Atliek jautājumu par ierobežojumiem

Priekšlikumi, kas attiecas uz ierobežojumiem kandidēt Eiroparlamanta vēlēšanās, Juridiskajā komisijā tiks apspriesti pēc nedēļas, bet Saeimas plenārsēdē lems par tiem pēc divām nedēļām.

Pēc tieslietu ministra Aivara Aksenoka lūguma Saeimas Juridiskā komisija vakar, 14.janvārī, uz nedēļu atlika to Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likuma normu apspriešanu, kas ierobežo bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku un personu, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās Komunistiskajā partijā, Interfrontē un citās ar likumu aizliegtajās organizācijās, dalību šajās vēlēšanās.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums šobrīd Saeimā pieņemts otrajā lasījumā un vakar bija paredzēts Juridiskajā komisijā to izskatīt galīgajā lasījumā, lai varētu nodot izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Bet vakar Juridiskā komisija izskatīja tikai tos deputātu priekšlikumus, kas skar Eiroparlamenta vēlēšanu sarīkošanas tehniskos aspektus. Priekšlikumi, kas attiecas uz ierobežojumiem kandidēt Eiroparlamanta vēlēšanās, Juridiskajā komisijā tiks apspriesti pēc nedēļas, bet Saeimas plenārsēdē lems par tiem pēc divām nedēļām.

Par ko ir ierobežojumi

Saeimas otrajā lasījumā pieņemtā likuma redakcija nosaka, ka Eiroparlamenta vēlēšanās ierobežojumi tikt ievēlētiem ir tādi paši kā nacionālā parlamenta vēlēšanās, taču likumā nav uzskaitītas konkrētas personu grupas, kurām kandidēšana šajās vēlēšanās liegta.
Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegusi priekšlikumu, ar kuru tiktu konkretizēts un noteikts, ka Eiroparlamenta vēlēšanās nevar kandidēt un tikt ievēlēti bijušie PSRS VDK darbinieki un personas, kas pēc 1991.gada janvāra darbojušās Latvijā aizliegtās organizācijās, bet tieslietu ministrs lūdzis šā priekšlikuma izskatīšanu uz laiku atlikt.
A. Aksenoks savu lūgumu vēstulē pamato ar to, ka Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Inga Reine, Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktors Olafs Brūvers un Rīgas Juridiskās augstskolas doktorants Mārtiņš Mits ir lūguši vēl neizlemt šo jautājumu un turpināt diskusiju par ierobežojumu noteikšanu personām, kas kandidēs Eiroparlamenta vēlēšanās.

Par ko iestājas VCB

Pagājušā gada decembrī VCB ierosināja nepagarināt termiņu, kurā parlamenta vēlēšanās nevar kandidēt bijušie VDK darbinieki. VCB direktors paudis viedokli, ka cilvēktiesību speciālistiem nav izdevies atrast nekādus juridiskus argumentus ierobežojumu darbības termiņa pagarināšanai.
VCB neesot skaidrs ierobežojumu leģitīmais mērķis, neviens nevarot pamatoti pierādīt, ka šādi cilvēki varētu apdraudēt demokrātisko sabiedrības iekārtu un drošību. Drīzāk tiekot uzsvērts, ka viņi nav pelnījuši būt par deputātiem. Tas liekot domāt par to, ka deputāti grib vēlētāju vietā izlemt, kuri deputātu kandidāti tiem būtu pieņemami un kuri nebūtu, taču demokrātiskā valstī tas nav pieļaujams, savu nostāju skaidro VCB.
VCB arī uzsvēra – ja ierobežojumu termiņu pagarinās un tie tiks ietverti arī Eiroparlamenta vēlēšanu likumā, tas nopietni sarežģīs Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu, pārstāvot Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā Tatjanas Ždanokas un Jāņa Ādamsona lietās, un stipri palielinās iespēju šīs lietas zaudēt.
Reaģējot uz priekšlikumu ietvert šādus ierobežojumus Eiroparlamenta vēlēšanu likumā, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka paudusi apņemšanos vērsties Satversmes tiesā un šādus ierobežojumus apstrīdēt.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv