Ceļavējš uz turību – lauku tūrisms
Var paredzēt, ka lauku tūrisma objektu apmeklētāju skaita pieaugums galvenokārt balstīsies uz ģimenes tūrisma palielinājuma rēķina ne tikai nedēļas nogalēs, bet pavadot izraudzītajā atpūtas vietā arī lielu daļu atvaļinājuma un iepazīstot tuvāku un tālāku apkārtni. Viena no apmeklētāju īpaši iecienītām vietām ir Līgatnes dabas parks, kur iespējams tuvumā skatīt arī Latvijas dzīvnieku pasaules retumu – brūno lāci Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
3. Nauda jāapgroza pirkstos
Pētījuma
sākumu lasiet 14.janvāra “LV” Nr.6, B6.lpp.;
15.janvāra “LV” Nr.7, B6.lpp.
Pakalpojumi un cenas
Nepietiekama nodarbinātība no
viesiem tukšajos mēnešos spiež palielināt tūrisma pakalpojumu
cenas, un tas vērtējams visai negatīvi.
Lai labāk attīstītu lauku tūrismu, uzlabojama ekonomiski pamatotu
aprēķinu metodika. Kalkulējot tūrisma attīstības izdevīgumu,
jānosaka šā pakalpojuma pilna pašizmaksa, ierēķinot gan mainīgās,
gan fiksētās izmaksas. Kaut gan “Lauku ceļotājs” ir sagatavojis
virkni vērtīgu palīgmateriālu, kas var noderēt, lai sāktu lauku
tūrisma uzņēmējdarbību, vēl trūkst vairāku nepieciešamo tiešo
normatīvu (piemēram, laika patēriņš minūtēs dažādu darba
operāciju veikšanai tūristu apkalpošanā u.c.), lai varētu plānot
uzņēmējdarbības finansiālo pusi un aprēķināt tūrisma pakalpojuma
pašizmaksu. Kā teicamu paraugu var ieteikt Vācijā izmantoto datu
un informācijas krājumu: Datensammlung “Urlaub auf dem
Lande – Gäste auf dem Bauernhof”. To izdevis Kuratorium
für Technik und Bauwesen in der Landwirtschaft e.V.,
Darmstadt.
Ir arī citi ceļi, kā piebremzēt pakalpojumu cenas. Lai ietaupītu
aizņemtos un pašu līdzekļus, investīcijām prasmīgi var izmantot
vietējos saimniecībā sagatavotos būvmateriālus un likt lietā tā
saukto muskuļu hipotēku. Vispirms runa var būt par pašu mežā
izzāģēto koksni un tās plašu izmantošanu tūrisma mītņu
iekārtošanai, kas reizē nodrošina nodarbinātību, līdzekļu
ekonomiju. Pašiem organizējot būvniecību (iesaistot ģimenes
locekļus, radus, paziņas), panākams, ka arī neiztērētā nauda
būtībā ir nopelnīta.
Jārūpējas arī par atbilstošiem nosacījumiem, lai lauku tūrisma
apkalpošanā plaši varētu izmantot pašā lauku tūrisma saimniecībā
sagatavoto pārtiku un ēdienus, tādējādi palielinot ienākumus, kā
arī pilnīgāk izmantojot savu darba laiku. Lai nebūtu tā, ka lauku
tūristi paši var gatavot sev maltīti, bet tūrisma mītnes
saimniekiem ir jārēķinās ar sarežģītiem ierobežojumiem. Tā,
piemēram, Austrijā dažāda lieluma lauku saimniecības, kas tiek
pieskaitītas pie lauku tūrisma objektiem, piedāvā nopirkt arī
pašražotos produktus – svaigu gaļu, gan cūku, gan liellopu,
pašceptu maizi. Tiek piedāvāts jebkurā stundā iebaudīt siltos
ēdienus, apmeklēt vietējo pilsētiņu zemnieku tirgus un
piedalīties tajos. Ir arī iespēja aplūkot apkārtnes skaistākās
vietu, doties pastaigā. Kā īpašs labums tiek uzsvērts tas, ka
līdzās ir augļu dārzs, ka produkti iegūti ar bioloģiskās
lauksaimniecības paņēmieniem. Ir saimniecības, kas
specializējušās dzērienu gatavošanā – pašražotos liķierus un
vīnus piedāvā nopirkt un nobaudīt.
Protams, nosakot vēlamo ieņēmumu par tūrisma pakalpojumiem, jāņem
vērā konkurence, kā arī tūrisma pakalpojumu klāsta vērtīgums
viesu acīs un dažādi labumi, ko viņi iegūst, tos izmantojot. Ja
konkurence tirgū ir asa un uzņēmējs vēlas ar savu jauno
piedāvājumu iekarot zināmu tirgus daļu, jāizskata iespējas
samazināt pašizmaksas atsevišķus elementus vai arī samazināt sava
darba apmaksu (piemēram, sava darba novērtējumu nosakot
pieticīgāku). Tātad ar cerību, ka situācija ar laiku uzlabosies,
konkurence samazināsies un uzņēmējs varēs noteikt izmaksām
atbilstošu cenu. Laba izeja ir arī piedāvāt interesantus tūrisma
papildpakalpojumus, lai mazinātu pamatpakalpojumu izmaksas.
Tomēr reizēm nācies vērot arī pārāk ekskluzīvi iekārtotas lauku
tūrisma mītnes. Tas sadārdzina cenu un tādējādi samazina
pieprasījumu.
Var arī izkalkulēt, kādu ienākumu gūtu, ja lauku tūrisma objekta
turētājs piepelnītos ar kādu citu darbu pašu saimniecībā –
lauksaimniecību, mežizstrādi un tamlīdzīgi – vai iekļautos kādā
citā darbā (blakus kādā privātuzņēmumā, pašvaldības vai valsts
dienestā) tuvējā apkārtnē.
Izveidojot dažādus tūrisma pakalpojuma piedāvājumu variantus, var
cerēt uz lielākiem ieņēmumiem un augstāku ienākumu uz vienu
patērētā darba laika vienību. Tāpat var aprēķināt, izvērtēt,
salīdzināt katra sniegtā tūrisma pakalpojuma varianta
saimniecisko lietderīgumu. Pilnīgākas kalkulācijas nolūkos var
izdarīt arī pieskaitījumus saimniecībā ieguldītajam kapitālam,
piemēram, pašu kapitālam ap 4–5 procentus un aizņemtajam ap 7–9
procentus.
Investīciju nākotnes aprises
Asociācijas “Lauku ceļotājs”
speciālisti rēķina, ka ik gadu lauku tūrisma objektu skaits
palielinās par 50 mājām. Tomēr tajā pašā laikā kādas desmit mājas
neiztur konkurenci, vai arī uzņēmēji ir tik pārslogoti, ka netiek
ar visu galā un pievēršas cita veida uzņēmējdarbībai. Var
paredzēt, ka lauku tūrisma objektu ikgadējais pieaugums būs ap 10
procentiem (varbūt 12 –15 procenti). Neapšaubot šo pieauguma
tendenci, jādomā, ka tā galvenokārt balstīsies, pirmkārt, uz
ģimenes tūrisma palielinājuma rēķina ne tikai nedēļas nogalē, bet
pavadot lauku tūrisma objektā arī lielu daļu no atvaļinājuma
laika, otrkārt, palielinoties pašu Latvijas tūristu kontingentam
vecumā no 46 līdz 60 gadiem un, treškārt, augot pastāvīgo
(ikgadējo) klientu skaitam.
Pēdējos 20 gados tūrisma nozares gada pieaugums pasaulē ir bijis
četru procentu līmenī. Sakarā ar pēdējo divu gadu specifiskajiem
apstākļiem (virkne terora aktu, SARS izplatība, aviācijas
transporta sadārdzinājums u.c.) tūrisma attīstība pasaulē šobrīd
ir tikai ap procentu gadā. Taču elastīgāka kļūst tūrisma
stratēģija. Tūrisma attīstības turpmākās tendences liecina, ka
samazinās starpkontinentālās tūrisma plūsmas, un tas labvēlīgi
ietekmēs arī lauku tūrismu. Apsekojumi liecina, ka lielākā daļa –
80 procenti – no Eiropas valstu tūristiem apmeklēs savu zemi vai
tuvējās ārvalstis. Pieaugs tūristu plūsma no jaunattīstītajām
valstīm, tajā skaitā arī no Krievijas, šo valstu iedzīvotāji kļūs
turīgāki.
Latvijas apstākļos viena lauku tūrisma objekta izveidei ir
nepieciešams ap 40 000 līdz 80 000 latu. Ja gadā nāk klāt ap 50
lauku tūrisma objektu, tad kopējām investīcijām nepieciešams ap
2–4 miljoni latu gadā jeb 10 gadu laikā ap 20 līdz 40 miljoni
latu.
Līdztekus privātajām investīcijām ir iespējams arī izmantot
līdzfinansējumu subsīdiju veidā no valsts nacionālā un ES fondu
atbalsta. Piemēram, 2003. gadā varēja un 2004. gadā ES atbalstu
lauku tūrismam var saņemt no SAPARD. 2003. gadā lauku tūrisma
attīstībai tika piešķirti 20 procenti no kopējā finansējuma
apjoma – 1 506 000 eiro. Apstiprināto projektu attaisnotie
izdevumi vidēji vienam projektam bija 59 tūkstoši latu. SAPARD
programmas projektā izteiktas prognozes, ka projekta īstenošanas
rezultātā tiks finansēti 800–1200 projekti.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā lauku tūrisma atbalstam
būs iespēja izmantot triju strukturālo fondu līdzekļus
(privātajam un valsts līdzfinansējumam jābūt vismaz 25 procentu
apmērā): Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus varēs
izmantot līdzsvarotas attīstības, uzņēmējdarbības un inovāciju
veicināšanai; Eiropas Sociālā fonda līdzekļi dos iespēju uzlabot
tūrisma nozarē strādājošo profesionālās iemaņas; Eiropas
Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds sniegs iespējas
nelauksaimnieciskās darbības attīstībai, veicinot lauku
infrastruktūras modernizāciju un tūrisma attīstību.
Tūrisma projekti tiek īstenoti arī Nelauksaimnieciskās
uzņēmējdarbības attīstības programmas (NUAP) aizdevumiem un
grantiem. NUAP aizdevumu un grantu izsniegšanas noteikumus ir
izstrādājusi Hipotēku banka, pamatojoties uz Zemkopības
ministrijas NUAP grantu un kredītu izsniegšanas nosacījumiem.
Aptuveni rēķinot, sanāk, ka apstiprinātajos projektos NUAP
kredīti sedz ap 50–55 procentus, granti – ap 20–25 procentus un
pašu līdzekļi – ap 25–30 procentus. Lauku uzņēmējiem ir
nepieciešams šīs programmas turpinājums.
Ir iespējas izmantot arī dažādus citus fondus lauku tūrisma
attīstībai: no Reģionālā fonda, ja iecerēts savu projektu
realizēt teritorijā, kam piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona
statuss. Uzņēmējdarbības atbalstam ir iespējams saņemt palīdzību
arī no Vides investīciju fonda.
Lai vēl pilnīgāk izmantotu iepriekšminētos atbalsta veidus un
privātā kapitāla piesaisti, būtu vēlams pārvarēt atsevišķus
šķēršļus investīciju projektu sagatavošanā. Lielām lietām
nepieciešamas arī ievērojamas kredīta garantijas, jo
līdzfinansējumu iespējams saņemt tikai pēc darbu pabeigšanas.
Dr. habil. oec. Arnis Kalniņš