Citi raksta

Ārzemju presē

Poļu “Rzeczpospolita” uzsver, ka Latvija un Lietuva no savas puses ir izpildījušas ES Komisijas vadītāja Romāno Prodi vēlmi, lai desmit jauno ES komisāru vidū būtu vismaz trīs sievietes. Lietuva izvirzījusi spējīgo finanšu ministri Daļu Gribauskaiti, bet Latvija – ārlietu ministri Sandru Kalnieti. Par trešo komisāri varētu kļūt poliete Danuta Hībnere, taču viņas reitings pēdējā laikā ir krities.

Austrijas “Der Standard” raksta, ka šajās nedēļās “desmit vīri un sievas” no Eiropas Savienības (ES) nesenajām kandidātvalstīm gatavosies pārcelties uz Briseli. ES Komisijas prezidents līdz februāra beigām grib sagatavot to jauno komisāru sarakstu, kuri pēc ES paplašināšanas 1. maijā stāsies pie pienākumu pildīšanas. Savu pirmo nākamo kolēģi R.Prodi apsveiks jau šās nedēļas beigās: Latvija uz ES galvaspilsētu sūtīs savu ārlietu ministri Sandru Kalnieti.

•

Savukārt Austrijas “Die Presse” uzskata, ka neveiksmīgā sanāksme par ES konstitūciju, kas pamatīgi satricināja Savienību, sagādājusi Dublinai pamatīgu papildu slodzi. Bez sarunām par konstitūciju šajā semestrī ES ir ieplānotas vēl citas lietas: 1. maijā jāīsteno ES paplašināšana, bet jūnijā no jauna ir jāsastāda ES Komisija, jo rudenī beigsies pašreizējās komisijas pilnvaras. Īrijas prezidentūras laikā tiks dots arī signāls sarunām par finanšu sadalījumu pēc 2006. gada. Bez tam šogad jārēķinās ar cīkstēšanos par ES stabilitātes pakta reformām.

•

Angļu “The Economist” uzsver, ka prezidēšanas sistēma Eiropas Savienībā ir unikāla. Mainoties prezidējošajai valstij, arī priekšplānā izvirzītie dienas kārtības jautājumi būs citi. “The Economist” autors analizē ES prezidentūru sistēmas darbību un argumentē par labu rotējošās prezidentūras sistēmas reformai.

•

Krievijas interneta izdevums “Gazeta.ru” domā, ka Eiropas reakcija uz domes vēlēšanām Krievijā un izmaiņas Krievijas iekšpolitikā ir pretrunīgas. Lielākā daļa atsauksmju Eiropā par vēlēšanām ir negatīvas. Skaidrs, ka ES un Krievijas attiecības vienmēr bijušas pretrunu pilnas. Analīzes autors iedziļinās ES un Krievijas attiecību specifikā, aplūkojot šīs attiecības ietekmējošos faktorus un aspektus.

•

Cits Krievijas interneta izdevums – “Izvestia.ru” brīdina, ka Krievija atkal kārtējo reizi ir gatava “uzkāpt uz grābekļa”. Tikai šoreiz tas nebūs komunisma, bet gan nacionālisma grābeklis. Paredzams, ka politiķi arvien vairāk izmantos nacionālisma dūzi, lai iegūtu elektorāta atbalstu. Autors pievēršas pieaugošajām nacionālisma un rasisma tendencēm Krievijā – kā ikdienas, tā politiskajā līmenī.

Zviedru “Aftonbladet” uzsver, ka savienībās neiesaistītajai Zviedrijai nepatīk karš. Tomēr, kad Zviedrijas premjerministrs dodas nedēļas braucienā uz Indiju, Taizemi un Singapūru, darba kārtībā miers nav iekļauts, drīzāk jau pretēji. Vismaz divi zviedru kara materiālu ražotāji cerot, ka premjerministra vizīte dos iespēju saņemt miljardiem kronu vērtus pasūtījumus.

•

Savukārt zviedru “Upsala Nya Tidning” šausminās, ka aktīvas austrumeiropiešu bandas vairs neesot tikai Stokholmā vērojama parādība, tās savu darbību esot izvērsušas tālu pāri Upsalas lēnes robežām. “Securitas” nodaļas vadītājs Jēvleborgā Patriks Fransons apstiprinājis, ka problēma ar bandām no Baltijas valstīm un Krievijas izplatoties gar Zviedrijas piekrasti.

•

Vācu “Süddeutsche Zeitung” raksta, ka Bjorns Engholms arī pēc aiziešanas no politikas kā Lībekas universitātes padomnieks propagandē Baltijas jūras reģiona ekonomiskās un kultūras izredzes. Viņš norāda, ka politiķi šodien pietiekami neizmanto Baltijas jūras telpas piedāvātās iespējas. Bjorns Engholms domā, ka mūsu reģions varētu būt par paraugu pārējai ES, jo tā nozīme vēl palielināsies.

•

Bet vācu “Die Welt” paredz, ka šī Eiropas Parlamenta vēlēšanu cīņa solās būt saspringtāka nekā iepriekšējās. Par to paziņojot, ka vēlēšanu cīņas tematu sarakstā iekļauta arī Turcijas uzņemšana ES, parūpējušās Vācijas konservatīvās partijas – Kristīgo demokrātu savienība (CDU) un Kristīgi sociālā apvienība (CSU). Cilvēkus Vācijā uztrauc, ka Turcijas integrācija ES varētu radīt neprognozējamas problēmas. Turcijas uzņemšana pārslogotu ES integrācijas spēkus un padarītu par ilūziju mērķi no ekonomiskās savienības kļūt par politisku savienību.

•

Angļu “Financial Times” pauž Eiropas biznesa līderu bažas par eiro kursa pieaugumu un iesaka samazināt procentu likmes, lai to kompensētu. Stiprs eiro esot nopietna problēma tālākajai Eiropas ekonomiskajai attīstībai. Tiek pausts uzskats, ka eiro vērtības tālāks pieaugums var nopietni ietekmēt eirozonas valstu eksportētāju konkurētspēju.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza” raksta, ka ES Komisija februāra vidū sastādīs vēl vienu ziņojumu par Polijas sagatavošanās darbiem pirms iestāšanās. Ziņojumā tiks apskatītas jomas, kurās Polija ir atpalikusi. Ziņojums būs vēl viens mēģinājums izdarīt spiedienu pret atpalicējiem. Komisiju visvairāk interesēs Polijas lauksaimniecība, jo īpaši tās gatavība sistēmas IACS un maksājumu aģentūru ieviešanai, bez kurām Polijas lauksaimnieki nesaņems nekādas tiešas piemaksas.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem