Nožēloju vienīgi, ka nepaguvu dziedāt kādā Latvijas korī
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Šveices Konfederācijas vēstnieks Villijs Holds (Willy Hold)
– “Latvijas Vēstnesim”, atvadoties no Latvijas
– Gluži nemanot pagājuši jau
trīsarpus gadi kopš 2000. gada jūnija, kad sākāt pārstāvēt
Šveices Konfederācijas intereses Latvijā. Kādi šie gadi bijuši
mūsu valstu attiecībās?
– Man par šiem gadiem ir ļoti
pozitīvas izjūtas. Profesionālā aspektā man bijusi iespēja vērot
lielu un izšķirošu Latvijas progresu centienos atgriezties
Eiropas demokrātisko un neatkarīgo valstu saimē. Šis laiks
iezīmējies ar būtisku mūsu divpusējo attiecību attīstību un
augsta līmeņa politiskajiem kontaktiem. Mūsu attiecību
vainagojums bija Latvijas Valsts prezidentes Vairas
Vīķes–Freibergas valsts vizīte Šveicē 2002. gada oktobrī. Mūsu
valsts pusotru gadsimtu ilgajā vēsturē šī bija tikai piecdesmitā
valsts vizīte un pati pirmā reize, kad vizītē Šveicē ieradās
prezidente sieviete.
Ir stājusies spēkā Konvencija par nodokļu dubultās aplikšanas
novēršanu, un mēs no tā ceram gūt pozitīvu impulsu abu valstu
ekonomiskajām attiecībām. Turpinās mūsu sadarbība militārajā
jomā, Latvijai jau nodota militārā transporta dāvinājuma pirmā
daļa. Ielikts labs pamats mūsu divpusējo attiecību attīstībai, un
esmu pārliecināts, ka mans pēctecis šo pamatu maksimāli
izmantos.
– Kādi šie gadi jums, no Šveices pozīcijām raugoties, šķiet
bijuši Latvijas attīstībā?
– Ļoti veiksmīgs Latvijai bija pagājušais gads, kad tika veikti
visi priekšdarbi, lai īstenotu gaidāmo iestāšanos Eiropas
Savienībā un NATO. Līdz ar to sperts vēl viens solis, lai
Latvijas nostiprināšanās Rietumu demokrātijas saimē būtu
neatgriezeniska. Pēdējie gadi iezīmējušies ar Latvijas
enerģiskiem centieniem pārvarēt pusgadsimtu ilgā okupācijas laika
negatīvo iespaidu un draudus latviešu nacionālajai identitātei.
Šīs briesmas tagad pieder pagātnei, taču tās atstājušas zināmas
problēmas, kas vēl nav pilnībā pārvarētas. Manuprāt, visām
partijām būtu jāapzinās sava atbildība šo problēmu priekšā un
jāsekmē to risinājums. Vairākas starptautiskas organizācijas
Latvijai sniegušas padomu un piedāvājušas palīdzību šajā procesā,
un šos ieteikumus vajadzētu ievērot.
– Jūs diplomāta pienākumus esat veicis vairākās valstīs. Kādu
vietu šo valstu kontekstā ieņem jūsu Latvijas pieredze un
izjūtas?
– Būtiskākā atšķirība starp Latviju un arī Lietuvu, kur
vienlaikus biju akreditēts, un citām valstīm ir tā, ka jūsu zemes
tikai samērā nesen atbrīvojās no okupācijas un jūsu tautām vēl
spilgtā atmiņā ir apspiestības laiks. Es sirsnīgi apsveicu
“Latvijas Vēstneša” lasītājus ar jūsu valsts atgriešanos Eiropas
tautu saimē un jauniem panākumiem sociālās integrācijas
jomā.
Lielisku pieredzi man deva iepazīšanās ar jūsu tautu, kultūru un
dabu. Atliek vienīgi nožēlot, ka lielā profesionālā slodze man
neļāva kļūt par dalībnieku kādā no Latvijas daudzajiem koriem,
kuru sniegumu es allaž esmu apbrīnojis. Vairāku jūsu koru
ierakstus es kompaktdiskos ņemu līdzi uz Šveici.
Atstājot Latviju, es no sirds novēlu jūsu tēvzemei un jūsu tautai
vienotību un uzplaukumu. Latvija ir brīnišķīga zeme ar bagātu
kultūras mantojumu un apdāvinātiem cilvēkiem visdažādākajās
jomās. Ja jūs visi spēsit saskatīt kopīgo mērķi, pilnībā
identificējot sevi ar modernās Latvijas sabiedrību, un apvienot
spēkus savas zemes uzplaukumam, saglabājot arī valsts etnisko
dažādību, ieguvēja būs visa Latvijas tauta.
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv