumu pēc būtības, kā arī attiecībā uz termiņiem, izstrādātie grozījumi nodrošinās ietekmes uz vidi novērtējuma procesa regulējumu juridisku saskaņošanu ar administratīvā procesa regulējumu.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā akreditē personu, kas vēlas veikt sistēmu auditu valsts un pašvaldību institūciju personas datu apstrādes sistēmās”.
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kas nosaka nepieciešamību akreditēt personas, kas vēlas veikt sistēmu auditu valsts un pašvaldību institūciju personas datu apstrādes sistēmās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikts, ka valsts un pašvaldību institūcijas katru gadu iesniedz Datu valsts inspekcijai personas datu apstrādes sistēmu iekšējā audita atzinumu (arī sistēmas riska analīzi) un pārskatu par informācijas drošības jomā veiktajiem pasākumiem.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā personas, kas vēlas veikt personas datu apstrādes sistēmu auditus valsts un pašvaldību institūciju personas datu apstrādes sistēmās, akreditējas Datu valsts inspekcijā.
Minētie akreditētie sistēmu auditori sagatavos personas datu apstrādes sistēmu audita atzinumus, kas jāiesniedz katru gadu Datu valsts inspekcijā valsts un pašvaldību institūcijām saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu un noteikumu par personas datu apstrādes sistēmas aizsardzības obligātām tehniskām un organizatoriskām prasībām.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Grozījumi likumā novērsīs neskaidrības likuma 70., 71., 74., 76. un 77.pantā, izmeklēšanas komisijas izveidošanas vietā paredzot, ka aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai satiksmes ministrs (vai satiksmes ministrs un aizsardzības ministrs pēc savstarpējas vienošanās) var pieaicināt papildu speciālistus, kas veic izmeklēšanu kopā ar Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļu.
Pieņemti noteikumi “Bēgļu lietu apelācijas padomes nolikums”, kuri nosaka, ka Bēgļu lietu apelācijas padome ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Padome nodrošina patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, tiesību aizsardzību, izskatot viņu lietas Latvijas Republikā.
Padomei ir noteiktas šādas funkcijas: izskatīt sūdzības par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamenta lēmumiem, izvērtēt atkārtotos personu pieteikumus un pieņemt attiecīgus lēmumus; iecelt neatkarīgu pilnvarotu pārstāvi nepilngadīgai personai, kura Latvijā ir bez vecāku pavadības un vēlas iesniegt pieteikumu, līdzko padomei tiek paziņots par šādu personu.
Padomei noteikti šādi uzdevumi: tā vāc informāciju par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, izcelsmes vai mītnes zemēm; sniedz Tieslietu ministrijai priekšlikumus par patvēruma politiku, kā arī par nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi; pārstāv Latviju starptautiskajās organizācijās, forumos un sanāksmēs jautājumos, kas saistīti ar patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.
Padomes sastāvā ir pieci padomes locekļi, to vada padomes priekšsēdētājs, kurš ir padomes loceklis. Padomes darbu nodrošina birojs, kurš pilda padomes sekretariāta un grāmatvedības funkcijas, vāc padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un sagatavo nepieciešamo dokumentu un lēmumu projektus.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumos Nr.251 “Atsevišķu Alkohola aprites likuma normu piemērošanas kārtība””.
Lai uzlabotu legālā alkohola aprites uzraudzību, nodrošinot iespēju alkohola aprites pārskatu kopsavilkumu datus veidot atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” un likumā “Par akcīzes nodokli”, ar kura spēkā stāšanos zaudēs spēku likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, paredzētajām alkoholisko dzērienu grupām, kā arī lai varētu izpildīt Eiropas Savienības prasības par alkoholisko dzērienu apjomu deklarēšanu Eiropas Komisijā, kas Latvijai būs saistošas ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, izstrādāti grozījumi noteikumos.
Ar grozījumu Alkohola aprites likumā tika izslēgta likuma 6.panta ceturtā daļa, kura noteica, ka alkohola ražošanas uzņēmumi reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā alkohola ražošanas izejvielu, arī graudu, iepirkuma līgumus un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par līgumu izpildi, ir mainīts noteikumu izdošanas pamatojums.
Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” Pārejas noteikumiem un Ministru kabineta rīkojumu “Par Akcizēto preču pārvaldes tiesību un saistību nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam” Valsts ieņēmumu dienests ir Akcizēto preču pārvaldes tiesību un saistību pārņēmējs, vārdi “Akcizēto preču pārvalde” aizstāti ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienests”.
No 2003.gada 1.jūlija stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu izgatavošanas un uzskaites kārtību reglamentē Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumi Nr.339 “Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem”, noteikumu projektā spēku zaudējušā normatīvā akta nosaukums ir aizstāts ar šobrīd spēkā esošā normatīvā akta nosaukumu.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumiem, preču piegādēm un pakalpojumiem”.
Ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumu, preču piegāžu un pakalpojumu nodokļu atbrīvojumu noformēšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumos Nr.265 “Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis un muitas maksājumi piemērojami dāvinājumiem – ārvalstu finansu palīdzības sūtījumiem, preču piegādēm un pakalpojumiem”. Noteikumi izdoti saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” un likumu “Par muitas nodokli (tarifiem)”.
Likums “Par muitas nodokli (tarifiem)” zaudējis spēku ar 2003.gada 1.septembri līdz ar 2003.gada 12.jūnija likuma “Par muitas nodokli” spēkā stāšanos. Tā kā viens no likumiem, kas paredzēja pilnvarojumu Ministru kabinetam šādus noteikumus izdot, ir zaudējis spēku, nepieciešams izdot jaunus noteikumus.
Ņemot vērā to, ka likums “Par muitas nodokli” neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam, Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumus, kas nosaka pievienotās vērtības nodokļa, nevis muitas maksājumu piemērošanas kārtību.
Saskaņā ar 2003.gada 30.oktobrī Saeimā pieņemto likumu “Par akcīzes nodokli”, kas stāsies spēkā ar īpašu likumu, par akcīzes precēm nav uzskatāmi vieglie automobiļi un motocikli. Tādējādi noteikumu noslēguma jautājumos paredzēts, ka noteikumos minētais izņēmums attiecībā uz vieglajiem automobiļiem un motocikliem ir spēkā līdz 2004.gada 30.aprīlim.

Pieņemti noteikumi “Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikumi”, kuri nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma sastāvdaļas, to sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, likumības izvērtēšanas, ievērošanas pārraudzības un darbības apturēšanas kārtību, kā arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozīšanas kārtību.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir teritorijas plānojums visai vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai, kurā attēlota šīs teritorijas pašreizējā izmantošana un noteikta tās plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānotās (atļautās) izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas.
Detālplānojums ir teritorijas plānojums vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai, ko izstrādā: saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detalizējot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus; kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus, nosakot šai teritorijas daļai jaunu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, jaunas un detalizētas prasības plānotai (atļautai) izmantošanai un izmantošanas aprobežojumiem.
Par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojumu sagatavošanu ir atbildīgs vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs.
Vietējā pašvaldība nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai lēmumus, kas attiecas uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, tā grozījumu un detālplānojumu izstrādi, septiņu dienu laikā pēc to pieņemšanas.
Pieņemts rīkojums “Par kandidatūru apstiprināšanu Eiropas Kopienu tiesas tiesneša un Pirmās instances tiesas tiesneša amatiem”.
Valdība apstiprināja Egila Levita kandidatūru Eiropas Kopienu tiesas tiesneša amatam un Ingrīdas Labuckas kandidatūru Pirmās instances tiesas tiesneša amatam.
Ārlietu ministrijai uzdots paziņot Eiropas Padomes Ģenerālsekretariātam par Latvijas Republikas izvirzītajām kandidatūrām Eiropas Kopienu tiesas tiesneša un Pirmās instances tiesas tiesneša amatiem.
Izskatīta koncepcija “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā”.

Valdība atbalstīja šādus koncepcijas “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā” risinājuma variantus:
• no 2004.gada 1.oktobra veikt paaugstinātu pensiju indeksāciju pensijām, kuru apmērs nepārsniedz 105 latus;
• no 2005.gada 1.janvāra atbilstoši sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotajiem līdzekļiem noteikt piemaksu pie pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996.gada 1.janvārim, ievērojot, lai pensija kopā ar piemaksu 2005.gadā nepārsniegtu 80 latu. Turpmāk šo ierobežojumu pārskatīt katru gadu;
• no 2005.gada 1.janvāra atcelt obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojumu un noteikt no valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem finansējamo sociālās apdrošināšanas pakalpojumu maksimālo apmēru.
Labklājības ministrija noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.
Labklājības ministrijai uzdots: sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 2004.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem tiesību aktos, kas nepieciešami minēto pasākumu īstenošanai. Atbilstoši risinājuma variantiem uzdots sagatavot priekšlikumus pensiju apmēra palielināšanai no 2005.gada 1.janvāra un iesniegt tos Finanšu ministrijā 2005.gada valsts budžeta projekta sastādīšanai. Labklājības ministrijai uzdots kopīgi ar Finanšu ministriju izstrādāt un noteiktā kārtībā līdz 2004.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā koncepciju par pakāpenisku valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu aizņēmumu segšanu un procentu maksājumu par valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu aizņēmumiem kompensāciju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments