Ministru kabineta noteikumi Nr. 202

Rīgā 2000.gada 20.jūnijā (prot. Nr. 28, 9.§)

Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 13.panta otro un septīto daļu
un likuma "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 14.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka valsts speciālā budžeta — valsts autoceļu fonda — pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību, kā arī pašvaldību autoceļu (ielu) fondu izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

2. Valsts autoceļu fonds (turpmāk — fonds) ir likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzkrāti naudas līdzekļi.

3. Fondu izveido, lai:

3.1. finansētu valsts autoceļu programmas;

3.2. dotētu pašvaldību autoceļu (ielu) uzturēšanu, remontu un būvniecību;

3.3. dotētu pasažieru regulāros pārvadājumus ar autobusiem;

3.4. nodrošinātu akcīzes nodokļa daļas atskaitījumus dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu.

4. Fonda turētājs un rīkotājs ir Satiksmes ministrija.

5. Fonda ieņēmumu un izdevumu projektu kārtējam saimnieciskajam gadam vienlaikus ar valsts budžeta projektu izstrādā Satiksmes ministrija, pamatojoties uz Ministru kabinetā akceptētajiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem.

II. Fonda pārvalde

6. Pamatojoties uz likumu par valsts budžetu kārtējam gadam, satiksmes ministrs apstiprina fonda līdzekļu izlietojuma tāmes valsts budžeta programmām un apakšprogrammām. Satiksmes ministrija informē Ekonomikas ministriju un Finansu ministriju par fonda līdzekļu izlietojuma plānu kārtējam gadam.

7. Fondu pārvalda satiksmes ministrs. Satiksmes ministra prombūtnes laikā fondu pārvalda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

8. Satiksmes ministrs izveido fonda konsultatīvo padomi, kurā iekļauj Finansu ministrijas pārstāvi. Fonda konsultatīvā padome sniedz ieteikumus fonda plānošanas un izlietošanas jautājumos. Fonda izlietošanu kontrolē Satiksmes ministrija.

9. Fonda konsultatīvās padomes sastāvu un nolikumu apstiprina satiksmes ministrs. Fonda konsultatīvā padome darbojas kā padomdevēja institūcija, un tās lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

III. Fonda ienākumi

10. Fonda ienākumus veido:

10.1. likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" noteiktās nodevas maksājumi;

10.2. likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktā ieņēmumu daļa no akcīzes nodokļa naftas produktiem;

10.3. citi likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktie maksājumi;

10.4. ziedojumi un dāvinājumi.

11. Fonda līdzekļi glabājas fonda kontos Valsts kasē.

12. Fonda līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada beigās izlieto fonda izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā.

13. Valsts kase katru dienu atbilstoši faktiski iekasētajam akcīzes nodoklim naftas produktiem ieskaita fondā likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteikto ieņēmumu daļu no akcīzes nodokļa naftas produktiem.

IV. Fonda izlietojums

14. Fondu izlieto šādiem mērķiem:

14.1. autoceļu ikdienas un periodiskai uzturēšanai, rekonstrukcijai un būvniecībai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai;

14.2. autoceļu programmu un projektu vadībai;

14.3. darbu tehniskajai uzraudzībai un autoruzraudzībai;

14.4. autoceļu saglabāšanas un attīstības programmu un projektu izstrādāšanai;

14.5. autoceļu nozares zinātniski tehniskajai attīstībai;

14.6. autoceļu nozares vēsturisko vērtību saglabāšanai;

14.7. autoceļu nozares tehniskās pārkārtošanas programmu finansēšanai;

14.8. zemes pirkšanai autoceļu uzlabošanas un attīstības vajadzībām;

14.9. vides aizsardzības pasākumiem un zemju rekultivācijai autoceļiem piegulošajās teritorijās;

14.10. starpvalstu sadarbības pasākumiem un programmām autoceļu nozarē;

14.11. valsts autoceļu pārvaldes administrēšanai;

14.12. sabiedrības informēšanai autoceļu nozares jautājumos;

14.13. valsts autoceļu finansēšanai ņemto kredītu atmaksai;

14.14. lauku autoceļu attīstības finansēšanai;

14.15. mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām);

14.16. pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības līdzfinansēšanai, pamatojoties uz pašvaldību izstrādātajām un Satiksmes ministrijas apstiprinātajām tranzīta ielu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības programmām un projektiem;

14.17. mērķdotācijai pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem;

14.18. akcīzes nodokļa daļas atskaitījumiem dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu;

14.19. avārijas seku un dabas katastrofu izraisīto postījumu likvidācijai autoceļu tīklā;

14.20. autoceļu uzturēšanas tehniskās bāzes izveidošanai;

14.21. pašvaldību, uzņēmumu un māju autoceļu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības pārraudzībai un satiksmes drošības pārraudzībai uz minētajiem autoceļiem;

14.22. normatīvajos aktos noteiktās autoceļu reģistrācijas finansēšanai.

15. Minimālo tranzīta satiksmes intensitāti šo noteikumu 14.16.apakšpunktā minētā līdzfinansējuma piešķiršanai nosaka Satiksmes ministrija. Tranzīta satiksme šo noteikumu izpratnē ir kravu pārvadāšana no viena valsts rajona uz citu ar automobiļiem, kuru pilna masa ir 12000 kg un vairāk, vai pasažieru pārvadāšana no viena valsts rajona uz citu ar autobusiem, kuros ir vismaz 30 sēdvietu (ieskaitot vadītāja sēdvietu). Tranzīta iela šo noteikumu izpratnē ir pilsētas iela, kas ir valsts galvenā autoceļa vai valsts pirmās šķiras autoceļa sākums vai turpinājums un pa kuru notiek tranzīta satiksme.

16. Fondu izlieto atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, pamatojoties uz satiksmes ministra apstiprinātiem finansēšanas plāniem, programmām un apakšprogrammām attiecīgajam gadam un fonda līdzekļu izlietojuma tāmēm.

V. Lauku autoceļu attīstības finansēšana

17. Satiksmes ministrija šo noteikumu 14.14.apakšpunktā minētajam mērķim izlieto daļu līdzekļu no fonda gada ieņēmumiem no akcīzes nodokļa. Attiecīgo summu pēc fonda konsultatīvās padomes ieteikuma nosaka satiksmes ministrs. Minēto līdzekļu valdītājs ir Satiksmes ministrija. Lauku autoceļu attīstības līdzfinansēšanai pašvaldības var izmantot arī pašvaldību autoceļu (ielu) attīstības finansēšanai paredzētās mērķdotācijas līdzekļus.

18. Lauku autoceļu attīstības finansēšanai paredzētos līdzekļus izlieto atbilstoši Satiksmes ministrijas izstrādātai un Ministru kabineta apstiprinātai lauku autoceļu attīstības programmai.

19. Lauku autoceļu attīstības programmu trim gadiem izstrādā Satiksmes ministrija, piedaloties rajonu pašvaldībām, un saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Satiksmes ministrija informē Ekonomikas ministriju un Finansu ministriju par lauku autoceļu attīstības programmā iekļautajiem objektiem.

20. Lauku autoceļu attīstības programmā iekļaujami šādi autoceļi:

20.1. pašvaldību reģistrētie autoceļi;

20.2. valsts otrās šķiras autoceļi;

20.3. valsts pirmās šķiras autoceļi reģionālās nozīmes projektos (pēc saskaņošanas ar attiecīgā rajona padomi).

21. Lauku autoceļu attīstības programmā iekļaujami šādi projekti:

21.1. reģionālas nozīmes projekti — projekti, kuru īstenošanā ir ieinteresētas vismaz divu rajonu pašvaldības;

21.2. vietējas nozīmes projekti — projekti, kuru īstenošanā ir ieinteresētas viena rajona pašvaldības.

22. Reģionālas nozīmes projektu finansēšanai izlieto 25 procentus no lauku autoceļu finansēšanai piešķirtajiem līdzekļiem. Attiecīgos projektus nosaka Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.

23. Vietējas nozīmes projektu finansēšanai izlieto 75 procentus no lauku autoceļu finansēšanai piešķirtajiem līdzekļiem.

24. Vietējas nozīmes projektu sarakstu gadam apstiprina satiksmes ministrs saskaņā ar rajonu padomju priekšlikumiem. Vietējas nozīmes projektu iekļaušanas kārtību ikgadējā lauku autoceļu attīstības programmā nosaka satiksmes ministrs.

25. Vietējas nozīmes projektiem paredzētos līdzekļus atbilstoši rajoniem plānotajai līdzekļu summai sadala šādi (izmantojot datus, kas apkopoti pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 1.janvāri):

25.1. četrdesmit procentu — proporcionāli rajona teritorijā esošajam pastāvīgo iedzīvotāju skaitam;

25.2. četrdesmit procentu — proporcionāli rajona teritorijas lielumam;

25.3. divdesmit procentu — apgriezti proporcionāli valsts autoceļu garumam rajonā.

26. Lauku autoceļu attīstības finansēšanai paredzētos līdzekļus izlieto šādiem mērķiem:

26.1. lauku autoceļu periodiskai uzturēšanai, rekonstrukcijai un būvniecībai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai;

26.2. lauku autoceļu darbu tehniskajai uzraudzībai un autoruzraudzībai;

26.3. lauku autoceļu saglabāšanas un attīstības programmu un projektu izstrādāšanai;

26.4. lauku autoceļu finansēšanai ņemto kredītu atmaksai.

27. Lauku autoceļu attīstības programmā iekļauto darbu pasūtītājs ir Satiksmes ministrija.

VI. Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)

28. Satiksmes ministrija saskaņā ar šo noteikumu 14.15.apakšpunktu pārskaita mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām) (turpmāk — mērķdotācija) paredzētos līdzekļus:

28.1. Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domei;

28.2. rajonu padomēm vai to pilnvarotām institūcijām.

29. Satiksmes ministrija, pamatojoties uz rajona pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes lēmumu, var pārskaitīt rajona pilsētas domei, novada domei vai pagasta padomei daļu no attiecīgajam rajonam paredzētās mērķdotācijas saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome, kas saņem mērķdotāciju no Satiksmes ministrijas, ir atbildīga par savu saistību ar rajona padomi izpildi par rajona speciālā budžeta — rajona autoceļu (ielu) fonda — līdzekļu saņemšanu.

30. Satiksmes ministrija ieskaita mērķdotāciju Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas un rajonu speciālajos budžetos — pašvaldību autoceļu (ielu) fondos. Mērķdotācijai paredzētos līdzekļus var pārskaitīt minēto pašvaldību pilnvarotām institūcijām saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu.

31. Rajona pilsētu domes, novadu domes un pagastu padomes, kas saņem mērķdotāciju no rajona speciālā budžeta — rajona autoceļu (ielu) fonda —, izveido attiecīgi rajona pilsētu, novadu un pagastu speciālos budžetus — rajona pilsētu, novadu un pagastu autoceļu (ielu) fondus.

32. Pašvaldību autoceļu (ielu) fondos ieskaita:

32.1. trīsdesmit procentus no faktiski iekasētās transportlīdzekļu ikgadējās nodevas;

32.2. trīsdesmit procentus no fondā faktiski ieskaitītās akcīzes nodokļa daļas (pēc šo noteikumu 14.14., 14.17. un 14.18.apakšpunktā minēto maksājumu veikšanas un normatīvajos aktos noteikto maksājumu atskaitīšanas).

33. Šo noteikumu 32.punktā minētos līdzekļus ieskaita pašvaldību speciālo budžetu kontos.

34. Mērķdotāciju ieskaita pašvaldību autoceļu (ielu) fondos katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam atbilstoši iepriekšējā mēnesī valsts autoceļu fondā saņemtajiem naudas līdzekļiem. Mērķdotāciju Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas un rajonu pašvaldībām sadala saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.

35. Mērķdotāciju izlieto šādiem mērķiem:

35.1. pašvaldību autoceļu (ielu) ikdienas un periodiskai uzturēšanai, rekonstrukcijai un būvniecībai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai;

35.2. vietējās nozīmes valsts autoceļu ikdienas un periodiskajai uzturēšanai un rekonstrukcijai;

35.3. lauku autoceļu attīstības finansēšanai;

35.4. pašvaldību autoceļu (ielu) programmu un projektu vadībai;

35.5. darbu tehniskajai uzraudzībai un autoruzraudzībai;

35.6. pašvaldību autoceļu (ielu) saglabāšanas un attīstības programmu un projektu izstrādāšanai;

35.7. autoceļu nozares zinātniski tehniskajai attīstībai;

35.8. zemes pirkšanai pašvaldību autoceļu (ielu) uzlabošanas un attīstības vajadzībām;

35.9. starpvalstu sadarbības pasākumiem un programmām autoceļu nozarē;

35.10. pašvaldību autoceļu (ielu) pārvaldes administrēšanai;

35.11. sabiedrības informēšanai autoceļu nozares jautājumos;

35.12. pašvaldību autoceļu (ielu) tīkla finansēšanai ņemto kredītu atmaksai;

35.13. avārijas seku un dabas katastrofu izraisīto postījumu likvidācijai autoceļu (ielu) tīklā;

35.14. pašvaldību autoceļu (ielu) uzturēšanas tehniskās bāzes izveidošanai;

35.15. normatīvajos aktos noteiktās autoceļu reģistrācijas finansēšanai.

36. Pašvaldību autoceļu (ielu) fondu izlieto atbilstoši pašvaldību apstiprinātām ikgadējām programmām, kas saskaņotas ar Satiksmes ministriju.

37. Rajona padomes vai to pilnvarotas institūcijas nodrošina mērķdotācijas administrēšanu saskaņā ar šo noteikumu 35.10.apakšpunktu.

38. Satiksmes ministrija kontrolē mērķdotācijas izlietošanas likumību, lietderību un pareizību. Pamatojoties uz līgumu, Satiksmes ministrija mērķdotācijas izlietošanas likumības, lietderības un pareizības kontroli var deleģēt pilnvarotai institūcijai. Pašvaldības nodrošina Satiksmes ministrijas vai tās pilnvarotās institūcijas pieprasīto ziņu un dokumentu iesniegšanu pieprasītājam satiksmes ministra noteiktajā kārtībā un termiņos.

39. Ja kontrolējošā institūcija konstatējusi pārkāpumu, Satiksmes ministrija aiztur konstatētajam pārkāpumam atbilstošu pašvaldībai paredzētās mērķdotācijas daļu. Aizturēto mērķdotācijas daļu pārskaita pašvaldībai pēc tam, kad tā ieskaitījusi pašvaldības speciālajā budžetā — autoceļu (ielu) fondā — visu attiecīgo summu. Mērķdotācijas daļu aiztur un pārskaita pēc satiksmes ministra rīkojuma.

40. Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domes un rajonu padomes:

40.1. sastāda un Satiksmes ministrijas noteiktajā kārtībā iesniedz Satiksmes ministrijā mērķdotācijas ieņēmumu un izdevumu plānu un programmas;

40.2. reizi ceturksnī iesniedz Satiksmes ministrijā pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu. Pārskata veidlapas paraugu izstrādā Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija analizē minēto līdzekļu izlietojumu;

40.3. reizi ceturksnī publicē vietējā laikrakstā informāciju par mērķdotācijas izlietojumu.

VII. Mērķdotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem

41. Saskaņā ar šo noteikumu 14.17.apakšpunktu noteiktās mērķdotācijas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem (turpmāk — autodotācija) valdītāja ir Satiksmes ministrija.

42. Autodotācijas līdzekļus izlieto:

42.1. lai kompensētu pārvadātājiem akcīzes nodokļa daļu, kas samaksāta par benzīnu un dīzeļdegvielu, kura izlietota, veicot pasažieru regulāros pārvadājumus ar autobusiem tālsatiksmes un rajonu maršrutos saskaņā ar noteiktā kārtībā saņemtām atļaujām un apstiprinātiem (saskaņotiem) sarakstiem (turpmāk — kompensācija autopārvadātājiem);

42.2. lai pilnīgi vai daļēji segtu zaudējumus, kas pārvadātājiem radušies, veicot pasažieru regulāros pārvadājumus ar autobusiem tālsatiksmes, rajonu un pilsētu maršrutos saskaņā ar noteiktā kārtībā saņemtām atļaujām un apstiprinātiem (saskaņotiem) sarakstiem, un lai atjaunotu minēto pārvadātāju autobusu parku (turpmāk — dotācija autopārvadātājiem);

42.3. autodotācijas līdzekļu administrēšanai;

42.4. sabiedrības informēšanai par pasažieru pārvadāšanu ar autobusiem.

43. Autodotāciju nepiešķir pasažieru pārvadājumiem ar maršruta taksometriem un taksobusiem, kā arī starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem.

44. Autodotācijai izlieto ne vairāk kā 12 procentus līdzekļu no fonda gada ieņēmumiem no akcīzes nodokļa. Pēc fonda konsultatīvās padomes ieteikuma satiksmes ministrs katru gadu nosaka autodotācijas apmēru, kā arī:

44.1. autodotācijas daļu, kas izlietojama kompensācijai autopārvadātājiem;

44.2. autodotācijas daļu, kas izlietojama dotācijai autopārvadātājiem par tālsatiksmes maršrutos veiktajiem pārvadājumiem;

44.3. autodotācijas daļu, kas izlietojama dotācijai autopārvadātājiem par rajonu maršrutos veiktajiem pārvadājumiem;

44.4. autodotācijas daļu, kas izlietojama dotācijai autopārvadātājiem par pilsētu maršrutos veiktajiem pārvadājumiem.

45. Šo noteikumu 44.1.apakšpunktā minēto autodotācijas daļu Satiksmes ministrija no fonda pārskaita autopārvadātājiem atbilstoši tālsatiksmes un rajonu maršrutos patērētā benzīna un dīzeļdegvielas daudzumam.

46. Šo noteikumu 44.2.apakšpunktā minēto autodotācijas daļu Satiksmes ministrija no fonda pārskaita autopārvadātājiem atbilstoši tālsatiksmes maršrutos nobraukto kilometru skaitam vai citiem satiksmes ministra noteiktiem kritērijiem.

47. Šo noteikumu 44.3.apakšpunktā minēto autodotācijas daļu Satiksmes ministrija no fonda pārskaita rajonu padomēm vai to pilnvarotām institūcijām saskaņā ar Satiksmes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanos. Pamatojoties uz rajona padomes lēmumu, Satiksmes ministrija attiecīgajai rajona padomei paredzēto autodotācijas daļu var pārskaitīt autopārvadātājiem.

48. Šo noteikumu 44.4.apakšpunktā minēto autodotācijas daļu Satiksmes ministrija no fonda pārskaita rajonu padomēm un Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domei vai minēto pašvaldību pilnvarotām institūcijām atbilstoši pilsētu pastāvīgo iedzīvotāju skaitam (izmantojot datus, kas apkopoti pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 1.janvāri). Pamatojoties uz minēto pašvaldību lēmumu, Satiksmes ministrija attiecīgās pilsētas domes vai rajona padomes autodotācijas daļu var pārskaitīt autopārvadātājiem.

49. Kārtību, kādā aprēķināma kompensācija autopārvadātājiem, nosaka Satiksmes ministrija.

50. Katru mēnesi tiek izmaksāta viena divpadsmitā daļa no gadam noteiktajiem autodotācijas līdzekļiem.

51. Satiksmes ministrija autodotācijas līdzekļus pārskaita pašvaldībām un autopārvadātājiem līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

52. Rajonu padomes vai to pilnvarotas institūcijas nodrošina autodotācijas līdzekļu administrēšanu saskaņā ar šo noteikumu 42.3.apakšpunktu.

53. Pašvaldības piecu darbdienu laikā pēc autodotācijas līdzekļu saņemšanas pārskaita tos autopārvadātājiem, ja pašvaldības un autopārvadātāji nav vienojušies par citu autodotācijas līdzekļu pārskaitīšanas kārtību.

54. Autodotācijas līdzekļu pārvaldīšanai satiksmes ministrs izveido Satiksmes ministrijas autodotācijas komisiju.

55. Satiksmes ministrijas autodotācijas komisija:

55.1. izstrādā un iesniedz fonda konsultatīvajā padomē priekšlikumus par autodotācijas apmēru plānojamajam gadam;

55.2. piešķir autopārvadātājiem autodotācijas daļu, kas izlietojama akcīzes nodokļa daļas kompensācijai;

55.3. piešķir autopārvadātājiem autodotācijas daļu, kas izlietojama dotācijai par tālsatiksmes maršrutos veiktajiem pārvadājumiem;

55.4. piešķir pašvaldībām autodotācijas daļu, kas izmantojama dotācijai par rajonu un pilsētu maršrutos veiktajiem pārvadājumiem;

55.5. apkopo un analizē pašvaldību pārskatus par autodotācijas izlietošanu.

56. Satiksmes ministrija kontrolē autodotācijas līdzekļu izmantošanas likumību, lietderību un pareizību. Pamatojoties uz līgumu, Satiksmes ministrija autodotācijas līdzekļu izlietošanas likumības, lietderības un pareizības kontroli var deleģēt pilnvarotai institūcijai. Pašvaldības nodrošina Satiksmes ministrijas vai tās pilnvarotās institūcijas pieprasīto ziņu un dokumentu iesniegšanu pieprasītājam satiksmes ministra noteiktajā kārtībā un termiņos.

57. Ja kontrolējošā institūcija konstatējusi pārkāpumu, Satiksmes ministrija aiztur konstatētajam pārkāpumam atbilstošu pašvaldībai paredzētās autodotācijas daļu. Aizturēto autodotācijas daļu pārskaita pašvaldībai pēc tam, kad tā ieskaitījusi pašvaldības speciālajā budžetā visu attiecīgo summu. Autodotācijas daļu aiztur un pārskaita pēc satiksmes ministra rīkojuma.

58. Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domes un rajonu padomes:

58.1. reizi ceturksnī iesniedz Satiksmes ministrijā pārskatu par autodotācijas līdzekļu izlietojumu;

58.2. reizi ceturksnī publicē vietējā laikrakstā informāciju par autodotācijas līdzekļu izlietojumu.

VIII. Akcīzes nodokļa daļas atskaitījumi dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu

59. Dzelzceļa infrastruktūras fondā ieskaita piecdesmit procentus no samaksātā akcīzes nodokļa par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu (turpmāk — atskaitījums dzelzceļa infrastruktūras fondā). Ja ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem tiek grozīts fondā ieskaitāmās akcīzes nodokļa daļas lielums vai noteikti atskaitījumi no fonda, kas nav saistīti ar šo noteikumu 14.punktā noteiktajiem mērķiem, proporcionāli tiek mainīts dzelzceļa infrastruktūras fondā ieskaitāmās akcīzes nodokļa daļas lielums.

60. Atskaitījumus dzelzceļa infrastruktūras fondā ieskaita šādā kārtībā:

60.1. dzelzceļa pārvadātāji ne vēlāk kā līdz piektajam datumam iesniedz valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam pārskatu par iepriekšējā mēnesī faktiski izlietoto dīzeļdegvielu dzelzceļa pārvadājumos;

60.2. valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ne vēlāk kā līdz septītajam datumam iesniedz Satiksmes ministrijā pārskatu par dīzeļdegvielu, ko dzelzceļa pārvadātāji faktiski izlietojuši dzelzceļa pārvadājumos iepriekšējā mēnesī;

60.3. Satiksmes ministrija, pamatojoties uz šo noteikumu 60.2.apakšpunktā minēto pārskatu, sagatavo atskaitījuma dzelzceļa infrastruktūras fondā aprēķinu. Satiksmes ministrija var pieprasīt dokumentus, kas apliecina akcīzes nodokļa samaksu par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu. Atskaitījuma dzelzceļa infrastruktūras fondā aprēķinu apstiprina satiksmes ministrs.

61. Atskaitījumu dzelzceļa infrastruktūras fondā par iepriekšējo mēnesi veic piecu dienu laikā pēc šo noteikumu 60.3.apakšpunktā minētā aprēķina apstiprināšanas.

62. Atskaitījumu dzelzceļa infrastruktūras fondā veic pēc satiksmes ministra rīkojuma.

IX. Fonda darbības atklātums

63. Satiksmes ministrija reizi ceturksnī publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju:

63.1. par fonda ienākumiem;

63.2. par fonda izdevumiem valsts un pašvaldību autoceļiem (ielām), lauku autoceļu attīstības finansēšanai, mērķdotācijai pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem un atskaitījumiem dzelzceļa infrastruktūras fondā;

63.3. par mērķdotācijas līdzekļiem pašvaldību autoceļiem (ielām) un autodotēšanai, ko no fonda saņēmušas Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domes un rajonu padomes.

X. Noslēguma jautājumi

64. Atzīt par spēku zaudējušiem:

64.1. Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumus Nr.16 "Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 17./18., 182./183.nr.);

64.2. Ministru kabineta 1999.gada 1.jūnija noteikumus Nr.201 "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumos Nr.16 "Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība"" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 182./183.nr.).  

Ministru prezidents A.Bērziņš  

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

Pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 20.jūnija
noteikumiem Nr. 202

Kārtība, kādā starp pašvaldībām sadalāma valsts autoceļu fonda mērķdotācija pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai

 

1. Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas daļu, kas paredzēta valsts autoceļu fonda mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām) Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētai un rajoniem, sadala proporcionāli transportlīdzekļu ikgadējai nodevai, kas iekasēta par minēto pašvaldību teritorijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

2. Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas daļu, kas pārskaitāma rajona pilsētai vai novadam, aprēķina proporcionāli transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksājumiem, kas iekasēti par rajona pilsētā vai novadā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

3. Akcīzes nodokļa daļu, kas paredzēta valsts autoceļu fonda mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām), rajonu pašvaldībām un Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētu domēm, sadala šādi:

3.1. desmit procentu no akcīzes nodokļa daļas sadala proporcionāli pašvaldību teritorijā reģistrēto automobiļu skaitam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

3.1.1. vieglie automobiļi: k=1;

3.1.2. autobusi: k=2;

3.1.3. kravas automobiļi: k=1,52;

3.2. četrdesmit piecus procentus no akcīzes nodokļa daļas sadala proporcionāli pašvaldību valdījumā esošo ielu un tiltu laukumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

3.2.1. pagastu un novadu ielu laukums: k=1;

3.2.2. ielu laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 7000:

3.2.2.1. 90 % ielu laukuma: k=1;

3.2.2.2. 10 % ielu laukuma: k=5;

3.2.3. ielu laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu no 7000 līdz 40000:

3.2.3.1. 30 % ielu laukuma: k=1;

3.2.3.2. 70 % ielu laukuma: k=5;

3.2.4. ielu laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu, lielāku par 40000:

3.2.4.1. 30 % ielu laukuma: k=1;

3.2.4.2. 50 % ielu laukuma: k=5;

3.2.4.3. 20 % ielu laukuma: k=10;

3.2.5. tiltu laukums: k=10;

3.3. četrdesmit piecus procentus no akcīzes nodokļa daļas sadala proporcionāli pašvaldību valdījumā esošo autoceļu garumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

3.3.1. pašvaldību reģistrētie autoceļi ar melno segumu: k=3;

3.3.2. pārējie pašvaldību reģistrētie autoceļi: k=1.

4. Pašvaldību valdījumā esošo ielu un tiltu laukumu nosaka atbilstoši Satiksmes ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem pašvaldību ielu un tiltu reģistrācijai.

5. Akcīzes nodokļa daļu, kas no valsts autoceļu fonda pārskaitāma rajona pilsētai, novadam vai pagastam, aprēķina no attiecīgajam rajonam pārskaitāmās daļas saskaņā ar šī pielikuma 3.punktu.

6. Akcīzes nodokļa daļas sadalei izmanto datus, kas apkopoti pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 1.janvāri.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs