Valsts prezidentes tikšanās ar nākamo Eiropas Savienības komisāri

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ārlietu ministre Sandra Kalniete pirms sarunas Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 15.janvārī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā rezidencē tikās ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kuru, kā zināms, valdība apstiprinājusi par kandidāti Eiropas Komisijas locekļa amatam.
Pēc vairāk nekā stundu ilgās sarunas V.Vīķe-Freiberga žurnālistiem pavēstīja: “Es jau pašā tikšanās sākumā ar ārlietu ministri izteicu savu prieku par valdības izvēli, izraugoties tieši Kalnietes kundzi par pašu pirmo Latvijas komisāri Eiropas Savienībā. Šis ir pats pirmais solis, un šie pirmie komisāri līdz pat gada beigām tikai spers pirmos soļus. Viņiem vēl nebūs tā pilnā atbildība, kāda komisāram būs nākamgad. Taču tas ir būtisks, vēsturisks notikums. Latvijas klātbūtne starptautiskajā arēnā būtiski mainās. Es izsaku Kalnietes kundzei visu savu atbalstu un esmu pārliecināta, ka viņa Latviju pārstāvēs ne vien godam, bet arī spoži. Un es visu jūsu priekšā apsveicu Kalnietes kundzi ar šo jauno pienākumu.”
“LV” jautājums Vairai Vīķei-Freibergai: – Prezidentes kundze, kādus ieteikumus vai novēlējumus jūs Sandrai Kalnietei izteicāt pirms jaunās misijas uzņemšanās?
V.Vīķe-Freiberga: – Mums notika vērtīga un būtiska saruna par to, kāds ir viņas redzējums par Eiropas Komisijas darbību. Es pilnīgi piekrītu Kalnietes kundzei, ka šim periodam būtu piešķirama daudz lielāka nozīme. Tam jābūt kam vairāk nekā tikai mācību posmam jaunajiem komisāriem. Tas ir periods, kurā nopietni jāpārdomā Eiropas Komisijas loma Eiropas Savienības (ES) paplašinātajā sastāvā. Jāpārdomā darbu sadale komisijas ietvaros, dažādo kompetenču sadalījums un tā tālāk. Lai jau ar 1.maiju sāktos ļoti nopietns, uz nākotni virzīts darbs. Lai komisāri nenokļūtu it kā priekštelpā, kurā tikai gatavoties savam darbam. Es esmu ļoti priecīga par to, ka Kalnietes kundzei ir ļoti dziļa un reāla izpratne par situāciju, un esmu pārliecināta, ka šajos procesos viņa nāks klajā tiešām ar nozīmīgiem spriedumiem.
Jautājums: – Vai jūs runājāt arī par mūsu komisāres iespējamo kompetenču jomu?
V.Vīķe-Freiberga: – Jā, Kalnietes kundze jau ir nosaukusi jomas, kurās viņa gan kā personība, gan kā Latvijas valsts pārstāve varētu nākt tieši ar savu pienesumu Eiropas Komisijas darbā.
S.Kalniete: – Tuvākajā laikā, acīmredzot 26.janvārī, man būs iespēja tikties ar Komisijas prezidentu, un vispirms mēs pārrunāsim, kāds šos sešus mēnešus, kamēr komisijas strādās viņa vadībā, būs jauno komisāru darbības modelis. Es iestāšos par to, lai katram jaunieceltajam komisāram būtu kaut neliela, tomēr ļoti konkrēta atbildības joma. Tāpēc, ka “būt ēnā” – tas ir pārāk izplūdis jēdziens. Otra iespēja būtu, ka katrs komisārs pats izvēlas kādu jautājumu un specializējas tajā.
“LV” jautājums Sandrai Kalnietei:
– Jūs kopš Atmodas laika esat pašaizliedzīgi kalpojusi Latvijai. Tagad jums nāksies kalpot visai Eiropas Savienībai.
S.Kalniete: – Kalpojot tur, es tik un tā kalpošu Latvijai. Tur nav nekādas atšķirības.
Jautājums: – Ko konkrēti jūs varētu darīt, īstenojot ES tuvo kaimiņu programmu?
S.Kalniete: – Pašlaik tieši šajā jomā Eiropas Komisija vēl tikai sāk veidot savu stratēģisko pozīciju. Vēl pat nav izlemts, kādi finanšu resursi šai jomai varētu tikt piešķirti jaunajā budžetā. Jo arī jaunais Eiropas Komisijas budžets ir tikai tapšanas stadijā. Tā ka pāragri būtu runāt, ko tieši es konkrēti varētu darīt. Turklāt komisārs tikai izsaka priekšlikumu, bet lēmumu pieņem komisija kopumā, un, neapšaubāmi, tas ir jāatbalsta arī no dalībvalstu puses – Eiropas Padomē.
Jautājums: – Vai Latvijā būtu jāreglamentē Eiropas Savienības karoga lietošanu?
S.Kalniete: – Kad es rakstīju vēstuli Saeimas priekšsēdētājai ar lūgumu izteikt viedokli par ES karoga lietošanas reglamentāciju, mans nolūks bija, lai Saeimas komisija izpēta šo viedokli. Viedoklis tagad ir noskaidrots – ka Latvijā nav jāreglamentē ES karoga lietošana. Arī daudzās ES dalībvalstīs tas nav noteikts, tikai dažās. Tā ka Latvijā arī šajā jomā pamazām veidosies tradīcijas. Piemēram, Francijā arī ES karoga lietošanas reglamentācija nav noteikta, tomēr tradicionāli šis karogs ir pie visām valdības ēkām.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv