Ceļavējš uz turību – lauku tūrisms

Var paredzēt, ka lauku tūrisma objektu apmeklētāju skaita pieaugums galvenokārt balstīsies uz ģimenes tūrisma palielinājuma rēķina ne tikai nedēļas nogalēs, bet pavadot izraudzītajā atpūtas vietā arī lielu daļu atvaļinājuma un iepazīstot tuvāku un tālāku apkārtni. Viena no apmeklētāju īpaši iecienītām vietām ir Līgatnes dabas parks, kur iespējams tuvumā skatīt arī Latvijas dzīvnieku pasaules retumu – brūno lāci Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

3. Nauda jāapgroza pirkstos

Pētījuma sākumu lasiet 14.janvāra “LV” Nr.6, B6.lpp.;
15.janvāra “LV” Nr.7, B6.lpp.

Pakalpojumi un cenas

Nepietiekama nodarbinātība no viesiem tukšajos mēnešos spiež palielināt tūrisma pakalpojumu cenas, un tas vērtējams visai negatīvi.
Lai labāk attīstītu lauku tūrismu, uzlabojama ekonomiski pamatotu aprēķinu metodika. Kalkulējot tūrisma attīstības izdevīgumu, jānosaka šā pakalpojuma pilna pašizmaksa, ierēķinot gan mainīgās, gan fiksētās izmaksas. Kaut gan “Lauku ceļotājs” ir sagatavojis virkni vērtīgu palīgmateriālu, kas var noderēt, lai sāktu lauku tūrisma uzņēmējdarbību, vēl trūkst vairāku nepieciešamo tiešo normatīvu (piemēram, laika patēriņš minūtēs dažādu darba operāciju veikšanai tūristu apkalpošanā u.c.), lai varētu plānot uzņēmējdarbības finansiālo pusi un aprēķināt tūrisma pakalpojuma pašizmaksu. Kā teicamu paraugu var ieteikt Vācijā izmantoto datu un informācijas krājumu: Datensammlung “Urlaub auf dem Lande – Gäste auf dem Bauernhof”. To izdevis Kuratorium für Technik und Bauwesen in der Landwirtschaft e.V., Darmstadt.
Ir arī citi ceļi, kā piebremzēt pakalpojumu cenas. Lai ietaupītu aizņemtos un pašu līdzekļus, investīcijām prasmīgi var izmantot vietējos saimniecībā sagatavotos būvmateriālus un likt lietā tā saukto muskuļu hipotēku. Vispirms runa var būt par pašu mežā izzāģēto koksni un tās plašu izmantošanu tūrisma mītņu iekārtošanai, kas reizē nodrošina nodarbinātību, līdzekļu ekonomiju. Pašiem organizējot būvniecību (iesaistot ģimenes locekļus, radus, paziņas), panākams, ka arī neiztērētā nauda būtībā ir nopelnīta.
Jārūpējas arī par atbilstošiem nosacījumiem, lai lauku tūrisma apkalpošanā plaši varētu izmantot pašā lauku tūrisma saimniecībā sagatavoto pārtiku un ēdienus, tādējādi palielinot ienākumus, kā arī pilnīgāk izmantojot savu darba laiku. Lai nebūtu tā, ka lauku tūristi paši var gatavot sev maltīti, bet tūrisma mītnes saimniekiem ir jārēķinās ar sarežģītiem ierobežojumiem. Tā, piemēram, Austrijā dažāda lieluma lauku saimniecības, kas tiek pieskaitītas pie lauku tūrisma objektiem, piedāvā nopirkt arī pašražotos produktus – svaigu gaļu, gan cūku, gan liellopu, pašceptu maizi. Tiek piedāvāts jebkurā stundā iebaudīt siltos ēdienus, apmeklēt vietējo pilsētiņu zemnieku tirgus un piedalīties tajos. Ir arī iespēja aplūkot apkārtnes skaistākās vietu, doties pastaigā. Kā īpašs labums tiek uzsvērts tas, ka līdzās ir augļu dārzs, ka produkti iegūti ar bioloģiskās lauksaimniecības paņēmieniem. Ir saimniecības, kas specializējušās dzērienu gatavošanā – pašražotos liķierus un vīnus piedāvā nopirkt un nobaudīt.
Protams, nosakot vēlamo ieņēmumu par tūrisma pakalpojumiem, jāņem vērā konkurence, kā arī tūrisma pakalpojumu klāsta vērtīgums viesu acīs un dažādi labumi, ko viņi iegūst, tos izmantojot. Ja konkurence tirgū ir asa un uzņēmējs vēlas ar savu jauno piedāvājumu iekarot zināmu tirgus daļu, jāizskata iespējas samazināt pašizmaksas atsevišķus elementus vai arī samazināt sava darba apmaksu (piemēram, sava darba novērtējumu nosakot pieticīgāku). Tātad ar cerību, ka situācija ar laiku uzlabosies, konkurence samazināsies un uzņēmējs varēs noteikt izmaksām atbilstošu cenu. Laba izeja ir arī piedāvāt interesantus tūrisma papildpakalpojumus, lai mazinātu pamatpakalpojumu izmaksas.
Tomēr reizēm nācies vērot arī pārāk ekskluzīvi iekārtotas lauku tūrisma mītnes. Tas sadārdzina cenu un tādējādi samazina pieprasījumu.
Var arī izkalkulēt, kādu ienākumu gūtu, ja lauku tūrisma objekta turētājs piepelnītos ar kādu citu darbu pašu saimniecībā – lauksaimniecību, mežizstrādi un tamlīdzīgi – vai iekļautos kādā citā darbā (blakus kādā privātuzņēmumā, pašvaldības vai valsts dienestā) tuvējā apkārtnē.
Izveidojot dažādus tūrisma pakalpojuma piedāvājumu variantus, var cerēt uz lielākiem ieņēmumiem un augstāku ienākumu uz vienu patērētā darba laika vienību. Tāpat var aprēķināt, izvērtēt, salīdzināt katra sniegtā tūrisma pakalpojuma varianta saimniecisko lietderīgumu. Pilnīgākas kalkulācijas nolūkos var izdarīt arī pieskaitījumus saimniecībā ieguldītajam kapitālam, piemēram, pašu kapitālam ap 4–5 procentus un aizņemtajam ap 7–9 procentus.

Investīciju nākotnes aprises

Asociācijas “Lauku ceļotājs” speciālisti rēķina, ka ik gadu lauku tūrisma objektu skaits palielinās par 50 mājām. Tomēr tajā pašā laikā kādas desmit mājas neiztur konkurenci, vai arī uzņēmēji ir tik pārslogoti, ka netiek ar visu galā un pievēršas cita veida uzņēmējdarbībai. Var paredzēt, ka lauku tūrisma objektu ikgadējais pieaugums būs ap 10 procentiem (varbūt 12 –15 procenti). Neapšaubot šo pieauguma tendenci, jādomā, ka tā galvenokārt balstīsies, pirmkārt, uz ģimenes tūrisma palielinājuma rēķina ne tikai nedēļas nogalē, bet pavadot lauku tūrisma objektā arī lielu daļu no atvaļinājuma laika, otrkārt, palielinoties pašu Latvijas tūristu kontingentam vecumā no 46 līdz 60 gadiem un, treškārt, augot pastāvīgo (ikgadējo) klientu skaitam.
Pēdējos 20 gados tūrisma nozares gada pieaugums pasaulē ir bijis četru procentu līmenī. Sakarā ar pēdējo divu gadu specifiskajiem apstākļiem (virkne terora aktu, SARS izplatība, aviācijas transporta sadārdzinājums u.c.) tūrisma attīstība pasaulē šobrīd ir tikai ap procentu gadā. Taču elastīgāka kļūst tūrisma stratēģija. Tūrisma attīstības turpmākās tendences liecina, ka samazinās starpkontinentālās tūrisma plūsmas, un tas labvēlīgi ietekmēs arī lauku tūrismu. Apsekojumi liecina, ka lielākā daļa – 80 procenti – no Eiropas valstu tūristiem apmeklēs savu zemi vai tuvējās ārvalstis. Pieaugs tūristu plūsma no jaunattīstītajām valstīm, tajā skaitā arī no Krievijas, šo valstu iedzīvotāji kļūs turīgāki.
Latvijas apstākļos viena lauku tūrisma objekta izveidei ir nepieciešams ap 40 000 līdz 80 000 latu. Ja gadā nāk klāt ap 50 lauku tūrisma objektu, tad kopējām investīcijām nepieciešams ap 2–4 miljoni latu gadā jeb 10 gadu laikā ap 20 līdz 40 miljoni latu.
Līdztekus privātajām investīcijām ir iespējams arī izmantot līdzfinansējumu subsīdiju veidā no valsts nacionālā un ES fondu atbalsta. Piemēram, 2003. gadā varēja un 2004. gadā ES atbalstu lauku tūrismam var saņemt no SAPARD. 2003. gadā lauku tūrisma attīstībai tika piešķirti 20 procenti no kopējā finansējuma apjoma – 1 506 000 eiro. Apstiprināto projektu attaisnotie izdevumi vidēji vienam projektam bija 59 tūkstoši latu. SAPARD programmas projektā izteiktas prognozes, ka projekta īstenošanas rezultātā tiks finansēti 800–1200 projekti.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā lauku tūrisma atbalstam būs iespēja izmantot triju strukturālo fondu līdzekļus (privātajam un valsts līdzfinansējumam jābūt vismaz 25 procentu apmērā): Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus varēs izmantot līdzsvarotas attīstības, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanai; Eiropas Sociālā fonda līdzekļi dos iespēju uzlabot tūrisma nozarē strādājošo profesionālās iemaņas; Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds sniegs iespējas nelauksaimnieciskās darbības attīstībai, veicinot lauku infrastruktūras modernizāciju un tūrisma attīstību.
Tūrisma projekti tiek īstenoti arī Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas (NUAP) aizdevumiem un grantiem. NUAP aizdevumu un grantu izsniegšanas noteikumus ir izstrādājusi Hipotēku banka, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas NUAP grantu un kredītu izsniegšanas nosacījumiem. Aptuveni rēķinot, sanāk, ka apstiprinātajos projektos NUAP kredīti sedz ap 50–55 procentus, granti – ap 20–25 procentus un pašu līdzekļi – ap 25–30 procentus. Lauku uzņēmējiem ir nepieciešams šīs programmas turpinājums.
Ir iespējas izmantot arī dažādus citus fondus lauku tūrisma attīstībai: no Reģionālā fonda, ja iecerēts savu projektu realizēt teritorijā, kam piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Uzņēmējdarbības atbalstam ir iespējams saņemt palīdzību arī no Vides investīciju fonda.
Lai vēl pilnīgāk izmantotu iepriekšminētos atbalsta veidus un privātā kapitāla piesaisti, būtu vēlams pārvarēt atsevišķus šķēršļus investīciju projektu sagatavošanā. Lielām lietām nepieciešamas arī ievērojamas kredīta garantijas, jo līdzfinansējumu iespējams saņemt tikai pēc darbu pabeigšanas.

Dr. habil. oec. Arnis Kalniņš