Ceļavējš uz turību – lauku tūrisms

1. Mums ir iespējas

Pašreizējo stāvokli lauku tūrismā raksturo viesu un brīvdienu māju skaits 2003.gadā, tas apkopots pēc kataloga “Atpūta laukos” LATVIJA, LIETUVA, EESTI, 2003.

Saimniecībās, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, gultasvietu skaits jau pārsniedz četrus tūkstošus (2002.gadā – 3790). Pēc lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” datiem, pašmāju ceļotāju ir ap 80% no kopējās tūrisma plūsmas, pārējie 20% – ārvalstu viesi. Asociācijas veiktā aptauja apliecina, ka 85–90% aptaujāto atpūtnieku uzturas laukos vienu divas diennaktis un

Vide un daba ir lielākie lauku tūrisma resursi, un, lai šīs dabas vērtības tiktu saglabātas arī nākotnē un nestu lauku iedzīvotājiem peļņu, jāsaimnieko ilgtspējīgi un taupīgi Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

tikai pārējie – vairākas diennaktis vai ilgāk par nedēļu. Lauku saimniecības apmeklētāju vecums bija šāds: līdz 18 gadiem – 1%, 18 – 25 gadus veci – 36%, 26 – 45 gadi – 54%, pārējie – 46 gadi un vecāki. Latvijas apstākļos visizplatītākais, raksturīgākais lauku tūrisma piedāvājums ir “nakšņošana un brokastis”, kā arī viesu mājas jeb kotedžas.

Iemesli lauku tūrisma veicināšanai

Tas ir papildu peļņas un skaidras naudas avots, lai kompensētu ienākumu samazināšanos no tradicionālās lauksaimniecības.
Tā ir iespēja racionāli izmantot brīvās dzīvojamās telpas, zemi, kas nav piemērota lauksaimnieciskajai ražošanai, vai arī ainavu, ko citiem mērķiem nav lietderīgi likt lietā.
Bez tam var sapost dažādas neizmantotas saimniecības ēkas un pielāgot tās atpūtnieku vajadzībām – naktsmītnēm, atpūtai, sportam. Līdz ar to tiek sakārtots īpašums un pieaug tā vērtība.
Tas sekmē papildu lauksaimniecības produkcijas ražošanu, lai varētu atpūtniekus pabarot, pēc kā – pilnas pansijas nodrošinājuma – pieprasījums pieaug.
Turklāt viesu uzņemšana ir laba izdevība cilvēkiem, kas atguvuši savus īpašumus un pārcēlušies dzīvot no pilsētas uz laukiem, bet nejūt aicinājumu nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu.
Vienlaikus tā ir iespēja lauku saimniecību ļaudīm, kuru dzīves veids dažādu apstākļu dēļ ir stipri vien noslēgts, satikties ar dažādu arodu un dzīves stilu cilvēkiem, arvien jūtot nepieciešamību turēt kārtībā savu māju un sētu.
Uzņēmējiem lauku tūrisma attīstību atvieglo arī sabiedriskās organizācijas – Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” – mērķtiecīgā darbība (apvieno lauku tūrisma uzņēmējus – zemnieku saimniecību, lauku, ciematu un brīvdienu māju īpašniekus, kā arī citas lauku tūrisma attīstībā Latvijā ieinteresētās personas), apkopojot informāciju un veidojot datu bāzi par lauku tūrisma iespējām Latvijā, rīkojot informatīvos pasākumus un sniedzot konsultācijas, izdodot plašu mācību materiālu par tūrisma attīstību laukos, piešķirot kvalitātes zīmes “Atpūta laukos” lauku tūrisma saimniecībām. Mārketinga līdzekļi savākti vienkopus – internets, datu bāze, katalogs. Investīciju projektu sagatavošanā kvalificētu darbu iegulda arī lauku konsultāciju centru darbinieki.
Tūrisma attīstība ir viens no stabilākajiem saimnieciskajiem procesiem laukos, tā tirgu regulē pieaugošais pieprasījums. Pat sliktie laika apstākļi pieprasījumu ietekmē minimāli, jo cilvēki vienalga grib atpūsties, it sevišķi nedēļas nogalēs. Arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) nekādas būtiskas pārmaiņas lauku tūrisma uzņēmumiem nebūs jāveic. Latvijas valsts un “Lauku ceļotāja” viesu un brīvdienu māju kritēriji nodrošina atbilstību arī ES valstīs pieņemtajai kvalitātei.

Priekšnoteikumi viesu uzņemšanai

Vissekmīgākie un drošākie kapitālieguldījumi tūrisma attīstībā ir tajās lauku saimniecībās, kurās blakus tūrisma pakalpojumu sniegšanai ir arī attīstīta lauksaimniecība.
Tas palielina nodarbinātību un rada papildu ieņēmumus pavasara, rudens un ziemas mēnešos, kā arī tajās dienās vasaras periodā, kad nav tūristu. Daudzi saimnieki uzskata, ka lauku tūrisms būs pelnošs un konkurētspējīgs sevišķi tad, kad saimniecībā vienlaikus nodarbosies arī ar lopkopību. Tas palētinās ēdināšanu un nodrošinās cienasta labu kvalitāti, kā arī aizpildīs tukšos mēnešus ar saimniecisko darbību (piena un gaļas ražošana un realizācija), kad tūristi neatbrauc.
Nevajadzētu gan lolot ilūzijas, ka viesu uzņemšana laukos daudziem var kļūt par pamatnodarbošanos. Jo mums nav tādas infrastruktūras, lai tūristi kuplā skaitā plūstu šurp nepārtraukti, arī viesu uzņemšanas sezona ir pārāk īsa. Tomēr atzinību pelna tie uzņēmīgie cilvēki, kas savās lauku saimniecībās spējuši saglabāt latviskumu un var parādīt to ciemiņiem.
Daļa pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas var tikt izmantota tūristu ēdināšanai, arī pasniedzot pusdienas un vakariņas. Tie būs papildu ieņēmumi par papildu pakalpojumiem, arī pasniegto ēdienu pašizmaksa vairumā gadījumu būs zemāka un kvalitāte augstāka. Daudziem tūristiem ir svarīgi, kur un kā attiecīgais produkts ir audzēts un iegūts. Viņi ir gatavi maksāt papildus par to, ka produkts ražots tīrā, sakārtotā, dabiskā vidē, tas ir garšīgs un veselīgs. Jādod iespēja tūristiem arī nopirkt šo veselībai vērtīgo pārtiku līdzņemšanai.
Tikai valsts veterinārajiem dienestiem jānoteic un jānodrošina saprātīgas sanitārās prasības ēdienu gatavošanā un virtuves iekārtojumā (vispirms no pašu lauku saimniecībā iegūtās produkcijas) bez nepamatotiem pārspīlējumiem. Ja arī šobrīd kādi šo dienestu vadītāji atsaucas uz ES prasībām, regulām, tad turpmāk ar to stingru ieviešanu tomēr jābūt uzmanīgiem. Jādomā, ka ēdināšanas kultūras standartizācijas process var negūt cerēto atsaucību. Par to liecina globālās kompānijas “McDonalds” pēdējo gadu saimnieciskās neveiksmes – tā beidzot domā pārorientēties, nākotnē piedāvājot patērētājiem veselīgāku un svaigāku pārtiku.
Vienlaikus jāizvairās no riskantiem risinājumiem. Liktenīga var būt nevērība pret jau konkurējošiem objektiem tuvējā apkaimē, nerēķināšanās ar ceļotāju skaita svārstībām (iespējamie nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi u.c.), kontrolējošo institūciju prasību neievērošana (sanitārās un higiēnas normas, vides aizsardzības ierobežojumi u.c.). Jāatceras, ka brīvo laiku lauku tūrisma objektos galvenokārt pavada tā sauktais vidusslānis, kura īpatsvars Latvijā pagaidām veidojas lēni. Jāielāgo perspektīvās tūrisma teritorijas un pakāpenība, kur lauku tūrisma izplatība varētu gūt paplašinājumu no ienesīguma viedokļa.

Papildu iezīmes pievilcībai

Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, vēl ir saglabājusies tīra un neskarta daba. Ārvalstu tūristiem patīk mūsu dabiskie meži ar to dzīvniekiem, viņi ļoti augstu vērtē mūsu tīros ūdeņus un neskartās balto smilšu pludmales jūras piekrastē. Vide un daba ir lielākie lauku tūrisma resursi, un, lai šīs dabas vērtības tiktu saglabātas arī nākotnē un nestu lauku iedzīvotājiem peļņu, jāsaimnieko ilgtspējīgi un taupīgi. Tāpat pievilcīgas ir ekotūrisma attīstības iespējas un tūrisma attīstība piekrastes un aizsargājamās teritorijās, izmantojot bioloģisko un lauku ainavas daudzveidību.
Tāpēc ir mērķtiecīgi iegūt arī vides kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts”. To izveidojusi Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, un to ieguvušas jau desmitiem saimniecību. Šī kvalitātes zīme raksturo lauku tūrisma mītnes, kurās var atpūsties tīrā, sakoptā, veselīgā lauku vidē, atjaunot spēkus, veselību un dzīvesprieku, neatsakoties no ērtībām; nakšņot no dabīgiem, cilvēka veselībai nekaitīgiem materiāliem celtās un iekārtotās ēkās; baudīt aromātiskus, garšīgus, svaigus lauku ēdienus no bioloģiski sertificētiem produktiem; stiprināt veselību īstā lauku pirtī; aplūkot tradicionālu lauku saimniecību, iepazīt tajā mītošos mājdzīvniekus un iegādāties tajā ražotu produkciju. Daudzi ceļotāji atpūšoties vēlas uzlabot arī veselību un pašsajūtu, vairoties no lielām ļaužu masām.
Pašiem tūristiem (it sevišķi kopā ar bērniem) ir interesanti uzturēties šādā saimniecībā, vērojot mājdzīvniekus, lauku darbus un lauksaimniecības produkcijas sagatavošanu – pārstrādi uz vietas tūristu paēdināšanai un tiešai realizācijai pašiem tūristiem.

Dr. habil oec. Arnis Kalniņš