Daudzi ārzemnieki šo valsti sauc par paradīzi

Sarala Fernando, Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV

— Vēstnieces kundze, šogad 4. februārī aprit 52 gadi kopš jūsu suverēnās valsts nodibināšanas. Pirmo informāciju par Šrilanku "Latvijas Vēstnesis" publicēja pirms gada. Pastāstiet, lūdzu, kāds bijis šis aizvadītais laiks jūsu valsts politiskajā un ekonomiskajā dzīvē?

— Mēs Šrilankā esam aizvadījuši tiešām darbīgu gadu. Man pašai tas bijis īpaši nozīmīgs, jo man bija iespēja pirmo reizi apmeklēt jūsu valsti, iesniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas vēstuli. Tagad es kā vēstniece cenšos dot savu ieguldījumu Šrilankas un Latvijas divpusējo attiecību attīstībā. Priecājos, ka man izdevās saorganizēt trīs Baltijas valstu žurnālistu grupas vizīti Šrilankā. Es domāju, svarīgs priekšnoteikums valstu divpusējo attiecību attīstībai ir informācija, tāpēc jūsu — sešu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas žurnālistu — vizīte Šrilankā bija ļoti nozīmīga. Es pati, uzturoties Latvijā, tikos ar virkni jūsu valsts oficiālo personu, pārrunājot mūsu sadarbības paplašināšanas iespējas. Ceru, ka drīz tiks iecelts arī Šrilankas goda konsuls Latvijā. Mums jau ir padomā vairākas kandidatūras, un mēs pašlaik apsveram, kura no tām būtu šim pienākumam visatbilstošākā.

— Apmeklējot jūsu valsti, es līdz ar kolēģiem sapratu, ka pati sarežģītākā Šrilankas problēma ir tamilu separātistu nesamierināmā pozīcija un "Tamilu tīģeru" bruņotās akcijas. Tieši šī faktora dēļ Šrilankas valdībai nākas tērēt aizsardzības vajadzībām piecpadsmit divdesmit procentus no valsts nacionālā kopprodukta.

— Jā, un tomēr šis iekšējais konflikts nav iespaidojis Šrilankas ekonomisko un sociālo attīstību. Mūsu nacionālais kopprodukts pērn pieaudzis par četriem pieciem procentiem, un mūsu sociālā attīstība ir visnotaļ sekmīga. Šrilankā ir ļoti augsts lasītprasmes līmenis un ļoti zems jaunpiedzimušo bērnu mirstības līmenis. Mūsu valstī, kā jau jūs zināt, ir bezmaksas izglītība un veselības aizsardzība, šīm jomām tiek veltīta pastāvīga valsts uzmanība. Tādēļ Šrilankas iedzīvotāju, vispirms jau sieviešu, mūža vidējais ilgums ir viens no augstākajiem Dienvidāzijas valstīs. Protams, būtu brīnišķīgi, ja mums izdotos izbeigt šo iekšējo konfliktu, tad mēs savu ekonomisko un sociālo attīstību varētu padarīt vēl efektīvāku. Šrilankas valdība ir izteikusi veselu virkni priekšlikumu konflikta atrisināšanai sarunu ceļā, taču "Tamilu tīģeru" vadība nevienu no tiem nav pieņēmusi. Līdz ar to "Tamilu tīģeru" separātiskā pozīcija patiešām ir Šrilankas galvenā problēma. Mūsu valdība dara visu iespējamo, lai atrisinātu mierīgā ceļā šo problēmu, taču "Tamilu tīģeru" līderi nav pat izrādījuši interesi par šiem valdības centieniem.

— Kur jūs redzat šīs Šrilankas iekšējās problēmas atrisinājumu?

— Atzīšos, ka tas ir smags jautājums. Ja būtu kāda universāla problēmas atrisinājuma formula, mēs to noteikti jau būtu izmantojuši. Daļa "Tamilu tīģeru" līderu, manā skatījumā, līdzīgi kā savā laikā Pols Pots Kampučijā, pat necenšas iedziļināties problēmas atrisinājuma priekšlikumos. Taču mēs joprojām ceram, ka "Tamilu tīģeri" parādīs labu gribu un sēdīsies pie sarunu galda. Ieguvēji no tā būtu visi, vispirms jau pati tamilu tauta.

— Jūsu valstī mēs saņēmām informāciju, ka jautājumā par "Tamilu tīģeriem" beidzot panākta vienprātība starp Šrilankas valdību un opozīcijas politiķiem.

— Jā, šādā kontekstā izteikti jau daudzi priekšlikumi, mēģinot izveidot arī sarunu dienas kārtību. Taču "Tamilu tīģeri" nav izrādījuši jelkādu interesi par problēmas miermīlīgu atrisinājumu. Tieši viņu noraidošā attieksme ir šīs permanenti aktuālās problēmas pamatā.

— Atceroties Baltijas valstu žurnālistu neseno vizīti Šrilankā, gribu izteikt sešu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas žurnālistu kopīgo atziņu, ka tieši mūsu grupas starptautiskais sastāvs šo apmeklējumu padarīja īpaši sekmīgu. Mums, latviešu, lietuviešu un igauņu žurnālistiem, bija ne vien iespēja iegūt vispusīgu informāciju, bet arī uzskatāmi parādīt Baltijas valstu vienotību ārpolitikas stratēģiskajos aspektos. Mums pašiem arī bija interesanti vērot savu vienprātību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējās pagātnes un nākotnes interešu skaidrojumos, kaut bijām ļoti atšķirīgi gan savu cilvēcisko īpašību, gan profesionālās pieredzes ziņā. Kā jums radās iecere uzaicināt Šrilankas apmeklējumam trīs valstu žurnālistus kopīgā grupā?

— Vispirms jau tāpēc, ka es pārstāvu Šrilanku arī visās trīs Baltijas valstīs un izprotu jūsu kopīgo likteni un kopīgos nākotnes centienus. Mana valsts ir ieinteresēta, kā jau teicu, sekmēt patiesu informāciju par Šrilanku. Mūsu valsts ekonomikā liela nozīme ir starptautiskajam tūrismam, un mēs ar šo ekonomikas nozari saistām lielus nākotnes plānus. Jau aizvadītais gads Šrilankai tūrisma attīstības ziņā bija ārkārtīgi veiksmīgs. Mēs uzņēmām līdz tam neredzēti lielu ārvalstu tūristu skaitu — apmēram 450 tūkstošus. Mūsu zemē, kā redzējāt, ir brīnišķīga daba. Ne velti daudzi ārzemnieki Šrilanku dēvē par paradīzi zemes virsū. Taču ne jau katrs cilvēks var pats tā tūlīt aizbraukt uz Šrilanku, lai par to pārliecinātos. Tāpēc mēs lielu nozīmi piešķiram žurnālistu misijai. Es ceru, ka jūs, triju Baltijas valstu žurnālisti, savas vizītes laikā varējāt paši savām acīm pārliecināties arī par mūsu tautas draudzīgumu. Domāju, jūs arī redzējāt privātā sektora straujo attīstību īpaši tūrismā.

— Vēstnieces kundze, kā jau teicu, mēs šajā starptautiskajā žurnālistu grupā bijām cilvēki ar visnotaļ atšķirīgu profesionālo pieredzi. Viena no manām kolēģēm jūsu ierēdņiem vairākkārt vaicāja, kāpēc Šrilankas valsts nosaukumā joprojām saglabāts vārds "sociālistiskā", jo Šrilankas ekonomikā nepārprotami valda brīvā tirgus princips.

— Vispirms jāteic, ka šis vārds mūsu valsts nosaukumā saglabājies no pagātnes. Sākotnēji, tūlīt pēc suverēnas valsts nodibināšanas, Šrilankas ekonomika tiešām attīstījās pēc sociālisma teorijas principiem. 1977. gadā mūsu valsts ekonomika tika kardināli pārveidota atbilstoši brīvā tirgus principiem. Taču Šrilankā joprojām saglabāta bezmaksas izglītības un veselības aizsardzības sistēma, valsts rūpējas par sirmgalvjiem un invalīdiem. Mūsu valstī joprojām pastāv ļoti augsta sociālā taisnīguma izjūta. Izpētot Dienvidāzijas valstu statistikas datus, jūs redzēsit, ka Šrilankā nav sastopama milzīgā sociālā atšķirība starp bagātajiem un nabagajiem, kāda ir daudzās citās mūsu reģiona valstīs. Būtiskākais valsts ekonomikā, protams, ir mūsu privātā sektora dinamiskā attīstība. Taču nekad visā valsts pastāvēšanas laikā nav izvirzīts jautājums par valsts nosaukuma maiņu, kaut iespējams, protams, ka kādā jaukā dienā šis nosaukums tomēr tiks mainīts.

— Kā zināms, Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs ir ļoti negatīva pieredze ar vārdu "sociālisms", jo šī sabiedriski politiskā sistēma pie mums 1940. gadā tika atnesta ar okupācijas armijas tankiem. Turklāt latviešu, lietuviešu un igauņu dzīve okupācijas laikā bija ļoti tālu no reāla sociālā taisnīguma. Kā jūs, vēstnieces kundze, vērtējat Latvijas jaunāko attīstību?

— Uz mani ļoti lielu iespaidu ir atstājusi jūsu valsts straujā virzība uz Eiropas Savienību. Es arī ļoti dziļi izjūtu to, ka jūsu valstī ir daudz jaunu cilvēku ar skaidru nākotnes skatienu. Abu mūsu valstu nākotnes centienos es saskatu daudz līdzīga. Gan Šrilanka, gan arī Latvija ir relatīvi nelielas valstis. Līdz ar to mēs esam īpaši ieinteresēti rast attīstības iespējas mūsdienu aizvien ciešāk globalizētajā pasaulē. Pastāv daudz pagaidām vēl neizmantotu iespēju mūsu sadarbības padziļināšanai un paplašināšanai. Domāju, ka lielas perspektīvas ir arī cilvēku tiešo kontaktu attīstīšanai starp Šrilanku un Latviju. Kopumā varu teikt, ka mani iespaidi par Latviju ir ļoti pozitīvi, un es uz mūsu sadarbības nākotni raugos ļoti cerīgi.

— Vēstnieces kundze, ir sācies jauns — 2000.gads. Kāds, jūsuprāt, tas būs abām mūsu valstīm?

— Es ceru, ka Šrilankā beidzot tiks izbeigta konfrontācija ar "Tamilu tīģeriem" un panākts miers. Tas mūsu ekonomikai ļautu attīstīties vēl daudz sekmīgāk. Savukārt Latvijai es vēlu veiksmīgi īstenot visus jūsu stratēģiskos projektus, īpaši virzībā uz Eiropas Savienību. Es domāju, jaunais gads dos arī jaunus impulsus mūsu divpusējo attiecību tālākai attīstībai. Šrilankā visnotaļ atzinīgi tiek vērtēta Baltijas valstu žurnālistu nesenā vizīte. Tas bija pirmais tāds notikums mūsu valstī un izpelnījās lielu preses un televīzijas uzmanību. Jūsu vizīte palīdzēja arī mūsu cilvēkiem vairāk uzzināt par Latviju, Lietuvu un Igauniju. Es domāju, jūsu vizītes laikā sniegtā informācija sekmēs arī šrilankiešu biežākus braucienus uz Latviju. Rīgā jau studē paprāva mūsu topošo mediķu grupa. Taču abu valstu sadarbībai ir vēl daudz neizmantotu iespēju, īpaši lielas sadarbības potences ir privātajā sektorā. Jūsu vizīte deva būtisku jaunu impulsu mūsu valstu divpusējo attiecību attīstībai.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors