Pa augšupejošu ceļu

Latvijas uzņēmējdarbība 2003.gadā — skaitļi un fakti

Reģistrēto uzņēmumu skaits 2003.gadā

Informācijas avots: “Lursoft”

“Ievērojamais jaunu uzņēmējdarbības subjektu skaita pieaugums 2003.gadā (par 22 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš) vērtējams kā ļoti būtisks ekonomiskās aktivitātes pieauguma rādītājs.”

Latvijas ekonomiskā attīstība 2003.gadā vērtējama kā stabili pieaugoša – secināts “Lursoft” veidotajā pārskatā par komercdarbību valstī. Pārskats tapis sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru, analizējot uzņēmējdarbības statistikas rādītājus, kas apkopoti Uzņēmumu reģistra, tiesu un “Lursoft” datu bāzēs un reģistros.
Latvijā pērn ievērojami pieaudzis no jauna reģistrēto uzņēmējdarbības subjektu skaits – par 22 procentiem salīdzinājumā ar 2002.gadu. Par 21 procentu 2003.gadā audzis arī komercķīlu reģistrācijas apjoms, un ārvalstu investīciju atlikums uzņēmumu pamatkapitālos pagājušā gada beigās, salīdzinot ar 2002.gadu, palielinājies par 4,6 procentiem. Tie ir rādītāji, kas liecina par labu Latvijas ekonomikas augšupejai. Tomēr pozitīvajām tendencēm ir arī savas ēnas puses un riska faktori.

Arvien vairāk
jaunu uzņēmumu

2003.gadā reģistrētas 7693 jaunas juridiskās personas. Analizējot uzņēmumu reģistrācijas rādītājus laikā no 1992. līdz 2002.gadam, var konstatēt, ka iepriekšējos desmit gados reģistrācijas apjomi samazinājušies par aptuveni 5 līdz 8 procentiem katru gadu. 1992.gadā Uzņēmumu reģistrā tika reģistrētas 37 679 uzņēmējsabiedrības, bet 2002.gadā vairs tikai 6288. Līdz ar to ievērojamais jaunu uzņēmējdarbības subjektu skaita pieaugums 2003.gadā (par 22 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš) vērtējams kā ļoti būtisks ekonomiskās aktivitātes pieauguma rādītājs.
Pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, visvairāk reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Otra biežāk izmantotā juridiskā forma uzņēmējdarbības sākšanai – individuālais komersants. Neraugoties uz daudzajām neskaidrībām un viedokļiem par zemnieku saimniecībām kā uzņēmējdarbības formu, 2003.gadā zemnieku saimniecība ir trešā populārākā no jauna reģistrētā komercdarbības forma.

2003.gadā zemnieku saimniecība ir trešā populārākā no jauna reģistrētā komercdarbības forma Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Aug arī maksātnespējas
lietu skaits

Aizvadītajā gadā ne tikai dibināti daudzi jauni uzņēmumi, bet aktivizējusies arī maksātnespējas procesu virzība. 2003.gadā par 15,7 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis tiesās iesniegto maksātnespējas pieteikumu skaits. Par 3,8 procentiem palielinājies uzsākto maksātnespējas procesu skaits. Tas gan skaidrojams nevis ar kopējo uzņēmumu finanšu stāvokļa pasliktināšanos, bet gan ar maksātnespējas administratoru aktivitātes palielināšanos pērnā gada vidū. Tā savukārt saistīta ar ievērojamiem naudas līdzekļiem, kas tika iekasēti no strādājošiem uzņēmumiem uzņēmējdarbības riska nodevas veidā un atvēlēti maksātnespējas procesu finansēšanai – norādīts “Lursoft” sagatavotajā pārskatā.
Pērn savu darbību maksātnespējas procesu sekmēšanā aktivizējis arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tā rezultātā Uzņēmumu reģistrs varēja sākt īstenot likumdošanā jau sen iestrādātās normas par nestrādājošo uzņēmumu izslēgšanu no reģistra. “Lursoft” prognozē, ka līdz ar maksātnespējas procesu aktivizēšanos un obligāto nepieciešamību pārreģistrēt uzņēmumus Komercreģistrā šā gada laikā vien varētu tikt likvidēti un no Uzņēmumu reģistra izslēgti 20 līdz 25 tūkstoši neaktīvo uzņēmumu.
Apliecinājumu tam, ka Latvijas biznesa vide joprojām ir ļoti piesārņota ar neaktīviem dalībniekiem, var gūt, analizējot VID un “Lursoft” apkopoto statistiku. Datu apkopojumi liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu nepilda likuma prasības un neiesniedz uzņēmumu gada pārskatus. Tiek pieņemts, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir ekonomiski neaktīvi. Četriem procentiem uzņēmumu, kas iesnieguši gada pārskatus, konstatētas fiktīva uzņēmuma pazīmes, par kuru tiek uzskatīta arī nodokļu nemaksāšana vismaz viena gada garumā. Līdz ar to pērn novērotā maksātnespējas procesu aktivizēšanās ļauj cerēt, ka darbs biznesa vides sakārtošanā labāk vai sliktāk, bet ir sācies.

Krievijas investīcijas
dubultojušās

Pērn ārvalstu investīciju atlikums uzņēmumu pamatkapitālā bija 1,7 miljardi latu, kas ir par 4,6 procentiem vairāk nekā 2002.gadā, liecina “Lursoft” pētījums. Vairāk nekā dubultojies (pieaudzis par 103,4 procentiem salīdzinājumā ar 2002.gada ieguldījumiem) Krievijas uzņēmumu un privātpersonu investīciju apjoms statūtkapitālā, kas ir 91 miljons latu. Šis fakts ierindo Krieviju 4.vietā starp aktīvākajiem ārvalstu investētājiem uzņēmumu pamatkapitālā. Savukārt pēc uzņēmumu kapitāldaļu un akciju turētāju skaita (1620) Krievija ir pirmajā vietā.
2004.gada 1.janvārī Latvijā reģistrēti 113 valstu investori uzņēmumu pamatkapitālā. Pagājušajā gadā no jauna parādījušies investori no tādām eksotiskām valstīm kā Kotdivuāra, Senpjēra un Mikelona. “Lursoft” savā pārskatā gan lēš, kā tas ne tik daudz saistīts ar reālām šo valstu investīcijām, bet gan ar mūsu pašu uzņēmēju jaunu “beznodokļu” zonu apgūšanu.

Apgrozījums aug,
peļņa samazinās

Lai arī uzņēmumu kopējais apgrozījums 2002.gadā bija audzis par aptuveni 8 līdz 10 procentiem, tīrā peļņa, ko būtu iespējams novirzīt uzņēmumu attīstībai, pagājušajā gadā ievērojami samazinājusies, konstatējis “Lursoft”. Tas gan noticis galvenokārt uz lielo un arī fiktīvo uzņēmumu rēķina. Šī tendence liecina par nepieciešamību attīstīt tieši mazos un vidējos uzņēmumus. Lai arī no ekonomiskā un administrēšanas viedokļa šķietami daudz izdevīgāki ir lieli uzņēmumi, tos daudz lielākā mērā ietekmē ne vien ekonomiskās, bet arī politiskās pārmaiņas valstī. To rezultātā gan tiešie zaudējumi, piemēram, neiekasētu nodokļu veidā, gan netiešie zaudējumi – bezdarba palielināšanās, noziedzības līmeņa pieaugums utt. – valsts ekonomikai rada daudz būtiskākas sekas nekā pat vairāku desmitu mazu uzņēmumu bankroti.
Analizējot pēdējos piecos gados iesniegtos uzņēmumu gada pārskatus (katru gadu aptuveni 10 000 pārskatu), “Lursoft” konstatējis, ka šīs uzņēmumu grupas kopējā tīrā peļņa pēc nodokļu nomaksas samazinājusies par 1,7 procentiem, bet apgrozījums audzis par 8,3 procentiem. Tāpat secināts, ka 2002.gada peļņu uzņēmumi pārsvarā ieguldījuši savā attīstībā un šī tendence saglabājusies arī 2003.gadā.

Liena Pilsētniece, ”LV”

liena.pilsetniece@vestnesis.lv

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā (milj.latu)

Informācijas avots: “Lursoft”

“Datu apkopojumi liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu nepilda likuma prasības un neiesniedz uzņēmumu gada pārskatus. Tiek pieņemts, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem ir ekonomiski neaktīvi. Četriem procentiem uzņēmumu, kas iesnieguši gada pārskatus, konstatētas fiktīva uzņēmuma pazīmes, par kuru tiek uzskatīta arī nodokļu nemaksāšana vismaz viena gada garumā.”