Bērni dzims par rītdienu pārliecinātās ģimenēs
Otrdien, 13. janvārī, lai lemtu
tālāk par atbalstu ģimenēm, kurās piedzimis bērns, uz kārtējo
sēdi Labklājības ministrijā sanāca darba grupa Labklājības
ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Stobovas vadībā, kuru
izveidoja Ministru prezidents Einars Repše, solot jau šā gada
budžetā novirzīt 30 miljonus latu to ģimeņu atbalstam, kurās
piedzimis bērns. Tiesa gan, Finanšu ministrijas pārstāve Anita
Čemma atzina, ka ministrijai pašlaik nav skaidrības, kur šo naudu
rast.
Darba grupa, savstarpēji vienojoties, nosūtīja E. Repšem vēstuli,
piedāvājot izskatīšanai divus iespējamos variantus pabalstu
paaugstināšanai, vienlaikus norādot, ka visu atvēlēto naudas
summu nevajadzētu izmantot tikai pabalstiem vien, bet domāt arī
par citiem atbalsta pasākumiem ģimenēm ( sīkāk skat. “LV” 2003.g.
27.11., 04.12., 12.12., 18.12. un 2004.g. 09.01.). Tādēļ 13.
janvāra sēdē Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās
sekretariāta pārstāvis Pēteris Leiškalns iepazīstināja ar rīcības
plānu, kā īstenot koncepciju “Valsts ģimenes politika” no 2004.
līdz 2013. gadam. Rīcības plānam ir trīs lielie mērķi jeb
apakšprogrammas: ģimenes dzīves kvalitātes veicināšana; atbalsts
vecāku lomas pildīšanā; atbalsts ģimenēm krīzes situācijās.
Ģimenei draudzīgas vides veidošana nozīmē gan divu apmaksātu
papildu atvaļinājuma dienu piešķiršanu abiem vecākiem, gan
atbalstu ģimenēm mājokļu jautājuma risināšanā, gan arī finansiālu
atbalstu.
Darba devēju konfederācijas pārstāves Ievas Jaunzemas iebildumus
izraisīja sadaļa par bērnu nodarbinātību skolas brīvlaikā. I.
Jaunzema uzsvēra, ka “tur ir viens solis līdz bērnu piespiedu
darbam”, kā tas vērojams Āzijā. Bērnu darbs ir ļoti jutīgs
jautājums, kuru regulē Starptautiskais darba likums, un Latvijai
tur nevajadzētu izgudrot neko jaunu. Bērns jau tāpēc ir bērns, ka
viņa darbs ir mācības. Tāpat darba grupa par neizpildāmiem
uzskatīja priekšlikumus ieviest pensiju kapitāla papildu
koeficientu – 0,1 abiem vecākiem par katru uzaudzināto bērnu.
Vienbalsīgi tika atbalstīti priekšlikumi palielināt valsts
finansējumu skolām mācību līdzekļu iegādei, palielināt
attaisnotos izdevumus par izglītību līdz 500 latiem gadā,
atjaunot valsts galvojumu studiju kredīta saņemšanai. Atbalstu
guva arī priekšlikumi pašvaldībās izveidot vienotu informācijas
sistēmu par aukļu pakalpojumiem attiecīgajā teritorijā un
pilnveidot ģimenes veselības aprūpi. Īpaši svarīgi ir panākt, lai
mākslīgā apaugļošana tiktu finansēta par valsts budžeta naudu.
Rīcības plānā būtiska sadaļa atvēlēta to ģimeņu atbalstam, kurās
kāds ir ar īpašām vajadzībām. Tāpat jāturpina izglītības iestāžu
pielāgošana bērnu invalīdu vajadzībām, jāizstrādā metodika darbam
ar šādiem bērniem, lai viņus varētu integrēt vispārizglītojošās
skolās. Rīcības plāns arī paredz informatīvu kampaņu par
vardarbības mazināšanu ģimenēs, kā arī atbalstu cīņā pret dažādām
atkarībām.
Vislielākos darba grupas iebildumus izpelnījās rīcības plānā
paredzētā Uzturlīdzekļu fonda veidošana. Tas nozīmē, ka valsts ar
zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību piedzīs alimentus no tā
vecāka, kurš ar bērnu kopā nedzīvo un bērna uzturlīdzekļus
labprātīgi nemaksā. Ja tūlītēja līdzekļu piedziņa nav iespējama,
par šo cilvēku alimentus maksās no nodokļu maksātāju naudas. Taču
visos reģistros par nemaksātāju tiks izdarītas atzīmes, un, tikko
viņam parādīsies kādi finanšu līdzekļi, kustams vai nekustams
īpašums, tas tiks apķīlāts. Darba grupas locekļi gan izteica
bažas, ka fonda uzturēšana un administrēšana būs ļoti dārga, bet
darbs mazefektīvs. Problēma ir arī tā, ka zvērināti tiesu
izpildītāji ir brīvā profesija un alimentu piedziņu nevar uzlikt
par pienākumu, un, tā kā piedzenamās summas varētu būt nelielas,
rodas jautājums, vai šie tiesu izpildītāji būs ieinteresēti ar to
nodarboties.
Taču kopumā rīcības plāns tika vērtēts pozitīvi.
Rūta Kesnere, “LV”